Pēc 16 gadu ilgas darbošanās priekšsēdētāja vietnieces amatā viņa šovasar kļuva par Stopiņu novada domes priekšsēdētāju.
– Kopš Latvija atguva neatkarību jūs esat trešā persona, kas vada Stopiņu pašvaldību un pirmā sieviete šajā amatā. Vai būs viegli apvienot jaunās domes sastāvu kopīgu mērķu sasniegšanai?
– Pēc šīm vēlēšanām domē nav izteiktas opozīcijas un darbi komitejās ir sadalīti tā, ka praktiski visi deputāti darbojas tur, kur vēlējās. Ja arī kāds deputāts nav iekļauts vienā vai otrā komitejā, viņam ir iespēja apmeklēt interesējošo komiteju sēdes.
Protams, valdošajai koalīcijai domē ir astoņas balsis no 15 un, ja mēs vēlētos, opozicionāru viedokli varētu neņemt vērā, bet, kā jau teicu, tādas izteiktas opozīcijas nav, jo visiem ir iespēja darboties novada labā.
Mūsu novadā deputāti nekad nav nodarbojušies ar "lielās politikas" taisīšanu, bet godprātīgi pārstāvējuši iedzīvotāju intereses, lai visos novada ciemos veidotos līdzsvarota attīstība. Pie jaunā budžeta sastādīšanas vēl neesam ķērušies, bet darbs komitejās jau ir sācies.
– Tuvojas 130. gadadiena, kopš rakstos minēts Stopiņu pagasta vārds. Kā tiks sagaidīta šī jubileja?
– Līdztekus kultūras pasākumiem domājam par ikdienas darbiem – novada ceļu rekonstrukcijai un uzņēmējdarbības attīstībai no Lauku atbalsta dienesta ir iegūti 400 000 eiro un no ERAF – 1,3 miljoni eiro. Tiks remontēti ceļa posmi no Ulbrokas vidusskolas līdz Lielkājām un Jaunsišu ciematam. Divi lieli projekti Dambja un Dauguļupes ielu remontam jau ir gatavi un tiek izvērtēti. Tuvojas noslēgumam gājēju un veloceliņa pāri Piķurgas upītei projekts, lai Radiostacijas ciema iedzīvotāji ērti varētu nokļūt Ulbrokā.
Pašlaik tiek likti pamati Stopiņu novada kultūras centram, un līdz rudenim karkass celtnei, kurā atradīsies lielā un mazā koncertzāle, būs gatavs. Nākamgad taps administratīvais korpuss, kurā atradīsies bibliotēka, Dzimtsarakstu nodaļa, muzejs, izstāžu zāle un semināru telpas – Zaļā klase. Kultūras centra būvniecība novada attīstības plānos ir bijusi prioritāte kopš 2009. gada, bet tikai tagad esam varējuši sākt to būvēt, cerot, ka 2019. gada 18. novembrī tur varēsim sagaidīt valsts 101. gadadienu.
Valsts simtgadi sagaidīsim Līgo parkā, jo tik vērienīgā pasākumā, kādu esam iecerējuši, vecajā kultūras namā visiem vietas nepietiks.
Atgriežoties pie Stopiņu 130. gadadienas – sava novada svētkus svinam ik pēc pieciem gadiem, un tad to darām visu nedēļu, cenšoties, lai svētki ienāk katrā ciemā un ģimenē.
Svētki ilgs vairākas dienas – tie sāksies pirmdien, 21. augustā, ar dienu bērniem, bet otrdien novada pašdarbības kolektīvi sniegs koncertus visos ciemos. Trešdien būs jauniešu sporta un veselības diena ar dažādām aktivitātēm, savukārt pašā vakarā pie Ulbrokas ezera pirmo reizi novadā būs muzikālais strūklaku šovs, bet kādu brīdi pirms tam – bērniem domāta putu ballīte.
