– Nupat presei vēstījāt, ka pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, iedzīvotāju skaits Babītes novadā palielinājies par 372 cilvēkiem. Arī jaundzimušo bijis divas reizes vairāk nekā mirušo.
– Novadā iedzīvotāju skaits pieaug tāpēc, ka jau laikus tika sakārtota infrastruktūra – ceļi, ielas –, ūdens saimniecība un jau kopš 90. gadu sākuma ir skaidrs, kurā vietā un ko attīstīsim. Un vēl mums paveicies ar to, ka visi investori, kas te atnākuši, iesāktos projektus ir īstenojuši, līdz ar to veidojas sakārtota vide.
Babītes novadu par savu mājvietu pārsvarā izvēlas jaunas ģimenes ar bērniem un ārzemnieki. Ārzemnieki tāpēc, ka šeit ir starptautiskās skolas, tepat tuvumā atrodas ASV vēstniecība un pie mums darbojas vairāki ārzemju uzņēmumi. Svarīgi ir arī tas, ka atrodamies pusceļā starp Rīgu un Jūrmalu un netālu ir lidosta.
Babīte nav guļamrajons. Paskatieties, kādas ražotnes ir Babītē, Piņķos un Salas pagastā, ieskaitot "Spilvu" un ceptuvi "Lāči", starptautiskie uzņēmumi, tādi kā metālapstrādes rūpnīca, tipogrāfija. Cita lieta – nepietiek vietējo strādnieku, un tie tiek vesti no Rīgas, tajā pašā laikā tā sauktās baltās apkaklītes no Babītes brauc strādāt uz Rīgu. Pat uz pašvaldības iestādēm – skolām un bērnudārziem – lielākā daļa brauc strādāt no Rīgas, līdz ar to mēs esam spiesti maksāt lielāku algu nekā Rīgā, lai kompensētu ceļa izdevumus. Pat novada administrācijā darbinieki brauc no Rīgas un Jūrmalas, pat no Baldones un Carnikavas.
– Iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ vajag plašākas skolas, pie jums vietu radušas arī vairākas starptautiskās skolas...
– Protams, bērnu skaita pieaugums rada problēmas, piemēram, Babītes vidusskola ir pārpildīta. Tajā vairs īsti nepietiek vietas visiem 900 skolēniem. Turklāt skaidrs, ka vismaz tuvākajā laikā mums ik gadu būs piecas pirmās klases. Pašlaik ir izstrādāts tehniskais projekts vidusskolas piebūvei, un drīz izsludināsim konkursu būvniecības iepirkumam. Dīvaini, bet Izglītības un zinātnes ministrija Babītes vidusskolas paplašināšanas projektu nav atzinusi par atbilstošu Eiropas naudas saņemšanai, tāpēc būvdarbi notiks par mūsu pašu naudu un ņemot aizņēmumu Valsts kasē.
Starptautiskās skolas, kas atrodas novadā, ir orientētas uz konkrētu publiku – diplomātu, ārzemju un vietējo turīgo uzņēmēju bērniem. Taču Starptautiskā skola katru gadu piedāvā divas bezmaksas vietas arī mūsu vidusskolas 10. klases beidzējiem, tikai pretendentiem ir jāiztur konkurss. Pērn divi mūsu novada bērni šo skolu jau beidza un pašlaik ar labām stipendijām studē Ņujorkas Universitātes Dubaijas filiālē. Cerams, ka sadarbība izveidosies arī ar abām privātskolām – Britu starptautisko skolu (King's College), kas septembrī sāks darbu, un starptautisko skolu "Ekziperī".
– Babītes novads nav atrodams Pierīgas pašvaldību apvienības sarakstā. Vai tam ir kādi politiski iemesli?
– Mēs, tāpat kā Stopiņu novads, neesam iestājušies Pierīgas pašvaldību apvienībā, bet tam nav nekādas saistības ar politiku. Mūs pārstāv Pašvaldību savienība, kas veic sarunas ar valdību. Līdz šim jau arī nekāds taustāms ieguvums no šīs lokālās struktūras – Pierīgas pašvaldību apvienības – nav.
– Vai iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma, radot 119 administratīvās vienības, ir attaisnojusi uz to liktās cerības vai jāmeklē jauni risinājumi?
– Reforma pierādīja, ka, saliekot kopā vairākus nabagus, neviens no tā bagāts nekļuva. Bija taču novadi, piemēram, Gulbenes, kur bijušā rajona robežās apvienojās 13 pagasti, bet neviens nav kļuvis bagātāks un saņem dotācijas. Skaidrs, ka novadu mehāniska apvienošana nebija labākais risinājums. Tāpat arī pilnībā netika īstenots reformas mērķis, un daudzos novados joprojām nav to četru tūkstošu iedzīvotāju.
