"Pati pulksteņa uzbūve ir sarežģīta, jo tas sastāv no vairākām daļām. Tam ir kristāla stikla korpuss, kurš izskatās gan matēts, gan daļēji laminēts un nepieciešams panākt, ka gaisma caur šo stiklu spīd tā, ka pats gaismas izstarotājs nav redzams. Ar šīs funkcijas realizēšanu mēs ļoti ilgi eksperimentējām, lai rezultāts būtu tieši tāds, kā esam iedomājušies," sacīja Sproģis.
Tāpat sarežģīti bijis izveidot laikrāža ciparnīcas izgaismojumu, kas radījis daudz satraukumu, jo tika veidots "pēdējās projekta dienās".
"Šāda apmēra rekonstrukcija normālos apstākļos būtu jāveic vismaz divus mēnešus. Mēs to izdarījām mēneša laikā," atzina dizaineris, norādot, ka, lai gan sadarbība ar uzņēmējiem sākta savlaicīgi, darba termiņš bijis vien mēnesis "apstākļu sakritības dēļ". Pulksteņa rekonstrukcijas procesā kopumā piedalījušies vismaz 30 cilvēki.
Sproģis norādīja, ka rekonstrukcija ilga tieši mēnesi, un galvenais uzdevums bija "nezaudēt pulksteņa vēsturisko šarmu apvienojot to ar daudz mūsdienīgāku izskatu". Dizaineris neslēpa, ka šis viņa līdzšinējā karjerā ir nozīmīgākais projekts.
Viena no pulksteņa jaunajām funkcijām ir laika atskaites veikšana līdz Latvijas simtgadei - 2018. gada 18. novembra plkst.17. Šāds laiks izvēlēts, jo tieši plkst.17, 1918. gada 18. novembrī, pašreizējā Latvijas Nacionālajā teātrī tika parakstīta deklarācija par Latvijas valsts dibināšanu.
Tāpat turpmāk katrā apaļajā stundā pulkstenis atskaņos kādu no 24 Raimonda Paula melodijām, kuras maestro ierakstījis speciāli šim notikumam. Kā pirmā atklāšanas ceremonijā plkst.12 skanēja "Cielaviņa".
Klātesošie viesi atzīmēja, ka "Laimas" pulkstenis visos laikos bijis populāra tikšanās un iepazīšanās vieta, un nereti šīs iepazīšanās arī rezultējušās ar kāzām. Atklāšanas ceremonijā piedalījās arī producents un rakstnieks Guntars Račs, kurš klātesošajiem atklāja, ka tieši pie šī pulksteņa reiz liktenīgi saticies ar savu sievu Sintiju.
Pulksteņa atklāšanas ceremonijā piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde, "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons, pulksteņa jaunā veidola dizaineris Arvis Sproģis un maestro Pauls.
Toms Didrihsons atzina, ka ir lepns par iespēju dāvāt rīdziniekiem un tās viesiem "spožu un modernu laikrādi pašā pilsētas sirdī piešķirot tam vēl nebijušas funkcijas".
Pēdējo reizi pulkstenim pilna rekonstrukcija veikta 1999.gadā, kam sekojušas vēl dažas kosmētiskās apkopes.
Kopumā rekonstrukcijas procesā ieguldīti vairāk nekā 106 000 eiro.
Kā ziņots, "Laimas" pulksteņa pirmsākumi meklējami 1924. gadā, kad Rīgas centrā tika novietots centrālais pulkstenis, kas sākotnēji sabiedrībā bija zināms kā "Lielais pulkstenis". Vēlāk, 1936. gadā, pulkstenim tika piešķirts "Laimas" vārds.
