Viņš uzsvēra, ka par projekta nozīmi gan Baltijas, gan Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir runāts ļoti plaši, un līdz šim būtiski šķēršļi, kas traucētu projekta tālāko virzību, nav konstatēti. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka projekta īstenošanas gaitā vienmēr pastāv iespēja rasties kādiem sarežģījumiem, līdz ar to "Rail Baltica" projekta ieviesēji strādā preventīvi, rūpīgi sekojot tā gaitai, lai izvairītos no negaidītiem apgrūtinājumiem.
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" operacionālais direktors un valdes loceklis Kaspars Rokens norādīja, ka pašlaik nav novērojama būtiska nobīde no projekta īstenošanas laika grafika, ja neskaita pāris mēnešus. Viņš uzsvēra, ka termiņš, līdz kuram projektu plānots pabeigt, joprojām ir 2026. gads.
Rokens sacīja, ka līdz šim projekta gaitā veiktas nepieciešamās izpētes un aprēķini, kā arī analizēta tā ietekme uz vidi. Tāpat viņš norādīja, ka pērn sākta nekustamo īpašumu atsavināšana teritorijās, caur kuru paredzēts izbūvēt "Rail Baltica" dzelzceļa trasi. Nekustamo īpašumu atsavināšanu, pēc "RB Rail" valdes locekļa teiktā, plānots pabeigt līdz 2021. gadam.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka līdz šim projekta gaitā noslēgti divi Eiropas Savienojuma instrumenta (CEF) grantu līgumi, ir sagatavots CEF3 granta līgums, ko plānots parakstīt tuvākajā laikā, kā arī noslēgti vairāki starpvalstu līgumi. Līdz ar to, ja viss ritēs kā plānots, tad, pēc Rokena teiktā, reālus projekta īstenošanas darbus Rīgas Centrālajā stacijā un starptautiskajā lidostā "Rīga", kas ir nozīmīgi "Rail Baltica" projekta infrastruktūras objekti, varētu sākt šā gada otrajā pusē.
AS "RB Rail" projekta vadītājs Latvijā Ģirts Bramans sacīja, ka uzņēmums, atbilstoši iepirkumiem, jau sācis trases projektēšanas darbus gan Lietuvas, gan Igaunijas teritorijā, un projektēšanas darbu sākšana pamattrasē Latvijā ir pāris dienu jautājums, kamēr tiek noslēgti autorizācijas procesi ar SM.
Bramans norādīja, ka pašlaik finansējums "Rail Baltica" projektēšanas darbiem Latvijā ir pieejams tā sauktajam trases centrālajam aplim, kas, pēc viņa teiktā, Latvijas teritorijā ir viens no projekta sarežģītākajiem posmiem, jo ietver tādus būtiskus infrastruktūras objektus kā Centrālo staciju, starptautisko lidostu "Rīga", Torņakalna tuneli, kā arī Salaspili, kur plānots kravu terminālis, un Vangažus, kur plānots izbūvēt infrastruktūras apkopes punktu. "RB Rail" projekta vadītājs Latvijā skaidroja, ka šā gada laikā paredzēts izsludināt iepirkumus minētā trases posma projektēšanai un sākt tiešu diskusiju par konkrētiem risinājumiem.
"Eiropas dzelzceļa līniju" Projektu ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris, sacīja, ka šā gada rudenī varētu noslēgt līgumus par Centrālās stacijas projektēšanu un būvdarbiem, līdz ar to pirmos reālos būvdarbus Centrālajā stacijā varētu sākt 2019. gadā.
Tāpat viņš norādīja, ka līdz šim noslēgusies starptautiskās lidostas "Rīga" stacijas būvniecības iepirkuma pirmā kārta un otro kārtu paredzēts izsludināt šogad. Savukārt iepirkumu lidostas stacijas būvdarbiem paredzēts rīkot 2019.gadā. Vingris uzsvēra, ka vienlaikus "Rail Baltica" projekta īstenošanai paralēli notiek darbs pie lidostas "Rīga" sestās kārtas attīstības. Tās īstenošanai rīkotajā iepirkumā iesniegti pieci pieteikumi, kuri pašlaik tiek izvērtēti.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērso Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas teritoriju. Dzelzceļa trases nodalījuma josla noteikta 60 metru platumā. Vairākās vietās visas trases garumā paredzēta arī saistītās infrastruktūras izbūve plašākā joslā.
17.01.2018 12:41
Satiksmes ministrija: Patlaban nav būtisku šķēršļu "Rail Baltica" projekta īstenošanā
Autors LETAPatlaban nav saskatāmi būtiski riski vai šķēršļi, kas varētu traucēt "Rail Baltica" projekta īstenošanu, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (LZZ).