Siguldas Jaunā pils ir nozīmīgs Latvijas kultūrvēsturiskais piemineklis, tādēļ ēkas būvprojekta izstrādē tiks nodefinētas ļoti konkrētas prasības ēkas pārbūvei un funkcijas maiņai, lai saglabātu ēku, kas uzskatāma gan par izcilu neogotikas stila arhitektūras paraugu, gan nacionālās būvniecības interjera paraugu. Šobrīd ēkas nesošās konstrukcijas vietumis ir pirmsavārijas stāvoklī, tādēļ nepieciešami vērienīgi pārbūves darbi.
Būvniecības ieceres prezentācijas pasākums notiks 6.martā plkst.17.00 Siguldas novada būvvaldē Zinātnes ielā 7, Siguldā. Atsauksmju iesniegšanas termiņš un laiks: līdz 9.marta plkst.18.00. Plašāka informācija par būvniecības ieceri pieejama šeit.
1878. gadā neogotikas stilā būvētā pils bijusi muižas īpašnieku Kropotkinu dzīvojamā māja. Pirmā pasaules kara laikā – 1917. gadā ēka tika izpostīta. Pēc agrārās reformas Jaunā pils iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu, jo 1922. gadā pilī sāka saimniekot Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība.
1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā un no 1936. līdz 1937. gadam pilī tika veikti apjomīgi pārbūves darbi – ēka tika pilnībā pārplānota, paaugstināts skatu tornis, paplašināta terase ap pils ēku, izbūvēts pils otrā stāva balkons. Pilī izveidoja jaunu, mākslinieciski augstvērtīgu interjeru, atbilstoši Latvijas Preses nama vajadzībām – te tapa tam laikam modernākā atpūtas pils Baltijā ar īpaši grezniem nacionālā stila interjeriem. Šajā laikā muižas klētīs tika ierīkota tūristu mītne jeb ekskursantu nams ar guļamām telpām atsevišķi sievietēm un vīriešiem, bijušajā muižas sakņu dārzā bija ierīkots sporta laukums, bet ābeļdārzā – tenisa korti. Īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma Siguldas pils dārzā sāka celt jaunu siltumnīcu un vīna māju, kurā audzētās vīnogas tiktu pasniegtas viesiem un izmantotas Siguldas vīna gatavošanā.
Otrā pasaules kara laikā Jaunā pils tika izmantota vācu armijas "Nord" štāba vajadzībām, šajā laikā blakus pils pagalma vārtiem uzbūvēja pretgaisa aizsardzības patversmi. Pēc kara PSRS Ministru padome Siguldas Jaunajā pilī ierīkoja Atpūtas namu augsta ranga amatpersonām, bet 1953. gadā Siguldas pils kompleksa ēkās Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija ierīkoja sanatoriju "Sigulda", kas darbojās līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai. Kopš 1993. gada pilī atradās Siguldas novada pašvaldība, kas 2016. gada rudenī darbu uzsāka pils kompleksa atjaunotā staļļa ēkā.
Siguldas novada pašvaldība kopš 2013. gada ir uzsākusi Siguldas pils kompleksa attīstību. Siguldas pils kompleksa rekonstrukciju plānots veikt līdz 2018. gadam, lai unikālais komplekss nākotnē varētu pārtapt par radošu kvartālu un vietu, kur veiksmīgi attīstīties radošajai uzņēmējdarbībai. Februārī vērienīgi rekonstrukcijas darbi uzsākti Siguldas pils kompleksa muižas koka mājā, pils kompleksa dzīvojamā mājā un saimniecības ēkā, kur kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus.