Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Deputāti trešdien diskutēja par otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un par nepieciešamību publiskot atalgojumu. Saeimas sākotnēji pieņemtie likuma grozījumi, paredzēja, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, tostarp skolotāju atalgojums. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdevis otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām.

Vērtējot šo likumprojektu otro reizi, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldība komisija atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka informācija par darba samaksu iestādes darbiniekiem un amatpersonām ir publiskojama Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbiniekiem atlīdzības likuma noteiktajā kārtībā un apjomā. Šajā likumā gan nav noteikts, ka būtu jāpublisko arī darbinieku vai amatpersonu vārds un uzvārds. Līdz ar to deputāti vēlējās sagaidīt informāciju par valdības noteikumiem, kas regulēs šos jautājumus.

Komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (S) piedāvāja aicināt valdību paredzēt atalgojuma publiskošanu līdzīgi kā tas pašlaik notiek ar amatpersonu deklarācijām - reizi gadā, ar vārdiem un uzvārdiem. Tāpat cilvēkiem būtu iespēja pieprasīt informāciju par atalgojumu noteiktā laika posmā. Komisijas deputāti šo priekšlikumu atbalstīja un nolēma ar šādu vēstuli vērstiem Ministru kabinetā.

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka šis ir valdības līmeņa jautājums. Juridiskā biroja pārstāvji arī pastāstīja, ka Saeima noskaidrojusi arī citu valstu pieredzi šajā jautājumā. Informācija tika pieprasīta 11 valstīm, un lielā daļā no tām atalgojums netiek publiskots ar vārdu uzvārdu, bet gan norādīti atalgojumi līmeņi.

Kā ziņots, Ministru kabinets 6.novembrī atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu atlīdzības un personu uzskaites sistēmu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības uzskaites sistēmu.

Noteikumos paredzēts uzturēt un pilnveidot datu noliktavu, kurā iekļauta precīza informācija par iestāžu amatiem un amatpersonu atlīdzību. Noteikumi nosaka arī nosacījumus informācijas apjomam un iesniegšanas kārtībai, tādējādi nodrošinot iespēju FM veikt tai noteiktās funkcijas un uzdevumus - analizēt finansējuma pieprasījumus atlīdzībai, plānot un aprēķināt nepieciešamo finansējumu, izstrādājot kārtējā gada valsts budžeta likumprojektu un tiesību aktu projektus par atlīdzību, apzināt un kontrolēt esošo situāciju attiecībā uz amatu vietām un amatpersonu atlīdzību, kā arī veikt finansējuma atlīdzībai izlietojuma analīzi.

Lai nodrošinātu administratīvā sloga samazināšanu un optimizētu informācijas apjomu, kas tiek saņemts atlīdzības uzskaites sistēmā, Saeimā 2016. gada 23. novembrī tika pieņemti grozījumi Atlīdzības likumā nosakot, ka turpmāk FM informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību neapkopos. Līdz ar to turpmāk informācija datu bāzē nebūs jāsniedz par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tajā skaitā valdes locekļu atlīdzību, izņemot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kas noslēgušas līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Lai mazinātu administratīvo slogu, ir samazināta arī iesniedzamās izglītības pakāpes detalizācija, ņemot vērā, ka prasība par augstāko izglītību ir attiecināta tikai uz amatpersonām un ierēdņiem. Tādējādi atlīdzības uzskaites sistēmā tiks uzkrāta tikai tā informācija, kas šobrīd tiek izmantota finanšu aprēķiniem valsts budžeta izstrādes procesā, kā arī analītiskiem mērķiem.