Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

EM norādīja, ka energopārvaldības principi obligāti jāievieš republikas pilsētu pašvaldībām - Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī.

Tāpat energopārvaldības principi obligāti jāievieš novadu pašvaldībām, kurām teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai lielāks - Ādažu novads, Babītes novads, Ķekavas novads, Lielvārdes novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ozolnieku novads, Salaspils novads, Siguldas novads un, Stopiņu novads.

Pilsētu un novadu pašvaldībām līdz šā gada 1.novembrim bija jāievieš energopārvaldība, bet EM par tās ieviešanu jāinformē līdz šā gada 1.decembrim.
Ministrijas informācija liecina, ka no desmit pilsētu pašvaldībām informāciju par energopārvaldības principu ieviešanu nav sniegušas Rīga un Rēzekne, bet no novadu pašvaldībām informāciju ir sniegušas tikai trīs - Ādažu, Babītes un Siguldas.

Pārējām pašvaldībām energopārvaldības ieviešana ir brīvprātīga un patlaban to ieviesusi vienīgi Smiltenes novada pašvaldība.

EM tām pašvaldībām, kuras nav iesniegušas informāciju par energopārvaldības principu ieviešanu, nosūtījusi atgādinājuma vēstules ar lūgumu ziņot par energopārvaldības sistēmas izstrādes progresu. Tajā pašā laikā EM piebilda, ka pret šīm pašvaldībām netiks vērstas sankcijas.

"Energopārvaldības sistēmas ieviešana nav pašmērķis, bet gan ieguvums pašām pašvaldībām - iespēja gūt skaidru priekšstatu par savu energoefektivitātes līmeni un iespējām izvērtēt dažādu pasākumu īstenošanas ietekmi uz energoefektivitātes paaugstināšanu, kā rezultātā pašvaldība var samazināt savus izdevumus par energoresursiem, rodot iespēju šo finansējumu novirzīt citu funkciju veikšanai," uzsvēra EM.

Turklāt Energoefektivitātes likumā noteikts, ka pašvaldības, kurām ir ieviesta energopārvaldības sistēma, piesakoties dažādām atbalsta programmām un finansējumam, projektu vērtēšanas procesā var gūt papildu punktus.