Tas, protams, ir gana iespaidīgs skaitlis, tādēļ vietējiem iedzīvotājiem radās jautājums, kāpēc tik daudz un kāpēc jāzāģē pēc skata pavisam labi koki. Arī "Rīgas un Apriņķa Avīzei" tas šķita noskaidrošanas vērts, tādēļ lūdzām skaidrojumu gan Siguldas novada pašvaldībā, gan apzaļumošanas un koku ekspertiem.
Oši bija bīstami jau vairākus gadus
Siguldas novada pašvaldības galvenā dārzniece Dita Laure stāsta, ka jau pirms septiņiem gadiem, 2010. gadā, no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) saņemta informācija, ka Siguldā un tās apkārtnē konstatēta ošu slimība, kas izraisa koku krišanu.
Arī 2012. gadā, veicot Siguldas pilsētas parku, skvēru un zaļo zonu koku stāvokļa izvērtēšanu un apsaimniekošanas plāna izstrādi, pašvaldības pieaicinātie eksperti, arī Nacionālā botāniskā dārza direktors dendrologs Andrejs Svilāns, konstatēja ošu slimības izplatību Siguldā. Kā norāda pašvaldībā, jau toreiz tika konstatēti pirmie ošu krišanas gadījumi teritorijā ap izglītojošo pastaigu taku "Jušu taka". Pašvaldība regulāri atbrīvoja taku no kritušajiem ošiem, aicinot to neapmeklēt vējainā laikā.
Pēdējos gados koku stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, vairāki koki radījuši bīstamas situācijas, vējā gāžoties, tā apdraudot gan cilvēku, gan automašīnu un nekustamā īpašuma drošību. Siguldas novada zaļumsaimniecības speciālisti, kā arī pieaicinātais augošu koku vērtēšanas eksperts Oskars Suveizda arī pērn Siguldā fiksēja jaunus ošu bojājumus. Par ošu masveida krišanas gadījumiem pašvaldību informēja arī DAP un aicināja pievērst uzmanību to stāvoklim, norādot konkrētus bojātos kokus un skaidrojot bīstamās slimības pazīmes, kas bija manāmas.
Pērn pašvaldība pieņēma lēmumu bīstamos kokus izzāģēt un lēma nodot atsavināšanai bīstamo ošu ciršanas tiesības, vienlaikus informējot sabiedrību par ieceri izzāģēt par bīstamiem atzītos kokus.
Ņemot vērā sabiedrības interesi, pērn jūnijā atkārtoti tika pieaicināti dendrologi eksperti, un šīm apsekošanām tika aicināti pievienoties arī sabiedrības pārstāvji. Atkārtoto apsekošanu veica dendrologi, koku eksperti Andrejs Svilāns un Artis Vītiņš, pārstāvji no integrētās audzēšanas skolas Guntis Gulbis, Adrija Dorbe un Laura Kazāka, kā arī pašvaldības pārstāvji Jānis Zilvers, Dita Laure un Aira Balde. Kā sabiedrības pārstāvji apsekošanai pieteicās tikai dārzniece Inese Hirša un preses pārstāvis Ivars Raudziņš. Tika apsekoti un vēlreiz izvērtēti visi iepriekš fiksētie koki, kā arī papildu koki, uz kuru bīstamību norādīja apsekotāji. Kopumā tika izvērtēti 238 koki, to skaitā arī privātīpašumos esoši.
Savukārt 2016. gada jūlijā atkārtoti tika pieaicināts koku vērtētājs, lai uzmērītu kokus, kuru bīstamību apstiprināja apsekošanas komisija.
Dita Laure skaidro, ka pilsētas zaļajās zonās fiksētie slimie un nu jau izzāģētie oši nav bijuši stādīti apstādījumos. Kokiem nav bijusi regularitāte, un tie bija saauguši grupās. Turklāt tie bija ošu sējeņi, kas nepilnvērtīgas kopšanas rezultātā bija izauguši par lieliem kokiem.
