T. Muzikants teic, ka "Vāverīte", kas dzīvo arī novada ģerbonī, Ceriņu parkā pirmo reizi ieradusies 1937. gadā. To pēc Latvijas brīvvalsts Kūrortu pārvaldes pasūtījuma darinājis tēlnieks Voldemārs Jēkabsons. Vāverītes figūriņa ar čiekuru ķepiņās, no kura tecējis sērūdens, parkā nostāvējusi līdz pat privatizācijas ērai. Taču, mainoties Baldones sanatorijas īpašniekiem, skulptūriņu, visticamāk, nolaupījuši krāsainā metāla zagļi.
"Tagad, 26 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, iepriekšējās novada domes sastāvs nolēma, ka skulptūrai ir jāatgriežas savā vietā, un tā arī notiks. Atnākot uz Ceriņu parku, cilvēki pie šīs strūklakas varēs padzerties, nomazgāt rokas un seju. Tā tas kādreiz arī ir bijis," stāsta T. Muzikants.
Viņš gan piebilst, ka jaunā "Vāverīte" mazliet atšķirsies no iepriekšējās – tā būs mazliet lielāka par veco, jo arī pati Baldone ir izaugusi lielāka, attīstījusies un augs arī turpmāk. Mazliet atšķiršoties arī vāverītes formas, lai tā izskatītos dzīvespriecīgāka. Ja iepriekš skulptūra bija atlieta bronzā, tagad tās būs no mākslīgā marmora, kas izvēlēts ne tikai tāpēc, lai pasargātos no metāla kārotājiem, bet tāpēc, ka sērūdens uz bronzas atstāj baltus nosēdumus, kas bojā skulptūras izskatu, skaidro mākslinieks.
Jau pērn novada svētkos pie Jāņa Dūmiņa Baldones Mūzikas skolas no jauna tika atklāta strūklaka "Puisītis un zivs". T. Muzikants skaidro, ka tā tapusi pēckara laikā no betona. Laika gaitā strūklaka stipri cietusi – kad mākslinieks to atradis skolas šķūnītī, vienam no skulptūras elementiem – zosij – nebija galvas, un pilnīgi no jauna nācies veidot zivi, kuru puisītis tur rokās. Saprast to, kāda strūklaka izskatījusies, palīdzējušas 50. un 60. gadu mijā tapušas fotogrāfijas, un mākslinieks uzskata, ka rezultāts sanācis tīri labs.
"Un, ja jau reiz ir atjaunota un ļaudis priecē strūklaka "Puisītis un zivs" un tūdaļ savu vietu ieņems "Vāverīte", loģiski, ka ar laiku savā vietā jāatgriežas arī "Ķirzaciņai", kas savulaik rotāja sēravotu," spriež T. Muzikants.
