Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Mālpils vēlēšanu komisija bija lēmusi kandidātu svītrot no saraksta, tomēr CVK šo lēmumu atcēla. Mālpils vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Agris Bukovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka spriežot par CVK lēmuma pārsūdzēšanu, juristiem esot dalījušies viedokļi, vai Mālpils vēlēšanu komisija drīkst pārsūdzēt CVK kā augstākstāvošas institūcijas lēmumu.

"Tāpat jau Mālpilī runā, ka mēs pret to kandidātu vēršamies, kaut gan mēs pret viņu galīgi nevēršamies. Mums visi kandidāti ir vienādi un mēs darījām to, kas mums pienākas. Mēs nemaz citādāku lēmumu pieņemt nevarējām," pauda Bukovskis.

Viņš arī norādīja, ka CVK drīkst atcelt tikai nelikumīgus lēmumus, bet šis bija likumīgs, jo kandidāta dzīvesvieta nebija 10 mēnešus deklarēta Mālpils novadā. Tomēr juristi nespēja vienoties, vai vēlēšanu komisija drīkst pārsūdzēt CVK lēmumu, tāpēc nolemts to nedarīt.

Jau ziņots, ka CVK savā lēmumā norāda, ka vietējā vēlēšanu komisija rīkojusies pareizi, ievērojot likuma prasības. Tomēr CVK kā augstāk stāvošā institūcija secinājusi, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā aizliegums iesniedzējam īstenot Satversmes 101.pantā noteiktās pamattiesības, proti, kandidēt Mālpils novada domes vēlēšanās, nebūtu samērīgs.

Savukārt kandidāts norādījis, ka viņa deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijas teritorijā vienmēr ir bijusi Mālpils novadā. Viņš uzturējās ārpus Latvijas no 2015.gada 5.decembra līdz 2016. gada 5. jūlijam, savukārt likumā noteikts, ka bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus.

Pretendents uzskata, ka šis likuma kritērijs nav attiecināms uz situācijām, kad persona, uz laiku izceļojot no valsts un paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par savu pagaidu dzīvesvietu ārzemēs, kā to viņš arī ir izdarījis. Kandidāts šajā laikā dzīvoja Jaunzēlandē.

Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka Mālpils novada vēlēšanu komisija, pieņemot formāli pareizu lēmumu, precīzi izpildījusi savus pienākumus un rīkojusies atbilstoši domes vēlēšanu likuma nosacījumiem. Tomēr CVK kā pastāvīgai, augstākstāvošai institūcijai, kuras kompetence noteikta likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", pirms lēmuma pieņemšanas ir pienākums iesniedzēja iesniegumu un papildus paskaidrojumus izvērtēt padziļināti, ievērojot tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, un arī atbilstoši Administratīvā procesa likuma, apsverot lēmuma iespējamā satura lietderību.

Pieņemot lēmumu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās, iestādei ir pienākums to samērot ar cilvēktiesībām, skaidro iestāde, norādot, ka netipiskajos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas. Tomēr šādai atkāpei ir jābūt pamatotai ar īpašiem, uzrādāmiem un pārliecinošiem argumentiem, pauž CVK.