Koki uzkrīt mašīnai un cilvēkam
Šobrīd, kad koki jau izzāģēti, pašvaldībā ir pārliecība, ka lēmums izcirst bīstamos kokus bijis pareizs, jo katru bīstamo koku apsekoja un lēmumu pieņēma Latvijas dendrologu, koku ekspertu lielākā autoritāte. Par lēmuma pareizību liecinot arī pēdējo četru gadu laikā fiksētie bīstamie gadījumi, kad koki un to zari krītot sabojājuši īpašumus un pat apdraudējuši iedzīvotājus un iesaistīti glābšanas dienesti.
Pašvaldībā min vairākus gadījumus, kad koki nokrituši tieši blakus cilvēkiem vai automašīnai. Divi gadījumi pirms pāris gadiem fiksēti Gaujas senielejā. Viens no tiem notika Turaidā, kad koks nogāzās pāri ceļam pašā mašīnas priekšā, pamatīgi pārbiedējot pie stūres esošo grūtnieci. Savukārt pērn rudenī Laurenčos pie skolas koks uzgāzās tieši virsū automašīnai vietā, kur iepriekšējā dienā bija stāvējuši 15 cilvēki. Tāpat koki nogāzušies Rīgas, Pils, Pūču un Strēlnieku ielā, pilsētas gravās un Tautas parkā. Tikai veiksmīgas sagadīšanās dēļ nav cietuši cilvēki. Kā saka pašvaldībā, iespējams, tas būtu tikai laika jautājums...
Koku slimība vizuāli nav pamanāma
Nedz Sigulda, nedz Latvija kopumā nav vienīgās vietas, kur tiek nozāģēti oši, kas vizuāli ir pavisam veseli. Pēdējā desmitgadē daudzās Eiropas valstīs konstatēta parastā oša, kā arī tam radniecīgā šaurlapu oša audžu bojāeja.
Latvijas Dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns skaidro, ka, mēģinot kompensēt zaudēto zaru apjomu, koks katru nākamo gadu veido arvien jaunus dzinumus – ūdenszarus – no vēl dzīvajiem zariem. Slimības pēdējā stadijā, pēc 3‒5 gadiem, ūdenszari veidojas pat no stumbra. Slimībai progresējot, arvien samazinās koka lapu apjoms, un tās vairs nespēj pietiekamā daudzumā apgādāt ar barības vielām stumbru un sakņu sistēmu. Koks tiek novājināts, notiek strauja sakņu atmiršana, kuras tālāk noārda saprofītie organismi (lielākoties sēnes). Balsta sakņu atmiršana samazina koka mehānisko stabilitāti, izraisot tā gāšanos pat nelielā vējā bez acīm redzama iemesla. Slimie jaunie koki iet bojā dažu gadu laikā pēc inficēšanās, vecākus kokus slimība parasti nobeidz 4‒5 gadu laikā.
Svilāns norāda: "Līdz šim nav atklāts pietiekami efektīvs līdzeklis slimības uzņēmīgo ošu sugu aizsardzībai pret Chalara fraxinea infekciju, tāpēc tuvākajās desmitgadēs prognozējama tālāka un praktiski neierobežojama infekcijas izplatīšanās visā Latvijā. Līdzīgi Latvijas teritorijā jau ir noticis ar vīksnām un gobām, ko ilgstoši postījusi grafioze jeb Holandes slimība, kuras rezultātā mūsu teritorijā šo koku atlicis ļoti maz. Tuvākajās desmitgadēs Latvijā vairs nebūs lielu ošu. Infekcijai savu ceļu turpinot, kamēr tās populācija mazināsies un neradīsies pret to rezistenti stādi, mūsu valsts teritorijā galvenokārt būs tikai mazi oši.
Svarīgi ir saprast, ka vizuāli maldīgā efekta dēļ ‒ koks it kā vēl zaļo ‒, slimības skartie oši būtiski apdraud cilvēku un infrastruktūras drošību, it īpaši teritorijās, kas tiek izmantotas publiskiem mērķiem. Tāpēc vēlama to izzāģēšana, jo īpaši tūristu apmeklētās vietās, pie autoceļiem, tūristu takās, pie skatu platformām u.tml. Tāpat ieteicama pameža tīrīšana un retināšana, kur tas nepieciešams pārredzamības nodrošināšanai, kā arī, lai novērstu sējeņu ieaugšanu veco ainavisko koku vainagos, saglabājot veselīgus, augtspējīgus lapkokus (izņemot ošus, vīksnas, gobas) un skujkokus." Viņš arī iesaka atturēties no ošu izmantošanas apstādījumos.
