Mūsu gadījumā izvēlējāmies 2000. un 2016. gadu. Vērtējām, kā šajā 16 gadu nogrieznī mainījies iedzīvotāju skaits Pierīgā absolūtos skaitļos. Izmaiņas un rezultāti uzskatāmi redzami tabulā.
Vispirms atgādinām, ka nosacītajā Pierīgas reģionā ietilpst Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novads un Jūrmalas pilsēta.
Ja aplūkojam iedzīvotāju skaita izmaiņas absolūtos skaitļos, pat neiedziļinoties precīzos aprēķinos, redzams, ka lielākā daļa novadu jūtami audzējuši savu kapacitāti. Jūrmala stabili turas līderos, gan zaudējot iedzīvotāju skaitu, bet, piemēram, Ķekavas novadā dzīvojošo skaits pieaudzis par vairāk nekā sešiem tūkstošiem, Mārupes novadā – gandrīz uz pusi, Garkalnē – pat vairāk nekā uz pusi.
Dziļākas analīzes vērts ir tas, vai visos šajos gadījumos līdzi tiek cilvēkus apkalpojošā infrastruktūra. Mazliet pārsteidz Siguldas novada ļaužu skaita samērā nelielais kāpums 16 gados – tikai aptuveni 400 cilvēku.
Savukārt – kas bija maziņš, tas arī paliek maziņš. Iedzīvotāju šajā laikā mazāk kļuvis Sējas, Krimuldas, Mālpils un citos salīdzinoši nelielos novados. Tiesa, mums tūlīt jāatrunājas, jo iepriekš jau pieminētais Garkalnes novads 2000. gadā bija otrais vismazāk apdzīvotais, bet 2016. gada sarakstā jau atrodams tabulas vidū. Protams, viss ir relatīvs, jo arī nemainīgi pirmo vietu ieņēmusī Jūrmala šajā rādītājā absolūtos skaitļos zaudējusi vairāk nekā 6000 iedzīvotāju – vairāk nekā visu Mālpils un Sējas novadu 2016. gada skaitlisko sastāvu kopā.
Tomēr kopumā Pierīga nekādi nevar vaimanāt par cilvēku trūkumu. Aplūkotajā laika nogrieznī iedzīvotāju skaits audzis par aptuveni 13%, sasniedzot 241 176, un tas ir laikā, kad pat niecīgu pieauguma procenta daļu demogrāfijas lietās aplūkojam ar cerībām. Šajā skaitlī pēc būtības slēpjas Pierīgas reģiona specifika iepretī citiem Latvijas novadiem. No vienas puses, ievērojami pieaugošais iedzīvotāju skaits ir laba ziņa, no otras puses, rada jaunus izaicinājumus, kuru akcentēšana jau ir cita raksta vērts uzdevums.
Savukārt Pierīgas novadu iedzīvotājus, protams, vairāk interesēs nevis mazliet abstraktais apriņķis kopumā, bet tieši savs novads un to raksturojošie demogrāfijas skaitļi. Te noteikti jāuzsver, ka tendences un rezultāti ir ļoti dažādi. Pierīga nu reiz ir tas reģions, kur metafora par "vidējo temperatūru slimnīcā" īsti vietā. Blakus ir gan novadi ar galvu reibinošu iedzīvotāju pieaugumu, gan reģioni ar 16 gados maz mainījušos dzīvojošo skaitu, gan teritorijas ar sarūkošiem skaitļiem. Turklāt izmaiņu iemesli, visticamāk, var būt ļoti dažādi.
Autoraprāt, cilvēku skaita mazinājumam, piemēram, Mālpils novadā, ir pilnīgi citi iemesli nekā sarūkošajam jūrmalnieku skaitam. Tāpat arī ļoti nelielās iedzīvotāju skaita izmaiņas šeit atspoguļotajos 16 gados Siguldā ir citādāk skaidrojamas nekā, piemēram, Salaspilī. Šie ir tikai pieņēmumi, kuri pamatojami ar rūpīgāku iedzīvotāju dinamikas izpēti, kā arī ekonomisko un sociālo fona notikumu izvērtējumu katrā novadā.
Protams, lai vērtētu iedzīvotāju skaitu objektīvāk, būtu jāredz arī iedzīvotāju dabiskā pieauguma izmaiņas uz 1000 cilvēkiem un iedzīvotāju skaita ikgadējās izmaiņas procentos. Kopumā jāsecina, ka dabiskajam pieaugumam Pierīgā ir tendence lēnām pieaugt, taču relatīvās izmaiņas lielākajā daļā novadu tieši pēdējos gados nedaudz, bet samazinās. Skaitļus, kuri raksturotu faktisko stāvokli, arī var atrast Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā.