– Jums ir pedagoga izglītība, bet jau desmit gadus esat darbojies Krimuldas pašvaldībā pie trim novada priekšsēdētājiem.
– Par jauniem cilvēkiem pieņemts domāt, ka viņi ir enerģijas pārpilni, bet viņiem pietrūkst dzīves pieredzes. Man ir pieredze pašvaldības darbā. Vispirms biju projektu vadītājs, tad deputāts un pēdējos divus gadus – priekšsēdētāja vietnieks. Esmu strādājis komandā gan pie Guntara Grīnvalda, gan Mārtiņa Ozoliņa, gan Jura Salmiņa. No katra esmu mācījies, bagātinājies.
Mana izglītība – Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē ieguvu profesionālā bakalaura grādu pedagoģijā un angļu valodas skolotāja kvalifikāciju – ir tikai palīdzējusi.
– Krimuldas novada domē pozīciju no opozīcijas šķir tikai viena balss. Tas vieglas dienas domes priekšsēdētāja amatā nesola.
– "Vecajās" demokrātijās, piemēram, demokrāti iestājas par vienlīdzīgām tiesībām visiem, bet konservatīvie aizstāv tradicionālās ģimenes vērtības. Latvijā, tajā skaitā mūsu novadā, starp partijām nekādu ideoloģisku atšķirību praktiski nav. Nosacītajai pozīcijai un opozīcijai jēga ir tikai tiktāl, cik viens otru uzmanām, jo partiju programmās ir rakstīts apmēram viens un tas pats.
Protams, ka vieglāk ir tad, ja visi 15 deputāti darbojas vienā virzienā nekā astoņi deputāti pret septiņiem un katra puse "velk savu vagu". Bet es cenšos sastrādāties ar visiem deputātiem. Ja ir jāizskata kāds jautājums, piemēram, par Lēdurgu, vispirms ieklausos, ko saka deputāti, kas ir no turienes. Ja no Inciema – ieklausos Inciema deputātos. Tur tieša sakara ar pozīciju vai opozīciju vai kādu partiju nav. Tiesa, kādreiz kolēģos jūtu nespēju pārkāpt šo pozīcijas – opozīcijas robežu. Priekšvēlēšanu laikā to var saprast kā sacensību garu, bet pēc vēlēšanām visiem ir jāstrādā kopā.
Piemēram, Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kas ir viena no svarīgākajām, vadītāja ir Ance Pētersone no Krimuldas novada partijas, bet komitejas priekšsēdētājas vietnieks esmu es.
Pirms vēlēšanām dzirdēju runājam: mēs neko nevarējām izdarīt, jo bijām opozīcijā... Es domāju tā – ja tev ir laba ideja, piemēram, ieviest vidusskolā kādu labu programmu, nezinu, vai pozīcija to bremzētu. Tas būtu pret veselo saprātu. Tāpēc reizēm iznāk tā, ka opozīcija ir ērta poza, lai nekā nedarītu un turklāt vēl visu varētu kritizēt.
– Novada mājaslapā lasāms aicinājums iedzīvotājiem pieteikties uz domes atbalstītu projektu konkursu. Vai atsaucība ir pietiekama?
Joprojām tiek gaidīts, lai no augšas kāds pasaka priekšā, ko darīt, vai izdarīs pašu vietā. Taču visvērtīgākā iniciatīva ir tās, kas nāk no iedzīvotājiem. Piemēram, kad novada ciemos tika uzstādīti basketbola grozi, man bija savs viedoklis, kur tie jāliek, bet svarīgāk bija uzzināt, kur tieši tos grozus grib redzēt paši to lietotāji, jo ne jau es, bet viņi tur – Lēdurgā, Sunīšos, Raganā – spēlēs bumbu.