Pārmaiņas arī Siguldas pils dārzā
Arī Siguldas pils kompleksā notikusi koku izciršana. Siguldas pils kompleksa atjaunošanas būvprojekta vadītāja arhitekte Ināra Caunīte skaidro, ka kopš Latvijas pirmās agrārreformas Siguldas vēsturiskajā kompleksā notikušas dažādas pārmaiņas, un nebūt ne visas var nosaukt par uzlabojumiem – no vēsturiskajiem 19. gadsimta stādījumiem saglabājušies vien pāris lieli ozoli un 1930. gados stādītās liepas ap parādes pagalma apli.
"Vecākie, tagad slimie un neatgriezeniski kalstošie oši, kas vietumis paši iesējušies vairākās vietās pils kompleksa teritorijā, ir kopš 1940.–1950. gadiem, un, ņemot vērā koku stāvokli, tie savulaik nav laicīgi nocirsti. Teritorijā esošie baltalkšņi un pūpolvītoli ir vēl daudz jaunāki, bet tie nav konkrētajam parkam atbilstoši, tādēļ nozāģēt nepieciešams arī tos. Savukārt tūju rindas, kam vēsturiski muižas augļu dārzā nevarēja būt vietas, stādītas padomju laikā.
Visaplamākie stādījumi bija tūjas, kas daļēji uzgūlās gājēju ietvei un arī aizsedza dārza daļu līdz žogam ar vairākiem ļoti lieliem Amūras ceriņiem. Tagad, kad šīs tūju rindas vairs nav, skaisti redzams pils tornis ar galveno ieeju, un jaunie stādījumi plānoti tā, lai šo skatu turpmāk neaizsegtu. Vēl nozāģētas dažas neatgriezeniski apkaltušas un būtiski bojātas tūjas, kuras vēsturiskā augļu dārza austrummalā arī stādītas padomju laikā. Lielākā daļa tūju pils muižas dārzā tiek saglabātas, jo tās vismaz būtiski netraucē atjaunot kultūrvēsturiskā mantojuma ainavu un tiks iekļautas jaunajos stādījumos," pārmaiņas pils parkā skaidro eksperte.
Viņa teic, ka Pils kompleksa teritorijas rekonstrukcijas projektā plānots atjaunot simbolisku 19. gadsimta nogales muižas augļu dārzu ar dekoratīviem augļu kokiem un ogulājiem, tāpat tiks sastādītas daudzas villaino ceriņu, hortenziju, Japānas spireju, parka rožu un citu ziedošo krūmu grupas.
Vietā iestādīti jauni koki
Koku zāģēšana ir pabeigta, bet kas notiks tālāk? Dita Laure stāsta, ka pēdējos gados jau ir atjaunoti vairāki koku rindu stādījumi ielu zaļajās zonās, izzāģēto bīstamo koku vietās, piemēram, Kalna ielā, Miera ielā un Ata Kronvalda ielā. Arī šajā pavasarī tiks turpināta stādījumu atjaunošana vairākās teritorijās – piemēram, pie pārbūvējamā Siguldas novada Kultūras centra tiks iestādīti vairāk nekā 60 dižstādu – kļavas, bērzi, egles un citu sugu koki, dekoratīvo krūmu, ziemciešu un sīpolpuķu stādījumi, izveidojot kvalitatīvus apstādījumus.
Nozāģēto bīstamo ošu vietā Krišjāņa Barona ielā tiks turpināta iesāktā apstādījumu koncepcija, turpinot ielas zaļajā zonā veidot jaunus stādījumus. Arī citviet pilsētā un novada apdzīvotās vietās saskaņā ar telpiskā plānojuma dokumentiem turpmākajos gados tiks veidoti kokaugu stādījumi.