Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vēstule no parādu piedziņas kantora
2013. gadā automašīnas īpašniece saņēmusi divus "Rīgas satiksmes" autostāvietas rēķinus (kopsummā ap 20 eiro). Kvītis kaut kur nozudušas, un kundze aizmirsusi samaksāt. Kam negadās? Skaidrs, ka neviens pakalpojuma sniedzējs mums tāpat vien neļaus "aizmirst" par nenokārtotiem rēķiniem un agrāk vai vēlāk atgādinās par nesamaksāto. Šādu praksi īsteno sevi un klientus cienošas institūcijas.

2015. gada pavasarī mūsu lasītāja saņēmusi vēstuli no parādu piedziņas uzņēmuma SIA "Konsultatīvā sabiedrība "Conventus"". Izrādās, "Rīgas satiksme" īsteno praksi soda naudas iekasēšanu nodot parādu piedziņas kantora rokās, lai tas tiek galā ar grēkāzi. Šajā vēstījumā bez pamatparāda summas, kas jāmaksā "Rīgas satiksmei", norādīta jau lielāka summa – aptuveni 60 eiro, jo tiekot pieprasīts segt arī izdevumus par parādu piedziņas uzņēmuma veikto pakalpojumu.

Kundze divas dienas meklējusi nozaudētās "Rīgas satiksmes" soda kvītis, atradusi tās un parādu "Rīgas satiksmei" nomaksājusi. Pabrīnījusies, kāpēc uzņēmums pa šo laiku nav atsūtījis kaut vienu paziņojumu par soda maksu, kaut vienu atgādinājuma vai draudu vēstuli, ka soda nesamaksāšanas gadījumā lieta nonāks parādu piedziņas kantora rokās.

"Rīgas satiksme": Mums nav pieejas personas datiem
Nākamo pārsteigumu lasītāja piedzīvojusi šā gada februārī, kad saņēmusi pirmstiesas paziņojumu par apmēram 40 eiro lielām parādsaistībām pret piedzinēju firmu. Vēstulē tiekot piedraudēts ar tiesu, ar iekļaušanu parādnieku sarakstā, ar apgrūtinātu iespēju turpmāk saņemt bankas aizdevumus, līzingus utt.

"Rīgas Apriņķa Avīze" sazinājās ar "Rīgas satiksmi", lai saņemtu skaidrojumu, kāpēc automašīnas īpašniekiem netiek sūtīti paziņojumi par soda esamību un lieta uzreiz tiek nodota parādu piedzinējam, kas grēkāzim piestāda rēķinu par parādu piedzinēja sniegto pakalpojumu.

"Rīgas satiksmes" pārstāve Baiba Bartaševiča paskaidroja, ka automašīnu īpašniekiem netiek sūtītas vēstules par izdarītiem autostāvvietu pārkāpumiem, jo uzņēmumam neesot pieejas personas datiem par auto īpašniekiem: "Mēs redzam tikai automašīnu. Parādu piedzinējam nododam valsts reģistrācijas numuru un ar parādu saistīto informāciju – kad tas radies, kāda ir parāda summa. "Rīgas satiksmes" rīcībā nav informācijas par automašīnas īpašnieku."

Uz jautājumu, kāpēc "Rīgas satiksme" nesadarbojas ar VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", lai saņemtu šo informāciju un iztiktu bez parādu piedziņas kantoriem, B. Bartaševiča atbildēja, ka "uzņēmums ir vērsies Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai vienotos par iespējamu sadarbību, tomēr tas neizslēdz nepieciešamību parādsaistību piedziņā iesaistīt arī ārpustiesas parādu piedziņas kompāniju. "Rīgas satiksme" nav profesionāla parādu piedzinēja, tāpēc ir spiesta izmantot tās pakalpojumus gadījumos, kad parādnieks labprātīgi neapmaksā parādsaistības."

Privāts uzņēmums var vairāk nekā pašvaldības iestāde?
Vai nav dīvaini, ka "Rīgas satiksme" automašīnas īpašniekam nekādi nevar nosūtīt paziņojumu par uzlikto sodu, jo nevar iegūt informāciju par personu, savukārt parādu piedziņas kantoris – privāts uzņēmums – to var? Kāpēc privāts uzņēmums var sadarboties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, noskaidrot automašīnas īpašnieku, tā adresi un nosūtīt vēstījumu? Vai tādējādi nesanāk, ka "Rīgas satiksme" savā ziņā nodrošina darbu parādu piedziņas kantorim, kas to izdara "Rīgas satiksmes" vietā?

SIA "Konsultatīvā sabiedrība "Conventus"" valdes loceklis Jānis Krastiņš par šādu jautājumu ir neizpratnē: "Nav īsti saprotams apgalvojums, ka "Conventus" izdara darbu "Rīgas satiksmes" vietā. Uzņēmums ir licencēts parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu, pārstāvot savu klientu intereses gan pirmstiesas, gan tiesvedības procesos. Tas ir līdzīgi kā jebkurš uzņēmums, kurš, taupot savus resursus, nodod to profesionālam šā pakalpojuma sniedzējam."

