16.01.2017 17:43

Pierīga citiem atvēl 32,8 miljonus, bet pati ņem kredītus

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Pierīga citiem atvēl 32,8 miljonus, bet pati ņem kredītus Infografika: Kristīne Šterna, RAA, avots: Finanšu ministrija

Lai gan Pierīgas novados arvien pieaug iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī vajadzības, Pierīgas pašvaldībām būtisks līdzekļu apjoms būs jāziedo citu novadu "stutēšanai".

Tā, 32 773 455 eiro Pierīgas naudas tiks gan Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes pilsētai, gan arī Daugavpils, Rēzeknes, Kuldīgas un Talsu novadam. Tajā pašā laikā Pierīgas pašvaldību skolas un bērnudārzi vietu trūkuma dēļ nevar uzņemt visus novadā deklarētos bērnus un izglītības iestāžu celtniecībai jāņem aizņēmumi un jāmaksā procenti.

Pierīgas novadu pašvaldības jau pērn pauda viedokli, ka izveidojusies neloģiska situācija, proti, pašvaldībās, kur ir pozitīva dzimstība, kur iedzīvotāju skaits pieaug un ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem izglītības un ceļu infrastruktūru, liela daļa budžeta līdzekļu ir jāatdod finanšu izlīdzināšanas fondā citām pašvaldībām, bet savu vajadzību īstenošanai jāņem kredīts. Tajā pašā laikā daļā pašvaldību, kuras saņem dotāciju, samazinās iedzīvotāju skaits, tiek celti jauni objekti un izbūvētas ielas, lai gan tajās nav cilvēku, kas šo infrastruktūru izmantotu.


Pierīgas novadi – viens otram un lielajām pilsētām

2017. gads ir otrais gads, kad turīgās pašvaldības – lielākoties tikai Pierīgas novadi – pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fondā mazāk turīgu vietvaru atbalstam iemaksas veiks pēc 2015. gadā valdībā pieņemtās kārtības.

Kā liecina Finanšu ministrijas aprēķini, iemaksas fondā, tāpat kā pērn, veiks 15 pašvaldības jeb trīs republikas pilsētas – Rīga, Jūrmala un Ventspils – un 12 Pierīgas novadi, savukārt dotāciju no šī fonda saņems 104 pašvaldības, un pie lielākajām naudas summām tiks Daugavpils (15 milj.)* un Liepāja (9,5 milj.), kā arī Rēzeknes (7,5 milj.), Daugavpils (5,8 milj.), Kuldīgas (4,9 milj.) un Talsu novads (4,7 milj.).

Tiek prognozēts, ka vislielākās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā jāveic Rīgas domei – 91,8 milj. eiro, Jūrmalas domei – 10,8 milj. eiro un Mārupes novada domei, kas iemaksās 5,6 milj. jeb par 869 840 eiro vairāk nekā pērn.

Ķekavas novadam nāksies šķirties no 3,9 miljoniem (123 936 eiro vairāk nekā pērn), bet Garkalnes novadam fondā jāiemaksā 3,1 miljons eiro (par 895 016 eiro vairāk nekā pērn).

Būtiskas summas fondā iemaksās arī Babītes (2,1 milj.), Ādažu (1,6 milj.), Stopiņu (1,4 milj.), Carnikavas (1,4 milj.) un Ikšķiles novads (1,4 milj.).

Mazāk par miljonu "trūcīgo" kaimiņu atbalstam atvēlēs Salaspils (742,7 tūkst.), Saulkrastu (659,9 tūkst.), Siguldas (250 tūkst.) un Olaines (226 tūkst.) novads.

Jāatzīst, ka tikai seši Pierīgas novadi nav donoru sarakstā un no bagātajiem kaimiņiem saņems atbalstu: Krimuldas novads 308,6 tūkstošus, Mālpils novads 253 tūkstošus, Inčukalna novads 216 tūkstošus, Ropažu novads 215 tūkstošus, Baldones novads 102 tūkstošus un Sējas novads 65,5 tūkstošus.

Garkalnes novada pašvaldība: Vai atgriezīsimies sociālismā?

Garkalnes novada domes finanšu direktore Ilesa Abarri skaidro, ka finanšu izlīdzināšana saskaņā ar jauno modeli notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā visas pašvaldības tuvinās vidējiem vērtētiem ieņēmumiem: 40 % no vērtētiem ienākumiem paliek pašvaldībai, bet 60 % tiek izlīdzināti.

"Tā kā esam "bagātākais" novads, tuvoties vidējam mums nozīmē regresēt un savu iedzīvotāju naudu atdot citiem novadiem, kuriem kopā ar valsti vai nu nerūp attīstība, vai ir attaisnojoši iemesli, kādēļ tie nevar sasniegt vidējo līmeni valstī. Otrā kārta paredz, ka 99 % no visām pašvaldībām saņem valsts dotāciju (visas, izņemot mēs – bagātākā). Nav īsti skaidrs, kādēļ valsts dotāciju saņem arī tās pašvaldības, kuras ir donori, kas iemaksā izlīdzināšanas fondā naudu. Piemēram, pašvaldība iemaksā PFI fondā divus miljonus eiro, bet saņem 200 000 eiro valsts dotāciju," saka I. Abarri un jautā: "Kur te ir loģika?"

