Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Gauja ir spēcīga un grūti ietekmējama upe ar strauju un mainīgu tecējumu. Tās gultne nepārtraukti mainās, un erozijas procesi tās krastos vienmēr ir notikuši un notiks. To jūt arī Gaujas krasts līdzās atpūtas kompleksam "Korande", kura ēkas atrodas vien pārdesmit metru lejpus Gaujas tilta. Arī tilts ir mazliet vainīgs pie tā, ka upe graužas krastā pie viesu nama, jo tilta balsts konstrukcijas rada šķēršļus ledus iešanas laikā, novirzot straumi tuvāk līkuma ārmalai, tādējādi vēl vairāk pastiprinot ārmalas izskalošanu. Jau šobrīd ūdens atrodas vien pāris soļu no ēkas sliekšņa.

Jāveic būvdarbi
Lai paglābtu ēkas no applūšanas, steidzami jārīkojas. Un izskatās, ka darbs šajā vietā patiešām arī ir sākts. "Rīgas Apriņķa Avīze" novēroja, ka pēdējās nedēļas laikā krastā ir parādījušies liela izmēra būvgruži, kas iebērti ūdens izskalotajā vietā. Carnikavas novada pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss" nekādus darbus pie tilta pār Gauju neveicot un arī saskaņojumu šiem darbiem neesot devusi. "Šis jautājums ir Carnikavas novada Būvvaldes kompetencē," skaidroja "Carnikavas Komunālservisa" Vides pārvaldības nodaļas vadītājs Edgars Sliede.

Novada Būvvaldē "Rīgas Apriņķa Avīze" saņēma skaidrojumu, ka saskaņā ar VSIA "Meliorprojekts" 2018. gada 4. janvāra būves tehniskās apsekošanas atzinuma 8. punktā minēto ir noteikts, ka šajā vietā pie Gaujas jāveic būvdarbi, turklāt – divās kārtās. Pirmajā kārtā, tas ir, nekavējoties, jāveic Gaujas krasta stiprināšana ar akmeņiem un rupjiem būvgružiem 70 metru garā posmā. Otrajā kārtā jāizstrādā būvprojekts Gaujas krasta atjaunošanai un krasta nostiprinājumu ierīkošanai. Tā veikšanai ir jāsaņem tehniskie noteikumi, iepriekš veicot inženierizpētes darbus un saņemot par to attiecīgu atzīmi būvatļaujā.
Atbilstoši apsekošanas atzinumā minētajam Carnikavas novada pašvaldība ir informēta un Būvvalde ir saskaņojusi pirmajā kārtā minētos krasta stiprināšanas darbus. Carnikavas novada dome informē, ka šos darbus veic "Korandes" jaunie īpašnieki.

Eksperta vērtējums
"Carnikavas Komunālservisa" vides inženiere Inese Silamiķele apstiprina: Gaujas krasta stiprināšanas un atjaunošanas darbi ir veicami tieši tā, kā tas minēts tehniskās apsekošanas atzinumā. "Darbības plāns ir pareizs, situācija ir risināma tieši tā. Rezultāti būs atkarīgi gan no krastu stiprināšanas projekta kvalitātes, gan arī, protams, laikapstākļiem turpmāko gadu laikā," atzina vides eksperte.

Gauja viltīga arī citur
"Rīgas Apriņķa Avīze" noskaidroja, ka līdzīgi procesi konstatējami arī citviet. Piemēram, Valmierā, Gaujas stāvo krastu Sajūtu parka teritorijā, kas ir 100 metru attālumā no Jāņa Daliņa stadiona, atrodas aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Gaujas stāvie krasti", kur notiek pakāpeniska krastu izskalošana. Pēc aptuvena novērtējuma, stāvkrasta krauja atkāpjas ar ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 metrus gadā.

Tā kā 2018. gadā tiks sākta Jāņa Daliņa stadiona pārbūve un jaunas vieglatlētikas manēžas būvniecība, kā arī stāvajiem krastiem blakus atrodas tūrisma objekts "Gaujas stāvo krastu Sajūtu parks", Valmieras pilsētas pašvaldība 2016. gada janvārī lūdza Dabas aizsardzības pārvaldi sniegt rekomendācijas par veicamajiem pasākumiem erozijas apturēšanai, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu drošu vidi teritorijas apmeklētājiem un perspektīvā arī tuvumā esošajām būvēm.

Un te sākas interesantākais. Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 40.1. apakšpunkts nosaka, ka pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība. Atsaucoties uz šiem noteikumiem, Dabas aizsardzības pārvalde nepieļāva jebkādu mākslīgu dabas pieminekļa teritorijas pārveidošanu (t.sk. preterozijas konstrukciju izveidi), kas varētu ietekmēt un mazināt tā dabiskumu.

Dabas aizsardzības pārvalde ieteica dabas pieminekli saglabāt bez būtiskiem pārveidojumiem gan zinātnisku pētījumu veikšanai, gan kā ainaviski izcilu dabas veidojumu. Lai nodrošinātu cilvēku un materiālo vērtību drošību, apmeklētāju plūsmas un dažādu ar krasta krauju tieši nesaistītu atrakciju veidošanu ieteikts plānot, ņemot vērā Gaujas krasta erozijas procesus. Ieteikts cilvēkus informēt, izvietojot brīdinājuma zīmes.

No dabas aizsardzības un normatīvo aktu izpildes viedokļa ieteikums ir pareizs. No cilvēku un būvju drošības viedokļa tas vairs nav tik viennozīmīgs...