Atkušņa laikā grants ceļu segas virskārta atkūst un segas konstrukcija pārmitrinās, tajā var sākt strauji veidoties bedres. Ceļi zaudē nestspēju un tajos veidojas dziļas rises, ceļus klāj dubļi.
Kamēr grants ceļš nav apžuvis, bedrīšu un risu veidošanos nav iespējams novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto ceļu, situāciju var tikai pasliktināt un pilnīgi sabojāt ceļu. Grants segumu greiderē tikai tad, kad tas ir apžuvis.
No visa 20 081 km valsts pārziņā esošā ceļu tīkla lielākā daļa – 11 075 km ir ar grants segumu. Līdz ar to mainīgos laika apstākļos grūtības var rasties lielākajā daļā valsts ceļu.
Kā norāda LVC, ja valsts ceļu tīklam būtu piešķirts pietiekošs finansējums, gar visiem grants ceļiem būtu regulāri jāatjauno grāvji, nodrošinot ūdens noteci, regulāri jāuzved jauna grants kārta vairāku centimetru biezumā, bet vairāk noslogotie ceļi būtu jāasfaltē.
Taču kopš 1991. gada valsts ceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, daudziem grants ceļiem grants slānis nav atjaunots vairākus gadus un pat gadu desmitus. Gada laikā no grants seguma ceļiem satiksmes un laika apstākļu iespaidā vidēji noput viens centimetrs grants, bet augstākas intensitātes gadījumā pat vairāk.
Pavasaros, kad kūst sniegs un temperatūra ir stabili virs nulles, uz daudziem grants ceļiem tiek ieviesti masas ierobežojumi. Tos praktizē arī citās valstīs ar līdzīgiem laika apstākļiem, piemēram, Igaunijā, Lietuvā un Skandināvijas valstīs.