Šeit palīdzību meklējuši un veselību atguvuši visdažādāko slimību nomocīti cilvēki un pat kara laikā ar mēri sirgstošu karavīru garnizoni. Skalojot actiņas Baldones sēravotā, redzi atguvusi aklā meitenīte Māra. Bet ziedu laikos, tāpat kā slavenākajiem Vācijas kūrortiem Bādenbādenei, Bādemsai un citiem, arī Baldones nosaukumam priekšā bijis Bad (vanna) – Bad-Baldohn –, tā norādot uz veselīgajiem minerālūdeņiem, kas te atrodami.
Piedāvājam sadarbībā ar Baldones muzeju centru tapušu kūrvietas vēstures līkloču stāstu.
Baldones avoti piesaista jau sen
Zinātniekus – ģeologus un mineralogus – Baldones teiksmainais avots piesaistīja 18. gadsimtā, kad, izpētot ūdens ķīmisko sastāvu, atklājies, ka tas patiešām satur daudz vērtīgu vielu, kas nepieciešamas cilvēka veselībai. Veselības meklētāju interesi par avotu ievērojis arī netālu esošās Mercendarbes muižas īpašnieks un Baldones muižas nomnieks Frīdrihs Georgs fon Līvens. Saprotot avota lielo vērtību, 1795. gadā fon Līvens lika netālu no sēravota uzbūvēt pirmo vannu māju, kur slimnieki varēja saņemt sērūdens peldes, kā arī paviljonu virs sēravota. Uz sēravota tika pielikts uzraksts vācu, latīņu un krievu valodā:
Hailung dem kranken, freude dem gesunden.
Aegrotis saluti, sanis laetitae.
Больному изцеление, здоровому увеселение.
(Slimam veselība, veselam – prieks)
Baldones ainavu, kurā redzama vannu māja un sēravota paviljons, savā zīmējumā iemūžinājis pazīstamais mākslinieks Johans Kristofs Broce. Lai gan arī šis notikums ir ievērības cienīgs un starpkaru periodā nereti uzskatīts par Baldones kūrvietas aizsākumu, par kūrvietas dibināšanas gadadienu uzskatāms 1797. gada 25. septembris, kad Krievijas imperators Pāvils I izdeva pavēli Kurzemes gubernatoram Matvejam Lamzdorfam. Ar šo dokumentu tika sniegta atļauja privātpersonām, nemaksājot gruntsnaudu, veikt pie Baldones minerālūdens avota labiekārtošanas darbus, veidot dziedniecības iestādi, kā arī uzbūvēt aptieku un traktieri, lai slimnieki varētu braukt uz Baldoni ārstēties.
Neilgi pēc tam Baldonē ieradās arī pirmais kūrvietas ārsts, 1809. gadā uzbūvēta lielā aptieka tagadējā Rīgas ielā, kā arī sākās vērienīgi kūrvietas paplašināšanas un labiekārtošanas darbi. Kūrvietas labiekārtošanā īpašu ieguldījumu sniedza ievērojamās fon Korfu dzimtas pārstāvji – baroni Gerhards Heinrihs, Frīdrihs Gothards un Barbara fon Korfi. Baldone kļuva pazīstama ar nosaukumu Bad-Baldohn (no vācu valodas – Vannu Baldone). Kūrvietas pirmā uzplaukuma periods ilga līdz pat Ķemeru kūrorta atklāšanai – tad Baldones kūrvietas apmeklētāju skaits apsīka, bet kūrvieta turpināja darbu. Baldones sausais un svaigais mežu gaiss bija īpaši labvēlīgs plaušu slimniekiem, turklāt allaž kā pluss tika norādītas zemās cenas, tā salīdzinot ar cenām Ķemeros.
Kūrorts Iekšlietu ministrijas pakļautībā
Jaunā spozmē Baldones kūrorts parādījās pēc Latvijas Republikas izveides, kad kūrortu pārņēma Latvijas valsts un Iekšlietu ministrijas pakļautībā tika izveidota Baldones sēravotu direkcija "Baldones sēravoti". Tika atjaunotas un paplašinātas ēkas, paplašināts sērūdens un dziedniecisko dūņu procedūru klāsts, kā arī izveidots ērts transports uz Baldoni – kursēja gan slavenais Baldones zirgu tramvajs "trulītis", gan regulāra autobusu satiksme pa jaunuzbūvēto šoseju Rīga–Baldone. Tāpat tika uzbūvēta moderna peldētava, jauna, kolonnām greznota vannu māja un slēpošanas komplekss ar skatu torni Riekstu kalnā.
Uz Baldoni regulāri devās gan slimnieki, gan vienkārši atpūtnieki, kuri tika izmitināti vairāk nekā 50 vasarnīcās–pansijās. Uzplauka arī kultūras dzīve, aktīvi darbojās dažādas biedrības.
