Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai gan kopš augusta vairākus valsts reģionus piemeklējuši plūdi, gada kopējais nokrišņu daudzums valstī ir mazāks nekā 2012. un 2010.gadā, jo šogad tikai augustā, septembrī un oktobrī nokrišņu daudzums krietni pārsniedza normu, savukārt piecos mēnešos tas bija mazāks par ilggadējo vidējo rādītāju.

Spēcīgākās lietavas augustā skāra Latgali, rudenī - Kurzemi. Arī daudzviet Vidzemē nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza ierasto līmeni, savukārt vismazāk lija Zemgalē, arī vietām Ziemeļvidzemē un Kurzemes austrumu novados bija salīdzinoši maz nokrišņu.

Atbilstoši provizoriskiem datiem gada kopējais nokrišņu daudzums šogad valstī vidēji sasniedzis nepilnus 800 milimetrus, kas atbilst 116 procentiem no normas. 2010. un 2012. gadā šis rādītājs bija attiecīgi 854 un 832 milimetri.

Savukārt gada vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā noslīdējusi līdz +6,8 grādiem. Tas joprojām ir četras grāda desmitdaļas virs nomas, bet mazāk nekā iepriekšējos četros gados. 2015. gada vidējā gaisa temperatūra sasniedza pat +7,8 grādus, turpretī pēdējā laika vēsākais bija 2010. gads, kad vidējā gaisa temperatūra bija tikai +5,6 grādi.

Lielākā gaisa temperatūras novirze no normas šogad bija martā un decembrī - šie mēneši bija vairāk nekā divus grādus siltāki nekā ierasts. No aprīļa līdz jūlijam gaisa temperatūra bija zem 1981.-2010.gada vidējās temperatūras, aprīlī un jūlijā noslīdot vairāk nekā grādu zem normas.

2016.-2017. gada ziema Latvijā bija 1,7 grādus siltāka par normu, pavasara vidējā gaisa temperatūra bija atbilstoša daudzu gadu vidējam rādītājam, 2017. gada vasara bija 0,6 grādus vēsāka par normu un viena no vēsākajām pēdējās desmitgadēs, savukārt rudens izrādījās nepilnu grādu siltāks nekā ierasts un kļuva par otro slapjāko rudeni visā novērojumu vēsturē.