Novadnieku vidū arvien vairāk ir tieši jauno ģimeņu, un to apliecina audzēkņu skaita pieaugums novada izglītības iestādēs, kur skolēnu skaits katru gadu palielinās par aptuveni 100 bērniem. Šobrīd Ķekavas novadā dzīvo vairāk nekā 23 tūkstoši iedzīvotāju: lielākā daļa jeb 15 519 novadnieku savu dzīvesvietu deklarējuši Ķekavas pagastā, Daugmales pagastā deklarēti 1187 iedzīvotāji, savukārt Baložu pilsētā – 6247 cilvēki.
Divu bērnu māmiņa Sanita Baginska Katlakalnā dzīvo jau sešus gadus. Kopā ar vīru izveidojusi uzņēmumu "Dancitis Handmade", kas ražo koka rotaļu mājas.
– Vai identificējat sevi ar Ķekavas novadu? Kas ir tieši šā novada iedzīvotājiem raksturīgs?
– Novada iedzīvotājiem raksturīgs, manuprāt, tas, ka liela daļa ir politiski aktīvi cilvēki, mums ir daudz māksliniecisko kolektīvu un bagāta kultūras dzīve.
– Kas šeit ir citādi nekā vietā, kur dzīvojāt iepriekš?
– Mana dzimtā vieta ir Piņķi Babītes novadā. Lielākā atšķirība ir tā, ka Babītes novadā jau ilgus gadus ir viens saimnieks – domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, kurš ar savu komandu var pilnvērtīgi strādāt. Ķekavas novada pašvaldības domes vadība nepārtraukti mainās, politiskās spēles un intrigas sit augstu vilni, veicinot populisma uzvaras gājienu.
Par to ir ļoti skumji, jo novadā ir daudz gudru un zinošu cilvēku. Apvienojoties vienā komandā, ar vienotu mērķi, mēs varētu sasniegt daudz vairāk. Ķekavas novadam ir ļoti liels potenciāls, tikai šobrīd ir sajūta, ka katrs, kam ir iespēja noteikt novada likteni, rauj segu uz savu pusi, nav sadarbības, ir liela sašķeltība, un tas pavisam noteikti ietekmē pašvaldības domes darbu un novada attīstību kopumā.
– Vai iesaistāties arī kādās norisēs un aktivitātēs novadā?
– Dzīvojot Ķekavas novadā, kopā ar vīru izveidojām zīmolu "Dancitis Handmade" – mēs izgatavojam rotaļu mājas bērniem. Ļoti pozitīvi vērtēju Ķekavas novada pašvaldības Attīstības daļas darbinieku atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, aicinot iesaistīties kopīgos projektos un palīdzot ar padomu.
Šobrīd novadā tiek īstenota ideja ar saukli "Radīts Ķekavas novadā" par amatnieku, mazo uzņēmēju un mājražotāju apvienošanu, lai kopīgiem spēkiem un ar pašvaldības atbalstu varētu sekmēt uzņēmējdarbību novadā. Jaunākais projekts, kurā novada mājražotāji un uzņēmēji startēja ar pašvaldības atbalstu, bija izstāde "Lauku sēta 2017" izstāžu kompleksā "Rāmava" oktobrī.
Sadarbībā ar Ķekavas novada sociālo dienestu esmu aizsākusi Ziemassvētku labdarības projektu audžuģimenēm. Nu jau trešo gadu kopā ar domubiedriem sarūpējam dāvanas Ķekavas novada bērniem, kuri dzīvo audžuģimenēs visā Latvijā. Idejai ir daudz atbalstītāju, tādēļ dāvanas varam sarūpēt ne tikai novada bērniem, bet arī pārējiem audžuģimenēs dzīvojošajiem.
Vienmēr esmu bijusi sociāli aktīva, tādēļ pieļauju, ka nākotnē būs vēl kādi jēgpilni projekti, kuros iesaistīšos.
– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Ķekavas novada domes jaunās vadības pirmās 100 darba dienas jau ir pagājušas, bet, teikšu atklāti, izteikt kādu konkrētu vērtējumu ir diezgan grūti. Novada vadībā pārsvarā ir politikā nepieredzējuši cilvēki, kuri nāk no uzņēmējdarbības vides.
Ja pareizi saprotu, darbs pašvaldību sektorā ir specifisks un prasa konkrētas zināšanas. Vērojot notiekošo no malas, brīžiem rodas sajūta, ka jaunais politiskais spēks saimnieko pašvaldībā kā savā uzņēmumā, bet tikai laiks rādīs, vai vēlētāju izteiktās cerības attaisnosies. Es kā novada iedzīvotāja šeit jūtos labi, izvēlējos savu mājvietu attīstītā infrastruktūrā, mani bērni iet jaunuzceltā, modernā bērnudārzā, un es ļoti ceru, ka Katlakalnā tiksim arī pie ilgi gaidītās jaunās sākumskolas ēkas.
Vita Timermane Ķekavā dzīvo kopš 1973. gada. Viņa ir privātās pamatskolas "Gaismas tilts 97" vācu valodas skolotāja un direktores vietniece mācību darbā, Ķekavas novada skolu svešvalodu jomas koordinatore un Ķekavas Kultūras centra tautas deju ansambļa "Zīle" mākslinieciskā vadītāja.
– Vai identificējat sevi ar Ķekavas novadu? Kas ir tieši šā novada iedzīvotājiem raksturīgs?