Tāpat sevi nav attaisnojuši arī visi reģionālās attīstības centri – kopumā divdesmit viens. Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai vienā no tiem – Siguldā –, bet pārējos krītas. Patiesībā iedzīvotāju skaits aug vienīgi Pierīgā. Bet, kas pašlaik ir Pierīga, to neviens nav definējis – attīstības centrs vai kas cits, jo kā attīstības centri Pierīgas novadi pārsvarā naudu nesaņem.
Ja savulaik būtu izdarīts tas, ko savulaik teica bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns, proti, ja līdz katram lauku ciemam vestu asfaltēts ceļš, lauki, visticamāk, nebūtu tukši, bet cilvēki dzīvotu savās dzimtas mājās un strādātu tur, kur būtu darba piedāvājums. Bet kādi ceļi šobrīd ir Latvijā?! Mēs redzam, ka ļaudis dzīvo tur, kur vēl no padomju laikiem pastāv laba infrastruktūra, kas jo¬projām tiek uzlabota, tas ir, Pierīgā jeb, kā smejamies, pēdējā pieturā pirms lidostas.
Bet man īsti nav atbildes, kāds būtu labākais situācijas risinājums. Sirdī ir rūgtums arī par to, ka novadā jābūvē skola, bet, atbilstoši likumam, mums pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir jāiemaksā 2,1 miljons eiro. Un vēl vairāk rūgtums aug, kad uzzinām, ka dotācijas saņem tādas pilsētas kā Liepāja un Jelgava – attiecīgi 9,5 un 2,5 miljonus. Man tiešām nav saprotams, kāpēc novadam, kas dzīvo no rokas mutē, naudu atņem, lai iedotu to pilsētām, kurās ir ražošana un vienā no tām pat osta.
– Kā Babītes novadā pildījušies jūsu pārstāvētās "Reģionu alianses" saraksta priekšvēlēšanu solījumi?
– Priekšvēlēšanu programmā konkrētus veicamos darbus nekad neesam sīki uzskaitījuši. Tā varētu darīt, ja pašvaldības budžetu mūsu valstī varētu prognozēt četrus vai piecus gadus uz priekšu, bet mēs nezinām, kas būs pēc gada vai diviem. Teicām, ka šajos četros gados varēsim noasfaltēt visas ielas ciemos. Solījums ir gandrīz izpildīts, jo neasfaltēta palikusi viena iela Babītes ciemā un viena Piņķos, bet tam ir objektīvi iemesli. Tomēr kopumā tie ir daudzi kilometri apgaismotu un sakārtotu ceļu.
Mēs esam uzcēluši piebūvi vienam bērnudārzam un otram uzstādījuši moduļus. Jaunas telpas ir ieguvis Sociālais dienests, ir uzbūvēta mūzikas skola, kultūras centrs, bibliotēka Piņķos. Notiek būvdarbi Babītē, Spuņciemā, realizēts ūdenssaimniecības projekts ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, sakārtotas skolas iekštelpas.
– Kā jūs kā pieredzējis politiķis redzat savas iespējas nākamajās vēlēšanās? Vai pats kandidēsiet?
– Domāju, ka mūsu muskuļi pēc sešiem mēnešiem būs krietni vairāk piebrieduši. Ja pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām mūsu deputāti ir 28 pašvaldībās, tad šobrīd kopā ar "Vidzemes partiju" esam pārklājuši faktiski visu Latviju. Palikuši tikai daži baltie plankumi, piemēram, Olaine un Salaspils Pierīgā. Visur citur startēsim. Pats kandidēšu jau astoto reizi!
Runājot par mūsu izredzēm, redzam, ka cilvēki ir vīlušies koalīcijas partijās, it sevišķi pēc 20 miljonu izmētāšanas atbilstoši, tā teikt, "parlamenta tradīcijām". Latvijā 90. gados bija valsts investīciju programma, kurā pašvaldības varēja startēt ar saviem projektiem līdzfinansējuma saņemšanai. Tā bija godīga spēle. Bet, ja tagad Jūrmalas pilsētai, kurai ir desmitiem miljonu liels budžets, piešķir 1000 eiro piemiņas plāksnes pielikšanai pie mājas, kurā dzīvojis Eduards Pāvuls, tad kas tas ir?
– Kāda, jūsuprāt, būs šo pašvaldību vēlēšanu lielākā intriga?
– Šobrīd ar interesi sekoju līdzi tam, kas notiks ar cilvēkiem, kuri līdz šim pārstāvēja "Vienotību", – vai viņi paliks uzticami šai partijai vai izšķīdīs starp citiem politiskajiem spēkiem. Tā ir liela cilvēku grupa, kas var ietekmēt pašvaldību vēlēšanu iznākumu, un tā arī būs šo vēlēšanu galvenā intriga.
Lai gan cilvēku noskaņojums šajos gados ir mainījies, radikāli pašvaldībās nekas nemainīsies. Babītē līdzās jau esošajām partijām, iespējams, varētu parādīties kāds, kurš pārstāvēs partiju "Latvijas attīstībai".