11.08.2017 17:02

VARAM: Likums stāv pāri politikai

Autors  Liene Ozola
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts arhīvs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), vērtējot pašvaldību lēmumus par komiteju ievēlēšanu, vairākās pašvaldībās, tostarp Salaspilī, Jūrmalā un desmit citās, konstatēja, ka lēmumi ir pretlikumīgi, kā arī tajos netiek ievēroti Satversmes pamatprincipi. Uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumiem atbild VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Likums pieprasa pašvaldību komitejās nodrošināt proporcionalitāti, kas dotu iespēju un tiesības arī mazākumam jeb opozīcijai piedalīties pašvaldības lēmumu sagatavošanā un veidošanā, tādējādi nodrošinot demokrātijas pamatprincipu ievērošanu.

– Kāpēc tieši tagad VARAM reaģē par komiteju izveides kārtību atsevišķās pašvaldībās? Vai līdz šim viss bija kārtībā?

– Ir jāvērtē kopaina. Latvija ir demokrātiska valsts, tās pamatvērtības ierakstītas Satversmē, bet noteikumi, pēc kuriem dzīvojam, – likumos. Šajos dokumentos ir skaidri nošķirta arī pašvaldību kompetence, autonomija, pienākumi un atbildība.

Līdz šīm pašvaldību vēlēšanām, saskaroties ar jautājumiem, kuros pašvaldība bija pārkāpusi likumu vai pieņēmusi neatbilstošu normatīvo aktu, rakstījām tai vēstuli, un pašvaldība kļūdu laboja. Šādam rīkojumam, kā par Salaspils novada un Jūrmalas domju balsojuma atcelšanu līdz šim nebija pamata, vismaz VARAM gadījumā Kaspara Gerharda laikā.

Sanākot kopā jaunajiem sasaukumiem, atsevišķās pašvaldībās to vadītāji tik ļoti "apreiba" no varas, ka nolēma – Satversme un likums uz viņiem neattiecas. Kā piemēru varu minēt Salaspils novada vadītāja komentāru: "Ja par kaut ko lemj domes deputāti, tas nav atceļams." Tas nozīmē, ka domei ir tiesības strādāt ārpus likuma?

Salaspils novada mērs kļūdās, jo neviens lēmums nedrīkst būt pretlikumīgs. Nevar būt tā, ka sanāk 17 deputāti, nolemj pasludināt autonomiju un tas nebūs noziegums, jo "deputāti lēma"! Te nav Krievija, kur piekopj šādu stilu, un, ja kāds domā, ka Latvijā var mēģināt kaut ko līdzīgu, tas neies cauri!

Tās ir pilnīgas muļķības, ka neviens šādu un citus prettiesiskus lēmumus nevar atcelt! Var un atcels! Tāpat ar proporcionalitāti. Ja likumā pateikts, ka arī mazākuma tiesības ir jāievēro, tātad ir jāievēro un jānodrošina tāda pati proporcija kā domē, tā katrā komitejā.

VARAM kā pašvaldību darbu pārraugoša institūcija ministra Kaspara Gerharda vadībā vienkārši nepieļaus kaut ko shēmot un nepildīt likumu. Patiesībā tieši otrādi, šis būtu ļoti bīstams precedents, ja ministrs nerīkotos. Atkāpei, pēdējais šāda veida ministra rīkojums bija 2000. gadā. Gerharda lēmums ir stingrs – novados ir jānodrošina likuma ievērošana! Likums nav jāinterpretē, bet jāievēro – par šo nav un nebūs diskusiju.

– Vai Rīgā ir tāda pati situācija kā Jūrmalā un Salaspilī?

– Situācija Rīgā ir atšķirīga – jaunā dome proporcionalitāti, par kuru runājam Salaspils, Jūrmalas un vēl 10 citu pašvaldību kontekstā, ir ievērojusi. Taču Rīgā konstatētas citas neatbilstības likumam, ko lūdzām novērst. Ja tas netiks izdarīts, arī Rīgas domes nolikums tiks atcelts.

Pašvaldības darbības struktūra ir sarežģītāka par, piemēram, Saeimas. No malas šķiet: visur viens stāsts – Salaspilij un Jūrmalai lēmumi apturēti, Rīgai nē. Tad sākas brēka, un šo nepatieso apgalvojumu atsevišķi politiskie spēki izmanto savas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņā.

Atšķirība ir saturā – nolikums un lēmums nav viens un tas pats! Nolikums regulē pašvaldības darbu, piemēram, kā tiek veidotas komitejas, cik deputātu katrā no tām darbosies – tikai skaitliski. Bet lēmums jau nosaka, kurš deputāts strādās konkrētajā komitejā, un šis lēmums nosaka proporcionalitāti.

Rīgas gadījumā VARAM nebija tiesiska pamata apturēt lēmumu, kā notika Salaspilī un Jūrmalā. Rīgā VARAM izteica pretenzijas pret nolikumu. Pret to, ka iepriekšējais domes sasaukums – atcerieties, par to, kā strādās jaunais sasaukums, lēma naktī pirms Līgosvētkiem. Šajā nolikumā VARAM redzēja neatbilstību likumam un reaģēja, nosūtot pieprasījumu to labot atbilstoši likumam.

Medijos izskanēja, ka Rīgas dome to darīs. Savukārt lēmumu, par ko ir sūdzības pašvaldībās, un divās (Jūrmala, Salaspils) tas ir apturēts ar ministra lēmumu, pieņēma jūnijā ievēlētais jaunais sasaukums.

Jaunievēlētā pozīcija, sākot darbu, "rādīja muskuļus", iespējams, cerot, ka neviens nepamanīs. Tas neies cauri, jo VARAM vērtē katru lēmumu, katru sūdzību un ministrs pieņem izsvērtus lēmumus.

Rīga pieņēma likumam neatbilstošu nolikumu – ministrija norādīja pašvaldībai uz neatbilstību likumam un rosināja pašvaldību to labot, Rīgas domes deputātiem pieņemot likumam atbilstošu lēmumu. Taču ar proporcionalitāti pašlaik Rīgā viss ir kārtībā, kamēr atsevišķas pašvaldības pārkāpj likumu jau jaunajā sasaukumā un lēmumos par deputātu pārstāvniecību un proporcionalitāti komitejās. Līdz ko saņemam skaidrojumu no pašvaldības, ministrija vērtē pieņemto lēmumu un skaidrojumā minēto argumentu atbilstību likumam, un ministrs pieņem lēmumu.

– Ir izskanējuši pārmetumi par politisku ieinteresētību. Vai tas atbilst patiesībai?

– Kopā esam saņēmuši sūdzības par divpadsmit pašvaldību pozīcijā esošo deputātu rīcību. Deviņām no tām ir problēmas ar proporcionalitātes nodrošināšanu, visām, arī Nacionālās apvienības (NA) vadītājai, esam nosūtījuši vēstules, kurās vēršam uzmanību uz neatbilstību likumam un lūdzam to novērst pašai domei.

Līdz šim brīdim saņemtajās atbildēs Saulkrasti (vadībā NA), Baldone (vadībā "Gods kalpot mūsu Latvijai") un Daugavpils (vadībā "Saskaņa") mums vēstulē norādīja, ka izprot situāciju un ir jau sākuši darbu pie normatīvā regulējuma, kas nosaka pašvaldības darbu. Vērtējiet paši – te nav nekādas politiskās ieinteresētības!

Mēs šobrīd runājam par lēmuma pieņemšanu, kas neatbilst likumam. Kāda politiskā piederība? Publiskajai pārvaldei, un ar to es domāju arī pašvaldību, ir jārāda priekšzīme. Te nav runas par kādu politisko selekciju. Man var kāds patikt vai nē, bet likums stāv pāri politikai, un tas ir jāievēro tieši, bez interpretācijām! Valsts un arī pašvaldības pienākums ir strādāt, ievērojot labas pārvaldības principus, un vispirms likumā un Satversmē noteikto ņemt vērā pašiem un tikai tad prasīt no iedzīvotājiem.