Uz pirmo ideju konkursu gribējām lielāku atsaucību, bet sākumā neatsaucās neviens. Tad konkursu izsludinājām otru reizi, uzrunājām iedzīvotājus personiski, un nu beidzot ir saņemti vairāki pieteikumi. Tas ir svarīgi, lai iedzīvotāji noticētu, ka pašvaldība tiešām atbalsta viņu idejas un sapņus. Tikai jāsaprot, ka viņiem pašiem jāpiedalās šo sapņu īstenošanā. Tas nozīmē, ka vidi varēs iekārtot pašu cilvēku interesēm atbilstoši. Turklāt vērtīgāks ir tieši tas, ko paši savām rokām radījuši.
Piebildīšu, ka jau pusgadu mums sociālā tīkla vietnē "Facebook" ir sava adrese. Kad sākām izstrādāt teritorijas plānojumu Inciemā, lai iegūtu vairāk informācijas, sūtījām iedzīvotājiem vēstules un to pašu vēstījumu izplatījām arī elektroniski. Rezultātā sociālajos tīklos tika saņemts trīs reizes vairāk atbilžu nekā pa pastu.
Vēl papildus tam top jauna novada mājaslapa un novada elektroniskais kalendārs, ko aizpildīs visas pašvaldības iestādes. Tas noteikti uzlabos iekšējo komunikāciju.
– Izglītības un zinātnes ministrs ne tik sen ir izteicies, ka Latvijā ir vajadzīgas daudz lielākas vidusskolas nekā pašlaik. Vai esat droši par Krimuldas vidusskolas likteni?
– Kad mācījos Krimuldas vidusskolā, tur bija 685 bērni, tagad – 345. Skaidrs, ka mēs par savām skolām cīnīsimies ar visiem mums pieejamajiem resursiem. Taču arī tas ir skaidrs, ka mūsu vidusskolai jābūt konkurētspējīgai, jo, kā sacīja ministrs Kārlis Šadurskis, ja skola ir maza, bet spēcīga, tai jādzīvo.
Vissmagākais posms vidusskolas pastāvēšanas vēsturē bija pirms trim gadiem, kad vidusskolas klasēs bija no 10 līdz 12 bērniem. Šogad 10. klasē būs vismaz 22 skolēni, un tā būs viena no lielākajām klasēm skolas pastāvēšanas laikā.
Mums ir pieredze, ko nozīmē likvidēt skolu, jo 2014. gadā slēdzām Turaidas pamatskolu. Tur gan nebija nekādas pārestības ne no vienas puses – nedz skolotājiem, nedz vecākiem, jo tur bija palikuši tikai 26 bērni.
Krimuldas vidusskolas slēgšana pavisam nav aktualitāte. Uztraukumam būtu iemesls, ja Krimuldas novada skolēni sāktu plūst nevis uz Rīgas vai Siguldas ģimnāzijām, bet Sējas skolu, kas ir tāda paša līmeņa skola kā mūsējā.
Pašlaik skolu reitingos esam kaut kur pa vidu, lai gan gribētos, lai kādā jomā būtu labāki par citiem. Mēs nevaram sacensties ar Rīgas valsts 1. ģimnāziju vai Siguldas Valsts ģimnāziju, bet, ja es redzu, ka par labiem sasniegumiem tiek pieminētas mūsu līmeņa novadu skolas, tad domāju, ko mēs varētu darīt, lai uzlabotu savu darbu un nostātos blakus šīm skolām.
– Ko pašvaldība dara, lai piesaistītu iedzīvotājus?
– Pirmais riņķis ap citadeli Rīgu – Ādaži, Babīte, Mārupe, Stopiņi, daļēji arī Carnikava – jau ir pilns. Tagad ir cerības, ka attīstīsies arī otrais riņķis, kurā atrodamies mēs.
