Piemin savas spēka saknes
Judīte Krūmiņa stāsta, ka pirmais Latvijas simtgadei veltītais pasākums "Mūsu saknes" notika jau 2014. gadā un bija veltīts Saulkrastu vēsturei – burinieku būvētājiem un to kapteiņiem, mācītājam Jānim Neilandam un dzejniecei Austrai Skujiņai, pieminēts arī kuģis "Neibāde".
"Nākamajā gadā ‒ pasākumā "Mūsu spēks" ‒ runājām par stumbra sajūtu, pieminot Saulkrastu skolotājus gan no senākiem, gan ne tik seniem laikiem – latviešu valodas skolotāju Veltu Grimmu, sporta skolotāju Jāni Lāci, arī mūzikas pedagoģi un Saulkrastu bāriņtiesas priekšsēdētāju Baibu Melderi, mūzikas skolas skolotāju un Saulkrastu džeza festivāla iedibinātāju Raimondu Kalniņu un kordiriģentu Jāni Veismani.
2016. gadā veidojām sarīkojumu "Sirdsbalss". Tā kā iesaistījāmies arī valsts izstrādātajā Latvijas simtgades programmā, bija svarīgi Saulkrastu vārdu iznest pasaulē. Tā bija laba sakritība, ka mūsu jauktais koris "Anima" kopā ar tautas deju ansambli "Līgo" no Rīgas piedalījās 56. Latviešu kultūras dienās Austrālijā. Pirms došanās uz Austrāliju šo programmu, kurā tika izmantotas mūsdienīgas gaismu un skaņas tehnoloģijas, valsts proklamēšanas svētku ietvaros varēja baudīt arī visi saulkrastieši.
Jau 2015. gadā, gatavojoties valsts svētkiem, veidojām arī stāstu "Saules krastos" ar kora "Anima" piedalīšanos un videoprojekcijām par Saulkrastu vēsturi. Tas bija muzikāls vēstījums par četrām novada upēm ar Laimas Jansones un citu vietējo komponistu sacerētu mūziku un saulkrastiešu rakstītu dzeju. Tagad mums ir novadam veltīts dziesmu cikls, ko varēsim atskaņot nākotnē," teic J. Krūmiņa.
Runājot par nākotnes plāniem un atgriežoties pie idejas par Latviju kā koku, J. Krūmiņa stāsta, ka jau ir notikusi visu Saulkrastu kultūras un izglītības iestāžu pārstāvju tikšanās, lai veidotu kopīgu programmu, kurā uz skatuves būs redzami "pumpuri" – novada bērni. Tas būs uzvedums, kurā uzstāsies vispārizglītojošo skolu un mūzikas skolas audzēkņi, un viņus atbalstīs vietējie mākslinieciskie kolektīvi.
Kopīgi svin valsts svētkus
Saulkrastu kultūras un sporta centra vadītāja Judīte Krūmiņa piemin arī pērn iedibinātos Baltā galdauta svētkus. "Iesaistījāmies tajos, veidojot 4. maiju kā ģimenes, dzimtu un draugu svētkus pie galda ar baltu galdautu.
Patiesībā mēs Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu sākam svinēt jau naktī uz 4. maiju ar orientēšanās sacensībām Saulkrastos. Šī tradīcija aizsākās neatkarības atjaunošanas 20. gadadienā, kad meklējām 20 jaunas Saulkrastos izveidotas vietas un uzceltas ēkas. Sacensības, kuru dalībnieki pārvietojas gan ar kājām, gan auto, sākas pēcpusdienā, kad startē vecāki ar bērniem, un beidzas naktī ar autobraucēju finišu Saules laukumā.
Šogad 4. maijā, uzsverot, ka tepat ir arī Latvijas jūras robeža, Saulkrastu iedzīvotāji piedalīsies akcijā "Apskauj Latviju" un stādīs ozolus. Vieta ir izvēlēta pie Pēterupes baznīcas iepretī Saulkrastu ziedu ģerbonim.
"Esam iekļāvušies arī pasākumā "1836", jo pagājušajā vasarā līdz mums nonāca Latvijas robežu apstaigātāji kopā ar fondu "Viegli", un mums Baltajā kāpā notika koncerts ar "Prāta vētras", "Carnival Youth" un citu mūziķu piedalīšanos. Esam gatavi Latvijas simtgades pasākumos iekļaut arī Seno uguņu nakti, kas notiek augsta pēdējā sestdienā. Turklāt šajā laikā pie mums notiek folkloras festivāls "Pa saulei"", stāsta Saulkrastu kultūras un sporta centra direktore.