Taisnība ir gan tiem, kas brauc un kam mašīna kaut kur ir jānovieto, gan tiem, kam tas šķiet traucējoši.
Maza, bet dzīva iela pilsētas nomalē
Kalnu iela Salaspilī garuma un platuma ziņā nevar mēroties nedz ar Rīgas ielu, nedz Maskavas vai Skolas ielu turpat Salaspilī. Kā sānceļš tā atdalās no lielās šosejas A6 vietā, kur uzstādīts piemineklis – tā sauktais poļu akmens – vēsturiskajai Kirkholmas kaujas piemiņai. Tālāk Kalnu iela kā robeža atdala daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas no garāžu kooperatīva "Enerģētiķis", un pa to var nokļūt Daugavas ielā, kas krustojas ar lielo Salaspils centra maģistrāli – Rīgas ielu.
Dienas vidū ieliņa ir patukša, lai arī ne gluži izmirusi, jo ik pa brīdim abos virzienos aizbrauc pa mašīnai. Taču rītos, kad ļaudis no Ogres un Ikšķiles puses brauc uz darbu, Kalnu ielā mašīnu straume ir pat vairāk nekā dzīva – braucot pa to, šoferi nedaudz saīsina ceļu un laiku, jo tas ļauj apbraukt vienu luksoforu uz A6 šosejas. Turklāt rītos pie krustojuma, lai nogrieztos uz Rīgas ielu, parasti ir rinda.
Traucē ielas malā novietoti auto
Situāciju rīta stundās sarežģī tas, ka ielas malu garāžu kooperatīva pusē drīkst izmantot auto novietošanai. Juris stāsta, ka īpaši traki esot tad, ja Kalnu ielā iemaldās lielās kravas mašīnas. Tās aizbrauc līdz krustojumam ar Daugavas ielu un tad griežas atpakaļ, jo ceļš smagajam transportam tālāk ir slēgts. Bet Kalnu ielā tās iemaldās tāpēc, ka pa Maskavas ielu, kas iet līdzās lielceļam un sākas gandrīz turpat, kur Kalnu iela, tās iebraukt nedrīkst.
"Paskatieties, kāda tā iela izskatās!" teic Juris un rāda melnus pleķus uz brauktuves. Tie palikuši vietās, kur stāvējušas mašīnas, kam no kartera pilējusi eļļa. "Lietus laikā visa tā netīrība nonāk pilsētas kanalizācijā. Ir arī pa kādai mašīnai, kam no ilgas stāvēšanas no riepām izgājis gaiss. Siltajās vasaras dienās tam visam pievienojas benzīna un dīzeļdegvielas smaka, kuru vējš nes tieši logos. Skaistais skats uz Rīgas HES ūdenskrātuves spoguli pamalē aiz Rīgas–Daugavpils šosejas ir vājš mierinājums," viņš piebilst.
Kādreiz bija vēl sliktāk
Juris nenoliedz, ka savulaik vide ap māju Kalnu ielā 7 bijusi daudz sliktāka. "Šī ir viena no pirmajām daudzdzīvokļu mājām, kas tika uzcelta šajā pilsētas stūrī. Pirms gadiem desmit gar ielas malu, kas robežojas ar garāžu kooperatīvu "Enerģētiķis", stāvēja metāla garāžu rinda. Pirms gadiem septiņiem tās tika aizvāktas. Kaut kādu iemeslu dēļ trīs palika, bet nu jau arī tās vismaz pāris gadu ir prom. Taču bija cita nelaime – mašīnas, kam nebija vietas pagalmos, kur stāvēšana aizliegta, tika atstātas ielas malā mājas pusē. Tas radīja neērtības, jo īpaši ziemā, kad nebija iespējams notīrīt brauktuvi un trotuāru.
Lielas grūtības ir arī apsaimniekošanas transportam, piemēram, pie krustojuma, kur no Kalnu ielas atdalās Daugavas iela. Tur Kalnu iela kļūst šaurāka, un atkritumu savācējam izgrozīties ir sarežģīti, jo traucē ielas malā krustojuma tuvumā atstātās mašīnas. Reizēm tās aizšķērso arī rezerves izeju no garāžu kooperatīva."