– Tā kā kopš atnākšanas uz Ķekavu savu dzīvesvietu neesmu mainījusi, izņemot tos četrus gadus, kad dzīvoju ārpus Latvijas, protams, ka uzskatu sevi par ķekavieti un, lai kādi pārbaudījumi Ķekavas novadam tiktu uzlikti, vienmēr palikšu tam uzticīga, jo mīlu šo vietu, cilvēkus un savu darbu.
– Kas gadu gaitā novadā ir mainījies?
– Novads ir kļuvis daudz lielāks, plašo lauku, pļavu un mežu vietā tagad stāv lepnas mājas. Bieži pieķeru sevi pie domas, ka kādreiz cits citu zinājām, nu kaut vai tikai vārdu, tagad pasākumos redz daudz svešu seju. Cilvēki ir atsvešinājušies, jo Ķekava tagad kļuvusi par tādu kā Rīgas guļamrajonu.
– Vai iesaistāties arī kādās norisēs un aktivitātēs novadā?
– Tā kā esmu Ķekavas novada kultūras darbinieks, tad norisēs un aktivitātēs nevaru nepiedalīties. Daru to ar prieku. Gan koncertu organizēšana, gan piedalīšanās citu organizētajos pasākumos ir daļa no manas dzīves. Šogad lielākais izaicinājums ir vienā gadā piedalīties Latvijas simtgades pasākumos un organizēt tautas deju ansambļa "Zīle" 50 gadu jubilejas svinības ar dažādiem projektiem un lielu koncertu vasarā.
– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Manuprāt, Ķekavas novada pašvaldība ir pārāk sadrumstalota savos uzskatos, lai pilnībā strādātu visu novada iedzīvotāju interesēs. Ļoti daudz labu darbu ir paveikts, Ķekava kļūst arvien sakoptāka un skaistāka, bet, strādājot vienoti, paveikt varētu vēl daudz vairāk.
Kā skolotāja un deju kolektīva vadītāja varu teikt vislielāko paldies par atbalstu gan pasākumos, gan ikdienā, taču, interesējoties par norisēm novadā, redzu arī daudzas nepilnības, piemēram, Pļavniekkalna skolas projekts vai Lapenieku komunālie pakalpojumi. Strīdi gadu garumā, bet rezultāta joprojām nav.
Cienīsim cits citu, ieklausīsimies cits citā un veidosim mūsu novadu par jaukāko vietu Latvijā!
Pirtniece Olita Puriņa Daugmalē dzīvo 24 gadus, kopumā Ķekavas novadā – 45 gadus. Olita dzied folkloras kopā "Dāre" un organizē latviskās dzīvesziņas lekciju ciklu "Latvietim būt".
– Vai identificējat sevi ar Ķekavas novadu? Kas ir tieši šā novada iedzīvotājiem raksturīgs?
– Ķekavas novads sastāv no trim atšķirīgām apdzīvotām vietām, un katrai no tām ir savas raksturīgas iezīmes. Ķekavas pagastā ir mazāk krievvalodīgo iedzīvotāju, salīdzinot ar Baložiem, un daudz spēcīgu koru, ansambļu un deju kolektīvu. Toties Baložos ir ļoti aktīva kultūras dzīve un arī iedzīvotāji aktīvi iesaistās šajos pasākumos.
Daugmale arī ir salīdzinoši latviska, tomēr iedzīvotāji kultūras pasākumos diemžēl iesaistās salīdzinoši neaktīvi, lai gan Daugmales Kultūras centra darbinieki ļoti cenšas, lai pasākumi būtu sirsnīgi un mājīgi. Mūsu novads kopumā ir ļoti aktīvs kultūras jomā – ir daudz labu koru, deju kolektīvu un četras folkloras kopas.
– Kas gadu gaitā novadā ir mainījies?
– Iedzīvotāju skaita pieaugums novadā, manuprāt, ir pozitīva tendence. Nevar būt tā, ka Rīga ir visa centrs kā galva bez rumpja. Ir jābūt arī spēcīgām provincēm. Man nepatīk, ja mūsu novadu sauc par Rīgas guļamrajonu, bet nevar noliegt, ka daudzi iedzīvotāji tur strādā. Mēs esam zaļa vieta dzīvošanai: Baloži ar saviem mežiem, Ķekava ar upēm, Daugmale arī ir ļoti zaļa – pļavas, meži, Daugava, ezers. Novadā ir arī labas skolas, tādēļ šī ir piemērota vieta dzīvošanai jaunām ģimenēm.
– Vai iesaistāties arī kādās norisēs un aktivitātēs novadā?
– Cenšos iesaistīties visos kultūras pasākumos novadā, arī pati organizēju lekciju ciklu "Latvietim būt", dziedu Daugmales folkloras kopā "Dāre".
– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– To, kā strādā jaunā pašvaldība, vērtēsim pēc gadiem diviem. Daugmales pagasta iedzīvotāji noteikti ir ieguvēji no tā, ka savulaik Daugmali pievienoja Ķekavas novadam. Bērniem ir skolēnu autobuss, kas ved uz skolu no lauku teritorijām, arī ceļu infrastruktūra ir uzlabojusies, mums ir savs bērnudārzs, multifunkcionālais centrs ar baseinu.
Ceram, ka jaunajā novada detālplānojumā būs draudzīgāki apbūves noteikumi Daugmalei. Līdz šim sadalīt un pārdot lielos zemesgabalus apbūvei bija ļoti sarežģīti. Tas dotu lielāku iespēju jaunu māju būvniecībai, palielinātos arī iedzīvotāju skaits.