Koordinācijas padome tika izveidota pēc šogad piedzīvotajām lietavām, lai apsekotu un izvērtētu situāciju Latvijas austrumu pašvaldībās un piedāvātu risinājumus, lai nākotnē operatīvāk risinātu ārkārtas situācijas.
Apkopojot pašvaldību iesniegtos viedokļus, padome konstatējusi, ka pēc augusta lietavām un pēc tam izraisītajiem plūdiem ne visu iesaistīto institūciju pārstāvjiem uz vietas pašvaldībās bija skaidrs rīcības plāns, kā rīkoties attiecīgajā situācijā.
"Piemēram, trūka informācijas par pienākumu gatavoties ārkārtas notikumam, informācijas par to, vai pašvaldībai obligāti jāsasauc civilās aizsardzības komisija, kā pareizi piemērot attiecīgos likumus un noteikumus, lai mazinātu vai likvidētu postošās sekas, un cita informācija," uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Lai nākotnē jautājumus ārkārtas situācijās risinātu operatīvāk, Koordinācijas padomes sēdē tika izskatīti un atbalstīti vairāki priekšlikumi. Padome uzskata, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) būtu jānodrošina, ka pašvaldībām un iedzīvotājiem tiek savlaicīgi sniegta informācija par iespējamiem katastrofas draudiem. "Proti, LVĢMC sniedz informāciju VUGD un VUGD sadarbībā ar pašvaldībām un Satiksmes ministriju ar mediju starpniecību informē iedzīvotājus," skaidro VARAM.
Tāpat pašvaldību civilās aizsardzības plānos rūpīgāk būtu jāizvērtē iekļaujamā informācija, nosakot skaidru rīcību noteiktu katastrofu gadījumos.
Koordinācijas padome uzskata, ka, "ņemot vērā drošības jautājuma pieaugošo nozīmi un komplicēto civilās aizsardzības sistēmu, katrā civilās aizsardzības sadarbības teritorijā pašvaldībām būtu nepieciešams vismaz viens apmācīts speciālists, kura amatu proporcionāli varētu algot visas civilās aizsardzības sadarbības teritorijā iekļautās pašvaldības".
Kā norāda ministrija, lai uzlabotu rīcību ārkārtas situācijās, VUGD būtu jānodrošina interneta vidē informācija par valsts un pašvaldību civilās aizsardzības plāniem, sadarbības teritorijām un to komisijām, kā arī atbildīgo pašvaldību civilās aizsardzības amatpersonu un struktūrvienību kontaktinformācija, informācija, kā juridiskajai vai fiziskajai personai kompensējami izdevumi un zaudējumi, kas radušies, tās resursus iesaistot reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, īpaša iepirkumu kārtība seku likvidācijai kā arī cita veida informācija.
Ministrija pauž, ka joprojām izvērtējams ir jautājums par tiesībām pašvaldībai vai pašvaldības civilās aizsardzības komisijai izsludināt katastrofas situāciju.