Iveta Bambere ir radoša personība – māksliniece un pasniedzēja Siguldas mākslu skolā "Baltais flīģelis". Uz Siguldu no Rīgas Iveta pārcēlās 2006. gadā.
– Kādi ir siguldieši?
– No pašiem siguldiešiem esmu dzirdējusi, ka viņi sevi uzskata par mazliet iedomīgiem, taču tie cilvēki, kurus es pazīstu, noteikti tādi nav. Manuprāt, tie cilvēki, kuri izvēlas dzīvot Siguldā, piepildījumu rod sakoptā vidē, skaistā dabā un pašu darbā. Esmu novērojusi, ka ir daļa siguldiešu, it īpaši jaunieši, kuri savu dzīvi drīzāk redz Rīgā vai ārzemēs, tikai ne Siguldā. Daudzi labprātāk izvēlas strādāt Rīgā, nevis Siguldā, lai gan arī šeit netrūkst darāmā. Tādā ziņā ienācēji vairāk novērtē Siguldu kā lielisku dzīvesvietu ar sakārtotu infrastruktūru un brīnišķīgu dabu.
– Kā ir dzīvot Siguldā?
– Esmu dzimusi un augusi Rīgā, dzīvojusi pašā Rīgas centrā. Uzskatu, ka Siguldā var dzīvot pašpietiekami cilvēki, kuriem laimes sajūtai nevajag lielpilsētas burzmu. Esmu atteikusi daudziem darba piedāvājumiem Rīgā, lai varētu dzīvot un strādāt tepat Siguldā, kaut skolotāja profesijā atalgojums nav tas lielākais. Es vēlos te dzīvot, nevis nakšņot. Turklāt mūsdienās var strādāt attālināti, ne vienmēr jāpārvar lieli attālumi, lai nodarbotos ar savu profesiju. Manā dzīvē ir bijis tik daudz burzmas un cilvēku apkārt, ka tagad gribas mieru.
– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Uzskatu, ka Siguldā ir visi priekšnoteikumi mierpilnai un sakārtotai dzīvei. Vienīgais, kā man te pietrūkst, ir teātru un izstāžu raibās dzīves, koncertu, interesantu lekciju un vēlo kino festivālu seansu... Tomēr, ja ir draugi un mašīna, arī tā vairs nav problēma. Turklāt katram īdētājam varu vaicāt: kādēļ neorganizējat paši? Lai iet uz pašvaldību ar priekšlikumiem!
Skolotājas, tautas deju kolektīva "Dūka" vadītājas, trīs bērnu māmiņas Ievas Roķes dzimta ir siguldieši vairākās paaudzēs. Gan Ievas mamma, gan vecmāmiņa ir siguldietes. Ieva septiņus gadus dzīvojusi ārpus Latvijas, bet kopš 2006. gada ir atpakaļ Siguldā.
– Kādi ir siguldieši?
– Ir tiesa tas, ko par siguldiešiem runā, – viņi patiešām ir nedaudz privātīpašnieciski attiecībā uz savu pilsētu. It kā jau ir saprotams, ka pilsētai jāattīstās, uz Siguldu dzīvot pārceļas arvien vairāk cilvēku, taču nevar noliegt sajūtu – tā ir mūsu pilsēta, ar kuru negribas dalīties ar visiem.
Runājot par deju kolektīvu, protams, tiem, kuri pazīstami kopš skolas laikiem un – vēl jo vairāk – dejojuši vienā kolektīvā, sadejoties ir vieglāk. Siguldiešiem ir savs dejošanas stils, jo lielākā daļa dejotāju mācījušies pie vieniem un tiem pašiem deju pedagogiem. Zināms, ka siguldieši tur augstu latiņu visās jomās, arī dejošanā. Kolektīvā esam 28 dalībnieki, no kuriem iedzimto siguldiešu ir apmēram desmit. Tie ir cilvēki, kurus pazīstu jau gadiem. Taču kopumā jāsaka, ka Siguldā paliek aizvien mazāk cilvēku no maniem skolas laikiem. Cik skatos apkārt, lielāko daļu cilvēku es nepazīstu.
– Kā ir dzīvot Siguldā?
– Pa šiem gadiem Sigulda daudz mainījusies. Ir krietni uzlabota ceļu infrastruktūra, radīts daudz jaunu veikalu, uzņēmumu. Kopumā Sigulda ir ļoti laba vieta, kur dzīvot ģimenēm ar bērniem – ir sabūvēti vai paplašināti bērnudārzi, vairākas skolas, ir arī daudzveidīgas interešu izglītības iespējas. Taču, kas attiecas uz darbu, manuprāt, lielākā daļa siguldiešu strādā kur citur, nevis Siguldā. Sigulda vairāk ir vieta, kur būt mājās, ar ģimeni, audzināt bērnus un atpūsties ārpus darba. Karjeras iespējas šeit nav plašā piedāvājumā. Tomēr ikviens darboties gribošais iespējas atrod.
– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Mani skumdina kultūras jomā notiekošais. Kultūras pārvalde nelabprāt atbalsta koncertus, kur amatiermākslas kolektīvi var uzstāties, – tādas iespējas mums jāmeklē ārpus pilsētas. Tomēr, ja ir iespēja ar kolektīvu uzstāties, tad ir jāiziet cauri vairākiem birokrātijas līkločiem. Tāpat žēl, ka Siguldā konkursos uz vadošiem amatiem nereti uzvar cilvēki, kas nav no Siguldas. Savukārt liela daļa siguldiešu izvēlas strādāt Rīgā, nevis savā dzimtajā pilsētā. Piemēram, mums ir tik sportiska pilsēta, tik daudz jauniešu, kas sporto, bet grūti atrast sporta skolotājus, kas nāktu no Siguldas. Kā pozitīvu piemēru varētu minēt pašvaldības atbalstu skolēnu nodarbinātībai vasarā.
Inese Tretjuka dzimusi un augusi Siguldā, pēc augstskolas absolvēšanas kādu laiku dzīvojusi un strādājusi Rīgā, šobrīd ar vīru un diviem dēliem dzīvo Siguldā. Inese atzīst, ka pat laikā, kad dzīvojusi Rīgā, zinājusi, ka tas ir tikai uz laiku un kaut kad gribēsies atgriezties dzimtajā pilsētā. Viņas darbavieta ir stereotaktiskās radioķirurģijas centrs "Sigulda"
– Kādi ir siguldieši?
– Man kā siguldietei, kas šeit dzimusi un augusi, ir prieks par katru jaunu siguldieti. Uzskatu, ka runās par to, ka vecākās paaudzes siguldieši ir noslēgti un nedraudzīgi, ir viena daļa taisnības. Savukārt jaunie ienāk pilsētā ar dzirksti acīs, redz to, kas šeit ir vērtīgs, un vēlas to attīstīt. Jāpiebilst, ka no maniem senajiem paziņām lielākā daļa vairs nedzīvo Siguldā, es reti satieku kādu pazīstamu cilvēku no skolas laikiem. No tā secinu, ka iedzīvotāju sastāvs Siguldā pēdējos gados ir krietni mainījies. Taču nepamet sajūta, ka lielākā daļa cilvēku, kas dzīvo Siguldā, strādā citur, galvenokārt Rīgā.
– Kā ir dzīvot Siguldā?
– Ir dzirdēts stāsts par to, kā Dievs radīja zemi un to, ko gribēja paturēt sev, iedalīja latviešiem. To es gribētu sašaurināt un attiecināt uz Siguldu, jo mūsu pilsēta patiešām ir īpaša vieta Latvijā. Cilvēki, kuri izvēlas dzīvot Siguldā, ne tikai novērtē to, ka šeit ir attīstīta infrastruktūra, bērnudārzi, skolas, veikali, parki, bet arī sajūt to īpašo auru, kāda ir raksturīga tikai Siguldai.
– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Pašvaldības darbu vērtēju ļoti pozitīvi. Cits pēc cita ar uzdrīkstēšanos un neatlaidību tiek realizēti lieli projekti. Pilsētā valda rosība. Mēs, siguldieši, esam tikuši pie jauna Sporta centra, vasarās varam baudīt festivālus un koncertus Siguldas pilsdrupu estrādē, varam baudīt skaisto Siguldas dabu, staigājot pa jauniem gājēju celiņiem, un pa atjaunotām kāpnītēm dažādos Siguldas nostūrīšos nokļūt līdz Gaujai. Šobrīd renovāciju piedzīvo Kultūras nams, kur noteikti varēsim baudīt dažādām gaumēm un iespējām atbilstošus kultūras pasākumus. Pēdējos gados būtisku pievienoto vērtību iegūst ne tikai Sigulda un tās iedzīvotāji, bet visa Latvija – pat ārpus mūsu valsts robežām.
Siguldas novada pašvaldības vadītājs Uģis Mitrevics ir mūsdienīgi domājošs, atraktīvs un oriģināls. Viņš nav standarta politiķis. Viņš ne tikai aktīvi sporto un ziemā peldas Gaujā! Viņam pašam ir bērni, tāpēc ģimeņu atbalsta jautājums viņam ir tuvs, viņš aktīvi iesaistās diskusijās par to, kā nodrošināt bērniem pilnvērtīgu vidi, kur attīstīties. Nereti Mitrevics piedalās skolu un bērnudārzu sapulcēs, kur atbild uz vecāku jautājumiem. Tas nav bara instinkts, ka daudzi balso par Mitrevicu. Vienkārši viņš ir atšķirīgs – pozitīvā nozīmē.
Uzziņai:
Sigulda ir vienīgā no 20 Latvijas lielākajām pilsētām, kurā kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits pieaudzis. Pašlaik Siguldas pilsētā deklarēti 12 194 iedzīvotāji, Siguldas novadā – 18 701. Salīdzinot ar 2016. gadu, arī šogad iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis – Siguldas novadā šogad dzīvo par 327 cilvēkiem vairāk nekā pagājušajā gadā.