Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Mums ir zināms, kā graustu problēmu risina Rīgā. Galvaspilsētā tiek izmantotas dažādas graustu piespiedu sakārtošanas metodes, par tiem ir arī jāmaksā daudz lielāks nekustamā īpašumu nodoklis (NĪN). Instrumentu klāsts, lai sakārtotu graustus, ir plašs, tas jāliek lietā arī Baldonē," uzsvēra Požarnovs.

Viņš teica, ka Baldones sanatorijas ēku ir nopircis kāds baltkrievs, kurš cerējis piesaistīt finanšu līdzekļus no Krievijas, lai sanatoriju atjaunotu. Tas līdz šim nav izdarīts. "Visiem zināms, kādas patlaban ir Latvijas attiecības ar Krieviju, tāpēc, manuprāt, cerēt uz finanšu investīcijām no šīs valsts nav pamata.

Jautājums par Baldones sanatoriju ir jārisina pietiekami principiāli. Ja cilvēks grib un var sakārtot sanatorijas ēku, lai viņš to dara, bet ja viņš tikai vilcina laiku, tas nav pilsētas interesēs. Baldones sanatorija ir viena no būtiskākajām problēmām, pie kuras risināšanas mēs jau esam ķērušies," uzskata pilsētas mērs.

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sniegtās informācijas, Baldonē dzīvo 20% iedzīvotāju, kas nav deklarējušies šajā pilsētā. Citas pašvaldības ieinteresē iedzīvotājus deklarēties savās dzīvesvietās, piešķirot viņiem, piemēram, NĪN atlaides. Tas iedzīvotājiem liek maksāt savai pašvaldībai arī iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas palielina pašvaldības budžeta ieņēmumus un dod vairāk līdzekļu dažādu sociālo jautājumu risināšanai.

Požarnovs uzskata, ka arī šajā jautājumā Baldones novada dome līdz šim neko nav darījusi. "Mēs centīsimies iedzīvotājus, kas te dzīvo, mudināt arī deklarēties Baldonē," teica Požarnovs.

Tāpat neatliekams uzdevums, viņaprāt, ir uzlabot Baldones novada domes administrācijas darbu. Požarnovs pauda, ka ir pārsteigts par to, kāda nesakārtotība tur valda, kā notiek informācijas aprite. "Tādu nesakārtotību, kāda patlaban valda Baldones domē, es savā mūžā neesmu redzējis nevienā uzņēmumā, kur esmu strādājis, "atzina Požarnovs.