Padomjlaika lielummānija sanatorijā
Pēc Otrā pasaules kara Baldones kūrorts pārtapa par Padomju Savienības sanatoriju, kur ārstēties brauca kara veterāni. Ar laiku Baldones sanatorija kļuva par Vissavienības mēroga sanatoriju, kurā tika piedāvāts plašs procedūru klāsts.
Ārstēšana un viesu izmitināšana notika vairākos korpusos, kas pirms tam bija ievērojami arhitektūras objekti, piemēram, Baltā pils vai bijušās vasarnīcas. Kad 1980. gadā tika atvērts jaunais astoņu stāvu korpuss, viesi apmetās tajā.
Sanatorija lepojās arī ar pirmklasīgu ēdnīcu sanatorijas parkā un greznu kafejnīcu jaunā korpusa astotajā stāvā, no kura pavērās krāšņs skats uz Baldoni. Sanatorija "Baldone" pārstāja darboties pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad pēc ieviestā vīzu režīma ar Latviju apsīka Krievijas Federācijas viesu plūsma – sanatorija ieslīga parādos, tika privatizēta un darbu tā arī vairs neatsāka.
Šobrīd Baldone ir skaista, zaļa un ģimenēm ar bērniem draudzīga pilsētiņa ar augošu infrastruktūru un dažādām brīvā laika pavadīšanas iespējām gan mierpilnas, gan aktīvas atpūtas cienītājiem. Baldone joprojām piesaista ar skaistiem apskates objektiem (piemēram, Mercendarbes muiža un Baltā pils), kā arī atjaunoto Ceriņu parku.
Parkā atgriezušās visu iemīļotās sēravota skulptūras "Māra" un "Vāverīte", sākti darbi arī pie senākā paviljona un skulptūras "Ķirzaciņa" atjaunošanas. Jebkurš Baldones viesis joprojām var padzerties minerālūdeni kādā no strūklakām, kā arī baudīt pastaigu vai izbraucienu ar velosipēdu Baldones apkārtnē.
Pielikumā redzamajās fotogrāfijās:
2. Baldones aptieka, celta 1809. gadā. Ēka saglabājusies arī mūsdienās. Pastkarte no Baldones muzeja krājuma.
3. Baldones kūrmāja – viens no Baldones sabiedriskās dzīves centriem. Kūrmājā bija naktsmītnes, restorāns un sarīkojumu zāle, kurā regulāri notika koncerti, dejas un citi pasākumi. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
4. Atpūtnieki pie J. Šmidthena pansijas un Baldones Patērētāju biedrības bufetes. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
5. Sēravots "Ķirzaciņa". Jau sākti sēravota paviljona un skulptūras atjaunošanas darbi. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
6. Skats uz 1936. gadā atklāto Baldones peldētavu – tobrīd modernāko peldētavu Baltijā. Pastkarte no Baldones muzeja krājuma.
7. Skats uz Riekstu kalna skatu torni, uzbūvēts 1937. gadā. Nav saglabājies, tomēr torni paredzēts atjaunot. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
8. Jaunā Baldones sēravotu vannu iestāde, atklāta 1939. gadā. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
9. R. Eizāna vasarnīca Baldonē – viena no modernākajām vasarnīcām. Nav saglabājusies. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
10. Procedūru kabinets Baldones vannu mājā. 1930. gadu beigas. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
11. Sēravota skulptūra "Māra", uzstādīta 1940. gadā. Padomju laikā nozagta, atgūta un sabojāta. Skulptūra izgatavota no jauna un uzstādīta Baldones Ceriņu parkā. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
12. Sēravota skulptūra "Vāverīte" – oriģinālā bronzas skulptūriņa tika nozagta. Skulptūra izgatavota no jauna un uzstādīta Baldones Ceriņu parkā. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
13. Baldones Baltā pils – mežkunga Ādama Mickēviča medību pils, pabeigta 1901. gadā. Padomju laikā izmantota kā sanatorijas "Baldone" pirmais korpuss. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
14. Sanatorijas "Baldone" centrālais korpuss – vecā vannu māja. Pastkarte no Baldones muzeja krājuma.
15. Procedūra sanatorijā "Baldone" – četru kameru vanna. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
16. Procedūra sanatorijā "Baldone" – zemūdens masāža. Fotogrāfija no Baldones muzeja krājuma.
17. Atjaunotā sēravota skulptūra "Māra" Baldones Ceriņu parkā. Foto: Irina Sietiņa.
18. Atjaunotā sēravota skulptūra "Vāverīte" Baldones Ceriņu parkā. Foto: Irina Sietiņa.
