Straubergs pēdējos četrus gadus bijis padomes priekšsēdētājs un pauda gatavību savu darbu turpināt.
Tomēr ieņemt amatu bija gatava arī D. Jurēvica, kura uzsvēra, ka plāno stiprināt Rīgas plānošanas reģiona darbības kapacitāti un iesaisti dažādu iniciatīvu izvirzīšanā. Viņa uzsvēra, ka turpmāk tam jāspēj lobēt un izvirzīt reģionam svarīgus jautājumus, kļūstot par to virzītājspēku.
"Rīgas plānošanas reģions ir ekonomiski un sociāli nozīmīgākais reģions Latvijā. Kā vienu no saviem lielākajiem izaicinājumiem es redzu panākt reģiona lielāku ietekmi valsts politikas veidošanā, lai tiktu ievērotas reģiona pašvaldību intereses. Tāpat uzskatu, ka svarīgi ir stiprināt Rīgas plānošanas reģionu, piešķirot tam jaunas funkcijas valsts līmenī," teica D. Jurēvica.
Par Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieku atkārtoti pārvēlēja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāju Daini Turlo.
Sēdē piedalījās kopumā 30 pašvaldību pārstāvji. Kopsapulce tiek sasaukta reizi četros gados pēc pašvaldību vēlēšanām, un tās galvenais uzdevums ir ievēlēt jauno Attīstības padomi.
Rīgas plānošanas reģions (RPR) ir viens no valsts izveidotajiem plānošanas reģioniem, kas aptver galvaspilsētu Rīgu un 30 novadus Latvijas centrālajā daļā, tostarp Jūrmalu, Tukuma, Ogres, Salacgrīvas, Limbažu, Siguldas novadus.
Kā valsts institūcija, kas pakļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Rīgas plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, starptautisku projektu īstenošanu plānošanas reģionā, kā arī veikt sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu.
