Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

2017. gada rudenī Latvijā bija ilgstoši un intensīvi nokrišņi, tādēļ ziemas sākumā upēs bija augsts ūdens līmenis un notece pārsniedza normu. Ilgstošs sals sākās janvāra pirmās dekādes beigās, kad Latvijas upēs intensīvi veidojās ledus. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija no -1,4 rietumos līdz -2,6°C austrumos. Tomēr sals nebija pietiekami bargs, lai paaugstinātas noteces apstākļos upes vienmērīgi aizsaltu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija.

Latvijas upes klāj ledus sega, daudzviet ar izskalojumiem un torosiem, sniegūdens lāmām. Ledus biezums marta sākumā turpināja intensīvi palielināties, tomēr tas ir plānāks nekā ierasts šajā laikā. Daugavas augštecē (Krievijā un Baltkrievijā) ledus biezums 8-28 cm, bet upes posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij 25-33 cm, bet Pļaviņu ūdenskrātuvē Zeļķu-Pļaviņu posmā 36-37 cm biezs ledus. Vižņi zem ledus ir vidēji 20-170 cm biezā kārtā, biezākā pie Jēkabpils un Pļaviņām. Daugava augšpus Jēkabpils līdz pat Pļaviņām ir klāta ar ļoti nevienmērīgu, torosētu ledus segu, kas lielākoties izveidojusies, sasalstot vižņu un ledus sablīvējumiem.

Aiviekstē ledus 14-19 cm biezs, lejpus Aiviekstes HES zem ledus biezs vižņu slānis – vidēji 140 cm. Ogrē starp gājēju un dzelzceļa tiltu ledus biezums 35 cm. Dubnā pie Sīļiem ledus 15 cm, bet Ošā pie Kūleniekiem 22 cm biezs. Gaujā pie Valmieras ledus biezums 28 cm, Tirzā pie Lejasciema 30 cm. Lielupē ledus vidēji 20-30 cm biezs, biezāks tas ir upes posmā, kur nebija ledus iešana ziemas periodā.

Pavasaris, kad atkušņi mijas ar sala periodiem var radīt īpaši bīstamas situācijas, prognozē LVĢMC. Ledum sākot iet atkušņa laikā, iespējami ledus sastrēgumi, kuri var sasalt, iestājoties sala periodam, tādēļ augšpus sastrēguma gaidāma ilgstoša ūdens līmeņa paaugstināšanās. Savukārt pie labvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem var nerasties īpaši bīstami sastrēgumi upēs. Ledus uzlūšanas laiks ir tuvu normai vai pat nedaudz vēlāk nekā ierasts un arī pavasara palu maksimums gaidāms vēlāk nekā ierasts. Ja pavasara iestāšanās būs straujāka, tad ledus uzlūšana notiks agrāk, savukārt, ja ieilgs sala periodi, ledus uzlūšana var sākties tikai marta beigās Latvijas rietumu daļas upēs, un aprīļa sākumā – austrumdaļas upēs.

Maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā. Palu prognozes sagatavošanā izmantota aktuālā meteoroloģiskā prognoze, kurā prognozēta pakāpeniska pavasara iestāšanās, atkusnis (tuvākajās dienās līdz marta vidum) mīsies ar salu (no 16. līdz 20. martam). Marta trešajā dekādē naktīs gaidāms neliels sals, bet dienas laikā gaisa temperatūra paaugstināsies virs 0 grādiem. Nokrišņu kopumā šajā periodā būs maz. Tas ļaus pavasara palu procesam norisināties pakāpeniski.

Pavasara palu notece šogad veidosies uz paaugstināta rudens – ziemas perioda noteces fona. Latvijas upēs pavasara notece gaidāma ap normu. Sniega krājumi Latvijas upju baseinos ir ap normu. Atkušņa laikā liela daļa sniega nokusīs, īpaši Latvijas rietumu un centrālajā daļā, tomēr daļa sniega segas saglabāsies austrumu daļā. Sniega segas augstums 10. martā Daugavas baseina augšdaļā 38-43 cm, Baltkrievijas teritorijā 15-37 cm un Latvijas teritorijā 15-30 cm, Gaujas baseinā 20-30 cm, Lielupes baseinā 2-8 cm un Ventas baseinā 1-22 cm.

Pavasara pali agrāk sāksies Latvijas rietumu daļas upēs, kam sekos centrālās daļas upes un visvēlāk – austrumu daļas upēs. Ledus uzlūšanas sākums Latvijas upēs gaidāms no marta otrās dekādes beigām Kurzemes upēs līdz marta beigām Latvijas austrumdaļas upēs, sekojoši pavasara palu maksimālie līmeņi gaidāmi no marta beigām līdz aprīļa otrajai dekādei. Lai gan pavasara palu maksimālie ūdens līmeņi ir gaidāmi tuvi ilggadēji vidēji novērotajiem, upēs veidosies sastrēgumi, kas izraisīs strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos un plašu teritoriju applūšanu.

Gaidāmais ūdens līmeņu paaugstinājums Bārtā ir 2 m, Ventā vidēji 3-4 m, Lielupes augšteces – Staļģenes posmā 2,8-3,7 m, bet vidustecē un lejtecē 1,2-2,4 m, Gaujā Valmieras – Siguldas posmā 2-2,5 m, Lielajā Juglā 2,3 m, Ogrē pie Lielpēčiem virs 2 m, Aiviekstē 2-3,4 m, Daugavā 2-5 m, bet Daugavā Jēkabpils – Pļaviņu posmā, kur jau kopš ledus veidošanās procesa sākuma saglabājas ledus sastrēgums, maksimālie ūdens līmeņi būs atkarīgi no tā turpmākās attīstības un meteoroloģisko procesu norises straujuma.

Ledus iešanas laikā upēs gaidāmi ledus sastrēgumi, kas izraisīs krasas ūdens līmeņu svārstības un zemāko vietu applūšanu. Daugavā ledus iešanas laikā atkārtoti bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils – Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, Līksnas – Nīcgales posmā. Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās.

Lielupē palieņu applūšana ir gaidāma garā upes posmā. Lielupē ledus sastrēguma izveidošanās visvairāk iespējama pie Staļģenes, sastrēgums var veidoties arī pie Mežotnes un Jelgavas. Sastrēgumi izraisīs plašākas zemāko vietu applūšanas ārpus upju palienēm. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās, tādēļ radot plašākus zemāko vietu applūdumus Lielupes baseinā.

Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā. Ventā ledus iešanas laikā upes vidusteces un lejteces posmos var veidoties ledus sastrēgumi.

Rīgas līča dienvidos un austrumos šogad nav izveidojies biezs malas ledus, tāpēc sastrēgumu veidošanās Lielupes, Gaujas un Salacas grīvu posmos nav gaidāma. Ja ledus iešanas laikā pūtīs stiprs vējš no Rīgas līča, tad tas var apgrūtināt ledus iešanu un iespējami plašāki applūdumi. Situācija var sarežģīties, ja Rīgas līcī esošo ledu piespiestu līča dienvidu vai austrumu daļā.

Pavasara palu prognoze tiks precizētas ar īstermiņa prognozēm. Ikdienā ūdens līmeņa prognozēm Ventas, Lielupes un Gaujas baseinos ir iespēja sekot LVĢMC mājaslapā Plūdu riska informācijas sistēmā (PRIS).