Sniega kušanas rezultātā Inčupē ievērojami palielinājies ūdens daudzums, tādējādi ietekmējot upes tecējumu un iespaidu uz Balto kāpu. Ja ziemā būs daudz sniega un pavasarī – strauja sniega kušana, upē ieplūdīs jaunas ūdens masas. Kā vēsta DAP, līdz ar to varētu sagaidīt erozijas izplatību Baltās kāpas lejas daļā un tālajā ziemeļu galā.
DAP īstenotā projekta "LIFE Ekosistēmu pakalpojumi" eksperts ģeologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents J. Lapinskis uzskata, ka upes izraisītā erozija pašu Baltās kāpas vidus posmu (pie augstākās nogāzes daļas) būtiski neietekmēs.
"Pēc iepriekšējiem novērojumiem, Inčupe šajā vietā, kur tā atrodas šobrīd, jau ir atradusies 2014. gadā. Savukārt, ja drīzumā, kamēr grunts nav sasalusi un Inčupe atrodas tuvu kāpas nogāzei, uznāks vētra, iespējami arī infrastruktūras bojājumi. Taču, pēc sinoptiķu prognozēm, tuvākajā laikā vētra nav gaidāma," skaidro J.Lapinskis.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Dainis Ozols norāda, ka šajā gadījumā erozija nav skārusi stāvkrastu, proti, Balto kāpu, par ko liecina stāvkrasta augstums un Saulkrastu pašvaldības veidotie priedīšu un kārklu stādījumi. Visticamāk, ka erozija laipas virzienā vairs būtiski neturpināsies (ja nebūs kādas ekstrēmi bargas vētras) un tuvāko 1–2 gadu laikā, pavasara palos vai citos lielākos plūdos, Inčupe atjaunos taisnāku noteci uz jūru – izskalos pludmales smiltīs jaunu gultni un vairs neplūdīs tik tālu gar Baltās kāpas piekāji.
Ģeologs J. Lipskis norāda, ka vispareizākais ir pieņemt dabā notiekošos procesus un tiem pielāgoties. Arī D. Ozols uzskata, ka šajā gadījumā dabas vērtības nav apdraudētas, tāpēc nav nepieciešama iejaukšanās dabas procesos.