Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā kļūt par labu mēru?

Vadīt pilsētu ir ļoti svarīgs darbs. Tas var nozīmēt atbildību par tūkstošiem darbinieku un par lēmumiem, kas ietekmē miljoniem cilvēku. Bet kādai vajadzētu būt atbilstošai kvalifikācijai, kas sagatavotu cilvēku šo svarīgo lēmumu pieņemšanai? Lielie uzņēmumi katru gadu tērē miljoniem dolāru, lai to vadošie darbinieki varētu mācīties pasaules labākajās biznesa skolās un līderības kursos.

Kas attiecas uz politiķiem, kuri atbildīgi par daudzmiljonu pilsētu budžetu, pie varas nokļūst tas, kurš uzvar vēlēšanās, un pārējiem atliek vien turēt īkšķus un cerēt, ka jaunievēlētais mērs zina, ko dara. Tā ir paļaušanās uz talantīgu amatieri, nevis uz lēmumu pieņemšanā trenētu profesionāli.

Šo zināšanu plaisu cenšas aizpildīt Hārvarda Universitāte ASV. Tas ir līdz šim vērienīgākais šāda veida mācību projekts pasaulē. Tā izmaksas ir 32 miljoni ASV dolāru, un to sponsorē organizācija "Bloomberg Philanthropies". Tās dibinātājs Maikls Blumbergs bijis Ņujorkas mērs trīs termiņus pēc kārtas. Tuvāko četru gadu laikā plānots apmācīt aptuveni 300 lielpilsētu mērus un 400 mēru palīgus. Lekcijas pasniedz mācībspēki no Hārvarda Biznesa skolas un Hārvarda Kenedija skolas, kuras specializējas politoloģijā. Studentiem mācības ir bez maksas.

Grūtie lēmumi

"Šādas mācības mēriem ir ļoti nepieciešamas," saka Maikls Naters, kurš divus sasaukumus pēc kārtas bijis Filadelfijas mērs, vadot pilsētu, kuras gada budžets ir aptuveni četri miljardi dolāru. "Priekšvēlēšanu kampaņa ir viena lieta, bet pilsētas vadīšana ‒ pavisam kas cits," saka Naters. Tiklīdz mērs stājas amatā, viņš saskaras ar sarežģītām izvēlēm un bieži vien jomās, kurās viņam nav iepriekšējas pieredzes.

"Parasti nav vienas pareizās atbildes. Pareizais lēmums nav acīm redzams. Tā ir tava paša izšķiršanās. Uzvara vēlēšanās nepadara tevi nedz par ģēniju, nedz viszini," atzīst Naters. Turklāt pieņemto lēmumu sekas jūtamas ik uz soļa. "Filadelfijas iedzīvotāji nekautrējas stāstīt par savām problēmām." Tādēļ pilsētu vadītājiem var būt grūtības izšķirties: izvēlēties vieglāko īstermiņa risinājumu vai pieņemt nepopulārus lēmumus, kas nesīs augļus ilgtermiņā. "Vadītāja amats ir vientuļš amats," piebilst Naters.

Hārvardā īstenotais projekts piedāvā individuālu mentoringu, kas var palīdzēt mēriem sarežģītos brīžos, kad nepieciešams profesionāls padoms no malas. Programma ir pieejama arī mēriem, kuri vada lielpilsētas ārpus ASV. Tajā ietilpst gan lekcijas klātienē, gan tālmācības, gan regulārs grupu darbs, mēriem sanākot kopā.

Māris Zanders: Protams, ir zināmas kopīgas likumsakarības dažādu pilsētu problemātikā, tomēr kopumā, jāsaka, atšķirīgā ir vairāk, tādēļ viena, vispārināta "recepte" neder. To, piemēram, rāda pašas Ņujorkas piemērs, kur mēra Džuliani laikā veiksmīgi tika īstenots pasākumu kopums sabiedriskās drošības uzlabošanai, savukārt, mēģinot šo kopumu "pārstādīt" citās ASV pilsētās, sekmes bija vājas. Cita lieta, ka pilsētu mēriem vispār būtu lietderīgi saņemt apmācību – ieskatu tādos jautājumos kā pilsētplānošana, aktīvu pārvaldīšana un tā tālāk, jo ir tikai normāli, ka, piemēram, jurists, kļūstot par ievēlētu politiķi, daudzas lietas nezina.

Latvijas gadījumā principā vajadzētu būt tā, ka valsts nelielie mērogi nodrošina situāciju, ka pašvaldības vadītājs var viegli iegūt viņam nepieciešamo informāciju un zināšanas, vēršoties attiecīgās valsts iestādēs vai nevalstiskajās organizācijās. Diemžēl var arī pieņemt, ka tik pašsaprotami tā vis nenotiek, tādēļ, pieņemsim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Pašvaldību savienības organizēti kursi var izrādīties noderīgi.

Dzintris Kolāts: Kā jau jebkura izglītība, jo sevišķi ‒ speciāla un lielā mērā ekskluzīva, arī šāda apmācība ir vērtējama pozitīvi. Man nav informācijas, vai kaut kas līdzīgs Latvijā vispār ir bijis. Vēl jo vairāk – var saprast, ka mācības tiek kaut kādā līmenī sponsorētas. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas gadījumā pilsētas dzīves organizācija, visticamāk, norit citādāk, piemēram, iepirkumi, satiksmes organizācija, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondēšana u.c. Arī pašvaldības ir mazākas.

Grūti salīdzināt Rīgu ar, piemēram, Filadelfiju, nerunājot nemaz par mazākām vienībām reģionos. Tādēļ vispirms jābūt iespējai ar programmu iepazīties detalizētāk – tāds kā izmēģinājuma jeb demo variants. Godīgi sakot, pievilcīgāks liktos kāds Eiropas Savienības ietvara projekts ar līdzīgiem uzstādījumiem.

Jāpieņem arī, ka politiskajai komponentei pie mums ir lielākā loma, līdz ar to pieaugs savdabīga greizsirdība un aizspriedumi pret idejas izvirzītāju: kādu politisko spēku tas pārstāv, kāda ir viņa iespējamā interese projekta virzīšanā? Pieņemsim, ka projektu izvirza Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas būtu formāli saprotams. Tajā pašā laikā Aivara Lemberga atrašanās šīs organizācijas prezidenta amatā nekavējoši kļūs par avotu aizdomām un politisko zemtekstu meklēšanai, attiecīgi – tā iespējamai bremzēšanai. Līdzīgi, ja šādu projektu izvirzītu Rīga, jo īpaši – pašvaldību vēlēšanām tuvojoties.

Visneitrālākā, manā ieskatā, būtu Latvijas Pašvaldību savienības iesaiste, ja vien nav atkal kādi, man nezināmi, politiskas konjunktūras zemūdens akmeņi.

Tomēr pats galvenais – priekšlikums ir izvērtējams, tomēr nepieciešama padziļināta iepazīšanās un vismaz kaut kāda līmeņa vienošanās, ka tas vispirmām kārtām ir saimnieciska rakstura projekts, nevis priekšvēlēšanu zondāžas instruments.