08.02.2017 10:37

Katram novadam sava ziņu politika

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Lai gan pašvaldību informatīvo izdevumu un interneta vietņu nolūks ir informēt par pašvaldības darbu un tajās notiekošajiem pasākumiem, neviens normatīvais akts nenosaka “pareizo” formu. Piemēram, atverot Sējas novada pašvaldības interneta vietni, dažam tikumības aizstāvim būtu ko iebilst – šāda “pašvaldības informācija” ir pirmā, kas tiek ziņota. Lai gan pašvaldību informatīvo izdevumu un interneta vietņu nolūks ir informēt par pašvaldības darbu un tajās notiekošajiem pasākumiem, neviens normatīvais akts nenosaka “pareizo” formu. Piemēram, atverot Sējas novada pašvaldības interneta vietni, dažam tikumības aizstāvim būtu ko iebilst – šāda “pašvaldības informācija” ir pirmā, kas tiek ziņota. ekrānšāviņš no seja.lv

Saeima pagājušo ceturtdien noraidīja priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes.

Pašvaldībām tika pārmests, ka tās bez maksas publicē komercreklāmas, tādējādi nosmeļot ienākumus reģionālajām avīzēm. Jautājām Pierīgas novadu mēriem, kāds ir viņu viedoklis par pašvaldības avīžu nepieciešamību.

Vecāki cilvēki gaida vietējo avīzīti

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš:

"Novadā ir informatīvs izdevums "Sējas Novada Ziņas", kuru pašvaldība izplata bez maksas. Tajā publicējam novada domes saistošos noteikumus un lēmumus, kā arī to skaidrojumus. Komercreklāmas netiek publicētas.

Teorētiski saistošo noteikumu vai lēmumu izplatīšanai pietiktu ar skrejlapas nodrukāšanu, taču jāņem vērā, ka novada informatīvais izdevums pilda arī sociālo funkciju. Daļa novada gados vecāko iedzīvotāju gaida avīzi, kas viņiem ir sava veida saziņas līdzeklis, jo te, piemēram, tiek publicēti apsveikumi ilgdzīvotājiem, pieminēti pāri, kas ilgi nodzīvojuši kopā, afiša ar notikumiem, kurus rīko vietējās nevalstiskās organizācijas, kā arī pateicības un līdzjūtības, reizēm tiek pieminētas novadnieku veiksmes sportā.

Ja ir runa par žurnālistikas funkciju, kas tiek pārmests pašvaldību izdevumiem, jāņem vērā, ka profesionāla žurnālista algošanai novadam līdzekļu nav, savukārt no pašvaldības pašslavināšanās var izvairīties pavisam vienkārši – paziņot par, piemēram, jauna objekta atklāšanu novadā, īpaši neizceļot tajā domes deputātu vai priekšsēdētāja lomu un neaizņemot vietu izdevumā ar lielām vietējo politiķu bildēm. To cenšamies ievērot."


Cita veida komunikācija ir dārgāka

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs:

"Sākšu ar to, ka Mārupes novada uzņēmējiem ir savs izdevums, kurā tiek publicētas arī komercreklāmas, tāpēc pašvaldības bezmaksas informatīvajā izdevumā "Mārupes Novada Vēstis" šādu reklāmu nav.

Pašvaldības izdevums ir nepieciešams, jo atbilstoši likumdošanai visi novada domes pieņemtie saistošie noteikumi un lēmumi stājas spēkā pēc to publicēšanas vai nu "Latvijas Vēstnesī", kurš tagad ir pieejams tikai elektroniskā versijā, vai vietējā informatīvajā izdevumā. "Mārupes Novada Vēstis" iznāk 7200 eksemplāru tirāžā un nonāk faktiski katrā mājsaimniecībā. Izdevuma sagatavošana un izplatīšana ir ārpakalpojums. Tā veicēji tiek izvēlēti iepirkuma konkursā.