Viņa arī piebilst, ka, ja Finanšu ministrija saka, ka katrai pašvaldībai jātuvinās bagātākajai pašvaldībai, tā nav taisnība, jo šī sistēma liek tuvināties viduvējībai – bagātākajām atņem, nabadzīgākajām iedod. "Vai atgriezīsimies sociālismā, kas nekad pēc savas būtības nav veicinājis ne konkurētspēju, ne attīstību?" retoriski jautā Garkalnes novada finanšu direktore.

Viņa arī pauž, ka novadam ir laimējies, proti, deklarēto iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā ir būtiski audzis – no aptuveni 5000 līdz aptuveni 8500.

"Neslēpsim, esam ieguldījuši ne mazums darba un līdzekļu, lai ikvienam – gan bērniem, gan strādājošajiem, gan senioriem – būtu interesanti dzīvot Garkalnes novadā. Mēs esam lepni, ka no 8000 iedzīvotāju aptuveni 3000 ir bērni, jaunieši un seniori, un mēs lepojamies ar viņu aktivitātēm. Mums katru gadu pieaug skolēnu un pirmsskolas audzēkņu skaits, tādēļ plānojam celt jaunu izglītības iestādi Upesciemā, kuras aptuvenās izmaksas ir septiņi miljoni eiro. Diemžēl, lai šo projektu realizētu, mums nepieciešams aizdevums. Ja katru gadu nebūtu jāmaksā šī milzīgā summa finanšu izlīdzināšanas fondā, Garkalnes novada dome spētu uzbūvēt ne tikai skolu, bet arī citus iedzīvotājiem tik nepieciešamus objektus, pašu spēkiem," atzīst I. Abarri.

Ķekava varētu uzcelt skolas

Ķekavas novada pašvaldībai prognozētās iemaksas PFI fondā šogad pieaugušas par 123,9 tūkstošiem, jo budžetā palielinājušies iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi, proti, 2016. gadā tie bija apmēram 19,9 miljoni eiro, no kuriem 19,19 % jānovirza fondā, savukārt 2017. gadā tie ir aptuveni 21,6 miljoni eiro, no kuriem 18,29 % jānovirza fondā. Nodokļu ieņēmumi pieauguši, pateicoties trim faktoriem: pieaudzis iedzīvotāju skaits novadā; palielinājies vidējās algas apmērs valstī; palielināta minimālā alga.

Pašvaldība ir nemierā ar šādu kārtību un savu viedokli vairākkārt paudusi arī publiski, proti, šo naudu, ko Ķekavas novads atdod citām pašvaldībām, varētu ieguldīt savos attīstības projektos un neapgrūtināt budžetu ar aizņēmumu ņemšanu, par ko ir jāmaksā procenti Valsts kasē. Pašvaldībā lēš, ka šos gandrīz 4 miljonus eiro labprātāk ieguldītu izglītības infrastruktūrā. Piemēram, Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecībai šogad ir 2,8 miljonu eiro liels kredīts. Tāpat nauda nepieciešama jaunas Pļavniekkalna sākumskolas būvniecībai, kam šogad plānots ņemt aizņēmumu 1,8 miljonu eiro apmērā, kas Ķekavas novadā, tāpat kā citās Pierīgas pašvaldībās, ir akūta problēma.

Ķekavas novada pašvaldībā atzīst, ka būtu saprotams, ja šī "dotācija" nonāktu trūcīgāko pašvaldību maciņos, taču realitātē šo naudu saņem arī lielie reģionālie centri, kam ir lielākas iespējas iegūt finansējumu attīstībai no dažādiem ES fondu līdzekļiem.

Mārupē jāatsakās no stadiona rekonstrukcijas

Ņemot vērā Mārupes novada ievērojamās iemaksas – 5,6 miljoni eiro – PFI fondā, pašvaldībai nākas atteikties no dažādiem attīstības projektiem. Kā pauž pašvaldībā, 2017. gadā novads ir atteicies īstenot Jaunmārupes stadiona rekonstrukcijas projektu, tāpat ieviestas būtiskas korekcijas ielu un ceļu attīstības programmā, bet, lai varētu īstenot lielākas ieceres, nākas ņemt aizņēmumus Valsts kasē. Tāpēc pienākumu atbalstīt citas pašvaldības Mārupē izjūt kā nopietnu slogu.

Lai gan iedzīvotāju skaita pieaugums galvenokārt ir iemesls maksājamo dotāciju palielinājumam, Mārupes novada pašvaldībā pauž, ka lepojas ar to, ka novads ir pievilcīga vieta jaunajām ģimenēm, kuras to par dzīvesvietu galvenokārt izvēlas ģeogrāfiskā novietojuma, galvaspilsētas tuvuma, pieejamās infrastruktūras un pievilcīgas, sakoptas dzīves vides dēļ.

* Visas minētās summas ir FM prognozētās un var nedaudz mainīties atkarībā no gada pēdējās dienās iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.