Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tostarp puses vienojušās par visiem punktiem, kas ietverti protokolā, izņemot vienu - par valsts budžeta finansējumu internātskolām. LPS uzskatīja, ka jāturpina ievērot tiesiskās paļāvības principu un jāturpina no valsts budžeta segt nepieciešamo internātskolu finansējumu, līdz Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi internātskolu finansēšanas modeli, izskatot iespēju internātskolu darbību nodrošināt arī no valsts budžeta līdzekļiem.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis arī pēc vairākiem pašvaldību vadītāju būtiskiem iebildumiem nemainīja skatījumu uz šo situāciju. Tādējādi ar 2018. gada 1. janvāri spēku zaudēs Izglītības likuma pārejas noteikumu 50. punkts, kas paredzēja izņēmumu no Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 7. punkta un 59. panta trešās daļas regulējuma attiecībā uz pašvaldību tiesībām saņemt valsts budžeta finansējumu internātskolu uzturēšanai.

Vienlaikus ir sagatavots izskatīšanai Ministru kabinetā tālākai virzībai Saeimā likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", paredzot internātskolu uzturēšanas izdevumus no pašvaldību budžeta, sākot no 2018. gada 1. janvāra. No valsts budžeta tiks nodrošināta pedagogu darba samaksa un 1.-4.klases skolēnu ēdināšana, savukārt izglītojamo uzturēšanos citu pašvaldību internātskolā pašvaldības segs pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtībā.

Atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm, visām pašvaldībām prognozēts ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2017. gadu.

Protokols paredz, ka vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā tiks noteikts, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar valsts budžeta kompensācijas apmēru ir 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai. Savukārt, sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, Ministru kabinets sarunās ar LPS vienosies par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognozes garantijām.

Tāpat puses vienojušās noteikt kopējo IIN prognozi 2018. gadam 1,73 miljardu eiro apmērā. IIN prognozes sadalījums pašvaldību un valsts budžetā noteikts attiecīgi 80% un 20% apmērā. Ieņēmumi pašvaldību budžetos no IIN 2018. gadā prognozēti 1,38 miljardu eiro apmērā.

Tāpat protokolā paredzēta valsts budžeta dotācija kompensācijai pašvaldībām 2018. gadā 21,11 miljonu eiro apmērā, lai pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar kompensācijas apmēru sasniegtu 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai.

Pašvaldībām garantēti arī IIN ieņēmumi no plānotās prognozes, ievērojot šādu sadalījumu pa ceturkšņiem - pirmajā ceturksnī 22%, otrajā ceturksnī - 24%, trešajā ceturksnī - 26%, bet ceturtajā ceturksnī - atbilstoši faktiskai izpildei. Finanšu ministrijai līdz nākamā mēneša 10.datumam būs jāizvērtē faktisko IIN ieņēmumu izpilde par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši minētajam procentuālajam sadalījumam.

Gadījumā, ja tiks konstatēta IIN ieņēmumu neizpilde par pirmajiem trim ceturkšņiem, ar finanšu ministra atļauju to kompensēs no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās IIN daļas. Gadījumā, ja tiks konstatēta IIN ieņēmumu neizpilde pēdējā ceturksnī, ar finanšu ministra atļauju to kompensēs no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās IIN daļas tādā apmērā, lai faktiskie pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar valsts budžeta kompensāciju būtu 19,6% apmērā no faktiskajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, nepārsniedzot IIN ieņēmumu prognozi.

Ja pašvaldībām tiks izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze pārpildīsies, Finanšu ministrijai būs tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un atdot to valsts budžetam.

Starp valdību un LPS ir panākta vienošanās par aizņēmumu politiku 2018. gadā, panākot saprātīgu kompromisu pašvaldību pieteikto problēmu risinājumam. Panākta vienota izpratne par atbalstu Latvijas pievienošanās Eiropas vietējo pašvaldību hartai pilnā apmērā. Tas nepieciešams, jo, lai varētu izdarīt aizņēmumus kapitālieguldījumu finansēšanai, vietējām varām likuma robežās jābūt pieejamam nacionālajam kapitāla tirgum. Valdība arī ir atbalstījusi papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu valsts vietējo autoceļu sakārtošanai.