Mūsu prioritāte ir ģimenes – tātad iedzīvotāju nodrošināšana ar bērnudārziem, skolu un citiem infrastruktūras elementiem. Ir jāpārdomā, kā labāk reklamēt nodokļu atlaides, ko līdz šim varbūt neesam mācējuši pasniegt. Piemēram, samazinot nekustamā īpašuma nodokli, mēs nedaudz zaudējam, bet tā vietā nāk iedzīvotāju ienākuma nodokļi. Turklāt mēs pozicionējamies arī kā dzīvesvieta cilvēkiem, kas strādā Rīgā, jo no Raganas līdz Rīgas robežai var nokļūt ātrāk nekā no vienas Rīgas malas uz otru.
Savukārt, ja runājam par darbavietām, ir tā, ka, piemēram, maiznīca "Flora" novadā ceļ jau otru tikpat lielu cehu kā iepriekšējais, bet vietējie uzņēmēj nāk un interesējas, kur varētu izmitināt strādniekus, kas uz šejieni tiek atvesti no Latgales. Tātad jau ir vērojams darbaspēka trūkums.
– Pierīgas novadi ir tie, kas visskaļāk runā, ka tiem tiek atņemta nauda attīstībai, jo tā tiek iemaksāta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
– Tāda situācija, kad varētu teikt, ka naudas visam pietiek, nav iespējama. Par naudu ir jācīnās, bet, pateicoties Pašvaldību savienībai, mums ir izdevies sabalansēt visas vajadzības un pārdzīvot pārmaiņu vējus.
No otras puses, mums saka – pašvaldības budžets ir jāplāno ilgtermiņā, bet visi piemēri ar to pašu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, skolu reformām un citām lietām rāda, ka lēmumi Rīgā tiek pieņemti ātri un klusu un visa mūsu smalkā plānošana gadiem uz priekšu vienā mirklī var sabrukt.
Taču mani vairāk uztrauc Eiropas finansējuma sadales principi, kad naudas vairāk tiek attīstības centriem. Skaidrs, ka naudu labāk tērēt koncentrēti, nevis izkaisīt pa drusciņām. Mūsu kaimiņienei Siguldai ir iedota nauda lielas skolas celtniecībai, jo nedz mēs, nedz Sigulda par savu naudu to nevar izdarīt. Pēc kāda laika būs vietas, kur par Eiropas naudu būs uzcelti lieli un skaisti infrastruktūras objekti, bet mazajās pašvaldībās nebūs nekā, un lauku izmiršana tupināsies. Tas ir lielāks drauds nekā maksājumi izlīdzināšanas fondā.
– Uz jūsu rakstāmgalda stāv novadnieka Anšlava Eglīša no Inciema grāmata "Pansija pilī" un otra novadnieka no Lēdurgas – Vidzemes augstskolas rektora Gata Krūmiņa grāmata "Latvijas tautsaimniecības vēsture"...
– Ja agrāk es ļoti pārdzīvoju visādas pozīcijas un opozīcijas intrigas, kuru dēļ naktī nenāca miegs, tad tagad tā vietā vairāk domāju par tām vērtībām, kas ir mūsu novadā. Priecājos, ka varējām atbalstīt novadnieka Gata Krūmiņa grāmatas izdošanu.
Inciemā – vietā, ar kuru bijis saistīts rakstnieks Anšlavs Eglītis, esam atpirkuši zemi zem ciema dzīvojamajam mājām un pašlaik, kā jau iepriekš minēju, izstrādājam Inciema lokālo plānojumu. Tur ir skaists parks un jau nākamgad sāksim to kopt. Pašu "Pansiju" ir iegādājušās privātpersonas, un esmu dzirdējis, ka tur tiks iekārtots viesu nams.
Protams, Rīgā nekad nebūs tā, kā Ņujorkā, un Raganā – tā, kā Rīgā, bet sava novada ciemos katru gadu tomēr kaut ko labu izdarām gan par pašvaldības, gan Eiropas naudu, piemēram, visos novada ciemos ir uzstādīti bērnu rotaļu laukumi. Šis aplis noslēdzās Turaidas ciemā. Nākamais aplis būs āra trenažieru uzstādīšana.