Ceturtdiena būs Ulbrokas ezera diena ar ezera regati, kurā jau ceturto reizi sacentīsies komandas ar peldrīkiem, kas būvēti no PET pudelēm, bet piektdien ezera krastā būs skatāms novada pašdarbnieku koncertuzvedums "Ezera mistērija", kurā izmantota vietējā dzejnieka Pētera Brūvera dzeja un viņa jaunības drauga komponista Māra Lasmaņa mūzika. To atskaņos Stopiņu novada mūziķi. Kori, dejotāji, mūziķi un solisti šim pasākumam ir gatavojušies visu gadu.
Svētki noslēgsies sestdien, kad bērni skatīsies izrādi "Ar gaisa balonu uz Āfriku" un turklāt uz Līgo parku atbrauks komponists Uldis Marhilevičs ar draugiem. Vēl ēdīsim svētku torti un skatīsimies vietējo uzņēmēju dāvāto svētku salūtu, būs arī zaļumballe ar "Apvedceļu" un "Klaidoni".
– Tomēr atgriezīsimies pie ikdienas rūpēm. Izglītības un zinātnes ministrs daudz runā gan par to, ka bērniem skolā jāsāk iet no sešu gadu vecuma, gan to, ka vidusskolām jābūt daudz lielākām nekā pašlaik. Skaidrs, ka Ulbrokā par bērnu skaita pieaugumu nevar sūdzēties, bet vai vidusskolas klasēs būs pietiekams audzēkņu skaits, kas nodrošinās skolas pastāvēšanu?
– Ceru, ka visi ministra plāni nepiepildīsies, jo vidusskola ir vajadzīga katrā novadā. Ja arī pienāks diena, kad valsts tādas skolas kā mūsējā nedotēs, pašvaldība parūpēsies, lai vidusskola netiktu slēgta.
Mani vairāk uztrauc, kas notiks ar speciālajām skolām. Mūsu novadā tās ir Gaismas internātpamatskola un Upesleju pamatskola-rehabilitācijas centrs. Nedomāju, ka bērnus, piemēram, no "Gaismām" būs viegli integrēt vispārizglītojošajās skolās. Tam ir nepieciešamas citādas telpas un pedagogu kolektīvs ar speciālu sagatavotību.
Patlaban nav skaidrs, kas notiks, ja sāksies mācības no sešu gadu vecuma un mums būs jāuzņem uzreiz divi pirmo klašu komplekti – gan sešus, gan septiņus gadus veci bērni. Tas nozīmē, ka uzreiz klāt nāks astoņas klases. Lai to sekmīgi varētu izdarīt, būs nepieciešams valsts atbalsts vai pieeja Eiropas fondu naudai skolu infrastruktūras attīstībai.
Jau šogad skola ir tā piepildīta, ka bija nepieciešams "atņemt" sporta kompleksam divas telpas mācību kabinetiem un domājam par skolas piebūves celtniecību, jo Ulbrokas vidusskolā bērnu skaits ar katru gadu pieaug, pat par 50 bērniem mācību gadā.
Tajā pašā laikā finansējums, kas paliktu attīstībai, no novada budžeta jāaizskaita pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Mūsu gadījumā tie ir 1,5 miljoni eiro. Tāpēc, piemēram, redzot Liepājas koncertzāli, man sāp sirds par mūsu ļaudīm. Liepāja saņem dotācijas, un tai lielākā apmērā nekā Stopiņiem ir pieejama Eiropas nauda. Tur ir koncertzāle, bet Stopiņu iedzīvotāji jau gadiem gaida savu kultūras namu.
No otras puses, novadā ienāk maksātspējīgi iedzīvotāji, kuri no pašvaldības sagaida labus ceļus un infrastruktūras attīstību, bet mēs šīm prasībām netiekam līdzi, jo savu naudu atdodam citiem. Tas īsti godīgi nav.
