Pierīgā zušu mazuļi tika ielaisti Babītes ezerā (250 000), Dūņezerā (27 900), Lilastes ezerā (19 100), Dzirnezerā (17 300), kā arī Gaujā (106 000) un Pēterupē (4000).
Zušu krājumu papildināšana Latvijas ezeros un upēs tiek veikta saskaņā ar Latvijas Nacionālo zušu krājumu pārvaldības plānu 2017.-2020. gadam un Zivju resursu mākslīgā atražošanas plānu 2017.-2020. gadam, un tā atbilst Eiropas Savienības plāniem atjaunot zuša krājumus Eiropā, tāpēc tiek segta no EJZF līdzekļiem. Kopumā par 1,05 miljoniem piegādāto stikla zušu samaksāts 231 000 eiro. Izmaksas 100% tiek segtas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF).
Zinātniskā institūta "BIOR" sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa pavēstīja, ka stikla zušus no Lielbritānijas piegādāja firma "UK Glass Eels". Zušu mazuļi tika noķerti ar īpaši smalka tīkla murdiem Anglijas upju grīvās, kurp viņi devās no Sargasu jūras, kas ir zušu nārsta vieta. Zušu mazuļi ir ap 7 centimetrus gari. Dabiskā veidā līdz Latvijai zušu mazuļi nonāk jau krietni paaugušies. Vairāk nekā 6000 kilometru tālajā ceļā tos apdraud dažādi faktori, tādēļ Latviju sasniedz vien neliels skaits.
ārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" pētnieki īpaši uzsver, ka zušu ielaišana Latvijas ūdenstilpēs tiek veikta, lai saglabātu zušu sugu mūsu valstī, nevis lai papildinātu zvejas un makšķerēšanas resursus.
Zušu mazuļi pēc ielaišanas ūdenstilpnēs centīsies virzīties augšup pa straumi un uzturēties seklākās un akmeņainās vietās, kur ir iespējams paslēpties. Gada laikā tie paaugsies līdz 15 centimetriem. Makšķernieki šos zušus varēs pamanīt apmēram pēc 5 gadiem, kad tie sasniegs 30 – 40 cm garumu, taču tos drīkstēs ķert tikai tad, kad tie sasniegs 50 centimetru garumu. "BIOR" pētnieku kontrolzvejas dati apliecina, ka, īstenojot šādu projektu, iespējams garantēt zušu skaita pieaugumu Latvijas ūdenstilpēs.