Kā domes priekšsēdētājs un Budžeta komitejas vadītājs esmu publicējis skaidrojumus par budžeta pozīcijām un naudas izmantojumu. Taču jebkuram deputātiem ir tiesības ievietot izdevumā savu viedokli publikācijā, kas nepārsniedz 3000 rakstu zīmes. Šīs iespējas gan tiek izmantotas ļoti reti.

Runājot par pārējo saturu, tas aprobežojas ar informāciju, kas atspoguļo kultūras, sporta, izglītības aktualitātes novadā. Tā kā notikumi novadā tiek fiksēti arī fotogrāfijās, cenšamies, lai tajās pārsvarā būtu redzami pasākumu dalībnieki, retāk – domes vadība."


Novada vēstis sekmē lokālpatriotismu

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica:

"Pašvaldības informatīvais izdevums "Carnikavas Novada Vēstis" iznāk 4000 eksemplāru tirāžā. Pēc domes deputātu lēmuma izdevums tiek drukāts uz augstas kvalitātes papīra.

Izdevumā publicējam domes saistošos noteikumus, bet tajā nav nedz domes priekšsēdētājas, nedz deputātu slejas. Esam vienojušies, ka izdevums nav vēlēto amatpersonu rupors. Šim nolūkam kalpo preses izdevumi vai sociālie tīkli.

Runājot par stāstiem, kuros parādām cilvēkus, kam ir labi sasniegumi kultūrā, sportā un citās dzīves jomās, šos cilvēkus izvēlamies kopā ar domes sabiedrisko attiecību speciālistiem. Šādu publikāciju mērķis ir veicināt lokālpatriotismu.

Informatīvajā izdevumā publicējam arī dažādu kultūras pasākumu reklāmas, ja pašvaldība vai kāda pašvaldības iestāde, piemēram, kultūras nams "Ozolaine", ir to iniciators, piemēram, pasākumi, kas veltīti Latvijas valsts simtgadei un citām. Tās par komercreklāmām nevar uzskatīt." ("Carnikavas Novada Vēstu" 2017. gada janvāra izdevumā publicēta komercreklāma par cirka izrādi kultūras namā "Ozolaine" – red.)


Reklāma kā profilaktisks atgādinājums

Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs:

"Informatīvais izdevums "Mālpils Vēstis" iznāk 1300 eksemplāru tirāžā, kas atbilst aptuvenajam mājsaimniecību skaitam un parasti jau otrajā dienā pēc iznākšanas nav dabūjams.

Ja mums tiek pārmests, ka novadu informatīvie izdevumi atņem reklāmas naudu reģionālās preses izdevumiem, varu sacīt, ka, piemēram, publicējot skursteņslaucītāja pakalpojumu reklāmu, mēs naudu vispār neņemam. Tas drīzāk ir profilaktisks atgādinājums, ka cilvēkiem jārūpējas par ugunsdrošību. Tas pats par vietējā akmeņkaļa sludinājumu. Ja mēs par tiem dažiem kvadrātcentimetriem izdevumā prasītu 50 vai pat 100 eiro, viņš, visticamāk, "Mālpils Vēstīs" nereklamētos. Arī citas reklāmas publicējam bez maksas. ("Mālpils Vēstu" 2017. gada janvāra izdevumā viena lappuse veltīta tikai komercsludinājumiem – red.)

Ja runājam par tā saukto pseidožurnālistiku, tad tie, kuri pie mums publicējas, parasti ir vietējie skolotāji, skolēni, Mālpils skolu absolventi. Viņi raksta par vietējo dzīvi un cilvēkiem, un es neredzu iemeslu apdzēst šo radošo dzirksti.

Savulaik publicējām sarakstus ar novadā dzimušo un mirušo vārdiem un pieminējām tos iedzīvotājus, kuriem ir bijušas nozīmīgas jubilejas, taču kāds bija pasūdzējies Datu valsts inspekcijai, un tagad tā vairs nedarām.

Jebkurā gadījumā – publicējot reklāmas vai stāstus par vietējiem cilvēkiem, ņemam vērā novada iedzīvotāju vēlmes un intereses."