Protams, Eiropas naudu skolu siltināšanai vai ūdenssaimniecības sakārtošanai mēs saņemam, bet, kad bērnudārzam bija jābūvē piebūve, bija jāsakrāj budžeta līdzekļi un tikai pēdējā būvniecības gadā pusmiljonu drīkstējām aizņemties no Valsts kases. Arī kultūras centru varējām sākt celt tikai pērn, kad bija skaidrs, ka 40 % finansējuma būs mūsējais, bet pārējais – aizņēmums, jo kultūras būvēm naudu līdz šim gadam no valsts nevarēja aizņemties.
– Stopiņu novadā ir Getliņu atkritumu poligons, daļai dabas resursu nodokļa vajadzētu ienākt novada kasē. Kā izmantojat šo naudu?
– Dabas resursu nodokļa naudu drīkst izmantot tādiem mērķiem kā, piemēram, ēku siltināšanai, un mēs esam nosiltinājuši kultūras namu, bērnudārza "Pienenīte" veco korpusu, iztīrījuši grāvjus Līču ciemā, pašlaik tīrām Dauguļupi un grāvjus Dreiliņos , bet Cekulē būvējam jaunas attīrīšanas iekārtas. Pateicoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izpratnei, saņēmām atļauju ieguldīt dabas resursu līdzekļu naudu to ceļu, kas ved uz Getliņiem – Kaudzīšu, Getliņu un Bitenieku ielas –, sakārtošanai. Šoruden darbiem jābūt galā. Gājēju celiņu līdz Gaismas skolai būvēsim par pašu līdzekļiem.
Pašlaik, kad Getliņos ir sākusi darboties atkritumu šķirošanas rūpnīca un poligonā uzglabājamo atkritumu daudzums samazinājies, par divām trešdaļām ir samazinājies arī dabas resursu nodoklis, taču tas ik gadu pieaug un, cerams, drīz atkal pietiks naudas grāvju tīrīšanai un ēku siltināšanai.
– Jau 2019. gadā uz Stopiņu novada zemes Dreiliņos sāks darboties lielveikals "Ikea". Ko novads no tā iegūs?
– Vispirms tā ir vietējās infrastruktūras attīstība. Rudenī turpat netālu izsolē publiskai apbūvei tiks pārdots zemesgabals „Smaidas", un jau pašlaik tā vērtība ir cēlusies.
Otrkārt, tās ir darba vietas. Jau tagad, ieejot tuvējā "Depo", sastopu ļoti daudz novada iedzīvotāju. Domāju, ka tāpat būs arī "Ikea" gadījumā.
– Ko jūs domājat darīt, lai cilvēki turpinātu deklarēt dzīvesvietas Stopiņu novadā? Konkurence starp pašvaldībām šajā ziņā taču mazāka nekļūs.
– Strādājam pie tā, lai cilvēkiem pie mums būtu izdevīgi dzīvot gan ekonomiskā, gan citādā ziņā. Un to nevar panākt tikai ar normatīvajiem aktiem. Tāpēc gādājam par izglītības iestādēm bērniem un bezmaksas ēdināšanu gan skolā no 1. līdz 12. klasei, gan turpmāk arī bērnudārzā. Nodrošinām iespēju apmeklēt sporta, kā arī mākslas un mūzikas nodarbības, mums ir peldbaseins, dienas centri. Vēl jāpiestrādā pie medicīniskās aprūpes attīstīšanas. Protams, nozīme ir arī darba vietām vai to tuvumam.
Saviem iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodokļus piemērojam tādus, lai viņiem paliktu pāri līdzekļi dzīvošanai, izklaidēm, pensionāriem - zālēm. Ja iedzīvotājiem ar mazāku rocību piemērosim pilnu nodokļu likmi, tad, piemēram, vecāks cilvēks samaksās par savu īpašumu, nepirks medikamentus un agri vai vēlu kļūs par sociālā pabalsta saņēmēju.