Dome uzlabojumus sola maijā
"Rīgas Apriņķa Avīze" sazinājās ar Salaspils novada domi un uzzināja, ka tur par Kalnu ielas 7. nama problēmām ir zināms jau gadiem.
Nedēļas sākumā Salaspils novada dome esot uzdevusi tehniskās daļas vadītāja vietniekam Andrejam Kiseļevam-Podgornijam, kura pārziņā ir satiksmes organizācija novadā, izstrādāt risinājumu, kas apmierinātu gan iedzīvotājus, gan pilsētas komunālo dienestu autotransporta vadītājus. Pārmaiņas skaršot arī Daugavas un Kalnu ielas krustojumu.
Uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumu, pēc cik ilga laika pārkārtojumi stāsies spēkā, A. Kiseļevs-Podgornijs atbildēja, ka vispirms jāizveido ielas shēma, norādot, kur atradīsies jaunās auto stāvēšanu ierobežojošās zīmes, tad tas jāsaskaņo domē, pēc tam jāsaņem atļauja auto stāvēšanas zīmju izvietošanai uz Kalnu ielas. Beidzamais posms pirms ceļazīmju uzstādīšanas esot domes balsojums.
Jautāts, vai šādas shēmu veidošanas un saskaņošanas procedūras varētu vilkties mēnešiem, novada administrācijas darbinieks to noliedza. Tā kā domes sēdes notiekot reizi divās nedēļās, plānotās pārmaiņas stāšoties spēkā, visticamāk, maija sākumā.
Satiksmei Kalnu iela netikšot slēgta. Arī auto stāvēšana vietās, kur tas netraucē satiksmei – garāžu kooperatīva pusē –, pavisam aizliegta netikšot, jo esot jāsaprot, ka laiki mainās un, gribam to vai ne, ar automašīnu klātbūtni ir jāsamierinās, teic A. Kiseļevs-Podgornijs.
Visus sapņus piepildīt nevar
Šoreiz salaspilieša Jura cerības tik vaļā no auto ielenkuma piepildīsies tikai daļēji. Mājai, tāpat kā līdz šim, garām brauks auto, bet koku rindu, kas atdalītu Kalnu ielas 7. namu no garāžu kooperatīva, pilsēta nestādīs, jo zeme ielas otrā pusē pieder garāžu kooperatīvam. Kādu kociņu vai dekoratīvus krūmus mājas iedzīvotāji varētu sastādīt uz savas zemes starp mājas sienu un Kalnu ielas trotuāru, sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" iesaka kāda domes darbiniece.
Te gan jāpiebilst, ka ar novada atbalstu mājas iedzīvotājiem izdevies sakārtot nama iekšpagalmu, kur padomāts arī par auto novietošanu. Pretī kāpņu telpu parādes durvīm ir iekārtota speciāla "kabata" mājas iedzīvotāju braucamo novietošanai. Pa dienu no astoņiem rītā līdz sešiem vakarā tur mašīnu drīkst novietot jebkurš, pārējā laikā – tikai Kalnu ielas 7. nama iedzīvotāji. Jāpiebilst, ka arī citādā ziņā pagalms ir ieguvis civilizētus vaibstus.
Pats Juris, vaicāts, vai viņš ir vienīgais, kam rūp svaigs gaiss ap māju, teic, ka tā gan neesot. Karotāju par iespēju dzīvot labklājīgā vidē mājas iedzīvotāju vidū esot pietiekami daudz, tomēr ar gadiem cilvēki nogurst cīnīties un samierinās ar to, kas ir. "Taču es, visu mūžu strādājot uz dzelzceļa, esmu pietiekami saelpojies dīzeļdegvielas smaku un vecumā gribu dzīvot pēc iespējas tīrākā gaisā," sarunu noslēdz Juris.