No minētā izriet, ka "Rīgas satiksme" taupa savus resursus, jo rēķins par šā kantora pakalpojuma sniegšanu ir novelts uz soda saņēmēja pleciem. J. Krastiņš skaidro, ka jebkura persona var iesniegt savus iebildumus, kā arī pieprasīt informāciju par parāda pamatojumu un apmēru: "Jo laicīgāk persona kārto savas saistības, jo mazāk zaudējumu tā nodara pakalpojuma sniedzējam. Jo mazāk piedziņas darbību, jo mazāk izdevumu, kas jākompensē nemaksātājam."

Lūdzām B. Bartaševiču skaidrot, kāds normatīvais regulējums nosaka to, cik izmaksā parādu piedziņas kantora sniegtie pakalpojumi. To reglamentējot Parādu ārpustiesas atgūšanas likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti. Minētajā likumā teikts, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus. To apmēru nosaka Ministru kabinets.

Saistošos noteikumus negrasās mainīt
Automašīnas īpašniekam ir tiesības saņemt informāciju par izdarīto pārkāpumu, lai varētu sodu samaksāt. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 206 "Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošie noteikumi" 26.2. apakšpunktā ir teikts, ka paziņojums par to, ka maksas autostāvvietas lietotājam ir jāveic pēcapmaksa, tiek piestiprināts pie automašīnas priekšējā vējstikla.

Bet ko darīt, ja soda kvīts ir pazudusi vai – kā tas gadījās mūsu lasītājai – gluži cilvēcīgi ir aizmirsies sodu samaksāt? B. Bartaševiča vērš uzmanību uz to, ka šo pašu noteikumu 26.1. punkts nosaka, ka autostāvvietas lietotājam pašam ir pienākums vērsties pie autostāvvietu pilnvarotā apsaimniekotāja, ja transportlīdzeklis bija novietots maksas autostāvvietā, taču paziņojums ir bojāts vai nav saņemts, lai noskaidrotu maksājamo pēcapmaksu.

Saistošos noteikumus nosaka pašvaldība, un tos var mainīt. Izdarot izmaiņas noteikumos, uzlabojot soda naudas piedzīšanas kārtību, nebūtu jāizmanto parādu piedziņas uzņēmumu pakalpojumi. Rīgas domē uzzinājām, ka noteikumus mainīt tā negrasās. "Pašvaldība patlaban neplāno mainīt saistošos noteikumus. Laikus veicot apmaksu, var izvairīties no soda naudām un nevajadzīgiem pārdzīvojumiem," saka Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa.

Ja paziņojums no vējstikla ir pazudis, neko darīt – sods paliek sods, un "Rīgas satiksme" agri vai vēlu soda naudu no grēkāža piedzīs ar attiecīgā kantora starpniecību. Uz jautājumu, vai "Rīgas satiksmei" ir vienkārši ērtāk šo darbu nodot parādu piedziņas uzņēmumam, Rīgas domes pārstāve Dz. Āboliņa garos skaidrojumos neieslīga: "Tas ir jūsu viedoklis."

Dialogs ar klientu – vissvarīgākais
Ja policija ir fiksējusi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu (piemēram, auto novietots neatļautā vietā), uz automašīnas vējstikla tiek piestiprināta soda kvīts. Pat tad, ja šis dokuments kaut kādu iemeslu dēļ pazūd, automobiļa īpašnieks vai turētājs saņem informāciju par noteikto sodu, jo paziņojums tiek nosūtīts uz e-pasta adresi, kuru viņš reģistrējis "e-CSDD.lv".

Kā informē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, ja persona "e-CSDD.lv" papildus ir atzīmējusi, ka vēlas arī protokola izdruku saņemt e-pastā, uz deklarēto dzīvesvietas adresi protokols netiek sūtīts. Ja šādas papildu atzīmes nav, protokols tiek sūtīts uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi.

Arī AS "Latvenergo" īsteno praksi sazināties ar saviem klientiem. "Uzkrāt parādus nav ieinteresēts nedz klients, nedz pakalpojuma sniedzējs," saka "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere. "Kavējot maksājumu, vispirms tiek nosūtīts atgādinājums uz klienta norādīto kontaktinformāciju. Un tikai tad, ja klients uz atgādinājumu nereaģē, viņam tiek sūtīts brīdinājums par iespējamām sankcijām parāda neapmaksāšanas gadījumā. Pēc mūsu pieredzes – savstarpēji pildot saistības un veidojot dialogu, ir atrisinātas pat sarežģītas situācijas."

Taču "Rīgas satiksme", izskatās, vēlas pieturēties pie citāda veida prakses – katra laikus nenomaksāta soda kvīts uzreiz tiek nodota parādu piedziņas firmai, un lieki teikt, ka sabiedrības uzticību uzņēmumam tas nevairo.

Acīmredzot ne visas iestādes ir ieinteresētas veidot šāda veida dialogu ar klientiem.