Igauņi atkal priekšā Latvijai
Taču klusums, runājot par "Rail Baltica", ir nosacīts. Oktobra priekšpēdējās nedēļas vidū kādas Rīgas centra viesnīcas konferenču zālē par sevi atgādināja Igaunijas nevalstiskā organizācija "ARB". Tās vārdā savu skatījumu uz topošā dzelzceļa projektu pauda bijušais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, advokāte Inta Sikora un viesis no Igaunijas Prīts Humals (Priit Humal), kurš pārstāv nevalstisko organizāciju "Avalikult Rail Balticust" jeb "ARB", kas neiestājas pret "Rail Baltica" celtniecību, bet ieklausās iedzīvotāju, īpaši Igaunijas autopārvadātāju un loģistikas firmu pārstāvju, sacītajā.
Šīs nozares jaunais dzelzceļš noteikti ietekmēs, radot konkurenci kravu pārvadājumos Rietumeiropas virzienā. "ARB" dibināta pirms četriem gadiem; tās biedri maksā dalības maksu no 15 līdz pat 50 eiro, izplata "Rail Baltica" lietderību apšaubošus paziņojumus medijos un piedalās vēstuļu rakstīšanā Igaunijas valdībai un parlamentam.
"Galvenais, ko mēs gribam, lai projekta realizācijā iesaistītās amatpersonas atbildētu uz jautājumiem, kas interesē sabiedrību. Piemēram, kompānijas "Ernst& Young" veiktajā "Rail Baltica" darbības izmaksu un ieguvumu izvērtējumā esam atraduši 170 kļūdas."
Trīs no tām ir ļoti būtiskas un nākotnē var ietekmēt gan dzelzceļa būves izmaksas, gan biļešu cenas no Tallinas līdz Berlīnei. Taču mēs no Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāta saņēmām atbildi, ka "Ernst & Young" analīzi ir paveicis atbildoši Eiropas Savienībā pieņemtajiem standartiem un nav iemesla šaubīties, ka ieguvumi pārsniegs nepieciešamās investīcijas. Taču skaidrs, ka mēs iesākto turpināsim, bet rezultātā iegūsim lētāku dzelzceļu," sacīja P. Humals.
Latvieši saskata afēras un sola tiesāties
Ēriks Jēkabsons, sēžot sanākušo interesentu priekšā, manāmi garlaikojās un ik pa brīdim ielūkojās mobilajā telefonā. Uzrunu eksministrs uzsāka ar vārdiem, ka nav šaubu – valstī, kur celti "zelta tilti", arī "Rail Baltica" var izrādīties milzīga afēra.
"Es brīnos, ka Latvijā nav nevienas nevalstiskas organizācijas, kas sekotu līdzi tam, ko dara "Rail Baltica" valde un tās priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Acīm redzot viņa augstprātīgi uzskata, ka organizācija, kurai kalpo 120 juristu un vairākas sabiedrisko attiecību firmas, var darīt savu, neņemot vērā dažu cilvēciņu iebildumus, kuri nesaprot, ka kopējā labuma vārdā var tikt nocirsti svētozoli, izpostītas senču kapenes un tamlīdzīgi," sacīja Ē. Jēkabsons un, atsaucoties uz kādu pasaules politikas dižgaru, paziņoja, ka "tur, kur ir miljardi, tur ir noziegums vai bailes par noziegumu".
Izeja, viņaprāt, būtu sabiedrības spiediens uz "Rail Baltica" projekta vadību. Tad šie cilvēki saprastu, ka nevar rīkoties tā, ka akmeņiem jābrēc uz debesīm, bet mums, vēlāk stāvot jaunā dzelzceļa malā, atkal nebūt jāsaka: kā tas varēja notikt?
Savukārt advokāte I. Sikora, kura konsultē biedrību "Latvijas zeme, daba, tauta" un Sējas novada Skultes ciema iedzīvotājus, norādīja, ka mūsdienās nevar darīt tā, kā to izdarīja SIA "Grupa93", kuru pārstāv Neils Balgalis. Viņa uzņēmuma darbības rezultātā "Rail Baltica" trase šķels Skultes ciemu, sadalot tā iedzīvotājus "slātaviešos" un "čangaliešos".
"Ja pret mūsu cilvēkiem un dabas vērtībām būs tāda pati attieksme, kā līdz šim, noteikti būs kāds, kurš vērsīsies Eiropas Savienības Tiesā, un, kā liecina iepriekšējā pieredze, noteikti uzvarēs," paziņoja advokāte.
"Rail Baltica" projekta īstenotāji ir gatavi dialogam
Vienlaikus ar nevalstiskās organizācijas "ARB" paziņojumiem redakcija saņēma arī "Rail Baltica" viedokli, kuru paudusi AS "RB Rail" izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa:
""Rail Baltica" projekta realizācija nozīmē jauna ekonomiskā koridora veidošanu mūsu reģionā. Projekta nozīmību izprot arī Eiropas Savienība, kas izvirzījusi to par prioritāro projektu un stingri seko līdzi tā realizācijai un visām mūsu veiktajām aktivitātēm. Taču mēs izprotam arī sabiedrības jautājumus un šādu diskusiju nozīmību, lai nodrošinātu, ka ieguvumi no jaunā ekonomiskā koridora būtu visai sabiedrībai, tāpēc esam gatavi iesaistīties konstruktīvos dialogos ar visām projektā iesaistītajām pusēm, kas gatavas sniegt savu pienesumu tā attīstībai."
Pierīgas novados, kurus nākotnē šķērsos starptautiskā dzelzceļa trase "Rail Baltica", pašlaik valda miers. Kaislības, kas virmoja laikā, kad projekts tika apspriests, ir pieklusušas. Pašvaldībās domā, ka tā būs līdz 2019. gadam, kad sāksies dzelzceļa celtniecība.