Arī vēstulē "Rīgas un Apriņķa Avīzei" cilvēki stāstīja, ka ir kļuvuši par šo smaku ķīlniekiem. Smirdoņa, viņuprāt, rodas no naftas produktiem, kuru sastāvā ir, piemēram, merkaptāns ar ķiplokam līdzīgu aromātu, kā arī citas cilvēka organismam kaitīgas vielas. Nedienas sākušās pēc 2013. gada, kad naftas bāzi pārņēma uzņēmums "Vangažu nafta".
"Rīgas un Apriņķa Avīze" jau vairākus mēnešus ir sekojusi līdzi SIA "Vangažu nafta" un Vangažu iedzīvotāju attiecībām. Šoreiz izklāstām arī "Vangažu naftas" viedokli.
Viedoklis ir nemainīgs
"Rīgas un Apriņķa Avīze" jau vēstīja, ka septembrī Inčukalna novada domē tika nodibināta darba grupa SIA "Vangažu naftas" darbības pārraudzībai, tomēr Meža miera un Griķu ciema iedzīvotāju pretimstāvēšana uzņēmumam būtiski nav mainījusies.
Sūdzības jau ilgstoši tiek saņemtas no Meža miera vienīgās daudzdzīvokļu mājas trim dzīvokļiem, kur dzīvo arī vietējā aktīviste Regīna Borneo, "Markšu" mājas kundzēm, kuras regulāri zvana arī uz "Vides SOS", bet daudz vairāk sūdzību ir no Griķu ciema, kur mīt Inčukalna novada domes deputāts Ivo Bernats. Nopietnas prasības pret "Vangažu naftu" ir Dzintaram Feierabendam, kuram piederošo zemi šķērso dzelzceļa sliedes no Vangažu stacijas uz naftas bāzi.
Uzklausot iedzīvotāju sūdzības par smaku noplūdēm, "Vangažu naftu" salīdzinoši neilgā laika posmā 318 reižu dažādās diennakts stundās ir apmeklējuši Valsts vides dienesta inspektori, taču tikai četras reizes viņi konstatējuši, ka smaku emisijas pārsniedz rūpniecības zonā atļauto fona smaku līmeni. Tas iedzīvotājos, protams, ir sējis vienīgi neuzticību un pārliecību, ka vides inspektori ir korumpēti.
"Vangažu naftas" darbības pārraudzības darba grupā darbojas jau pieminētais opozīcijas deputāts Ivo Bernats un Modris Jaunups, bet iedzīvotājus pārstāv Regīna Borneo un Dzintars Feierabends. Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko "Rīgas un Apriņķa Avīzei" paskaidroja, ka neviena pozīcijas deputāta tajā nav, jo ideja veidot darba grupu, kas pārraudzītu uzņēmuma "Vangažu nafta" darbību un nepieciešamības gadījumā iestātos ne tikai par tā darbības apturēšanu, bet pat slēgšanu, piederējusi deputātam I. Bernatam. Notikušas vairākas darba grupas sēdes, kurās klāt bijusi arī "Vangažu naftas" valdes locekle Arta Jamsena.
"Tas ir labi, ka šāda darba grupa novada domē ir izveidota, bet par to, vai kādam ir mērķis atrisināt rūpnieciskās zonas un vietējo ļaužu sadzīvošanas problēmas vai citas intereses, es pagaidām neesmu pārliecināta," viņa saka.
Smakas ir visās kravas stacijās
Tuvojoties Vangažu stacijai, jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja tur stāv dzelzceļa cisternu rindas, var nākties saost asas smakas, kas raksturīgas naftas produktiem, spēcīgu ķiploku smārdu un vēl kaut ko tikai profesionālam ķīmiķim atpazīstamu. Taču tā nav tikai Vangažu stacijas problēma. Ja Rīgas ostas termināļi ir aizņemti, vagoni ar ostai domātajām kravām tiek izvietoti pa visām Latvijas dzelzceļa kravas stacijām, un Vangažu stacija, kas vienmēr tāda ir bijusi, nav izņēmums. Kravas vilcienu sastāvi nekad nestāvēs, piemēram, Siguldā, kur ir pasažieru stacija.
Gar sliedēm gan ir noteikti īpaši 30 metrus plati tehnoloģiskie koridori, kas pielīdzināmi rūpnieciskajai zonai, taču smaku izplatīšanos pa vējam tie, protams, neierobežo. Lai gan daudzi vietējie iedzīvotāji domā, ka visi tie vagonu desmiti, kas stāv Vangažu stacijā, pieder SIA "Vangažu nafta", tā tomēr nav – tuvējā naftas bāzē nonāk tikai daļa cisternu.
Atļauja apstrādāt benzīnu bija jāgaida divus gadus
"Rīgas un Apriņķa Avīze" uzrunāja uzņēmuma "Vangažu nafta" valdes locekli Artu Jamsenu un jautāja, kas tad īsti notiek ar dzeloņstieplēm iežogotajā un rūpīgi apsargātajā naftas bāzē, kura sagādājusi tik daudz rūgtu brīžu saviem kaimiņiem.
A. Jamsena atklāj, ka uz naftas bāzi Vangažos tiek atvests sliktas kvalitātes benzīns no Krievijas, kuru šeit attīra, un uzņēmuma partneri to pārdod tālāk Eiropā. SIA "Vangažu nafta" produkts nepieder, tā sniedz naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un attīrīšanas pakalpojumus, un, lai veiktu šīs operācijas, bija nepieciešama paplašinātā B kategorijas atļauja.
"Lai iegūtu atļauju nodarboties ar naftas produktu uzglabāšanu un pārstrādi, vajadzēja divus gadus. Simtiem ierēdņu, ieskaitot Valsts vides dienesta speciālistus, visu šo laiku pētīja, ko mēs darīsim. Speciāli akreditētas laboratorijas veica izmešu pētījumus, analizējot iespējamos emisijas avotus. Tālāk pēc šiem mērījumiem eksperti veica aprēķinus, no kuriem bija redzams, cik tālu piesārņojums var iet, kā tas ietekmēs tuvējās apkārtnes iedzīvotājus. Turklāt tika aplūkoti vissliktākie iespējamie varianti," teic A. Jamsena.
Iedzīvotājiem traucē arī vagonu rībēšana
Skaidrojot izcelsmi smakām, kuras vajā rūpnieciskās zonas kaimiņus, uzņēmēja stāsta, ka jebkurā kravas stacijā vai rūpnieciskajā zonā smaku fons būs vienmēr un naftas bāze nav izņēmums.
"Kad produkts ir ievests naftas bāzē, to no vagoniem pārsūknē rezervuāros, bet pēc tam notiek tā tehnoloģiskā apstrāde, kad zemās kvalitātes benzīns tiek izlaists caur sodas šķīdumu. Pēc apstrādes tas vai nu nonāk atpakaļ rezervuāros, vai cisternās tiek aizvests uz ostu. Tā kā process ir slēgts, visas gāzes, kas izdalās tā laikā, pirms nonāk atmosfērā, iziet caur ogļu filtru, un tikai neliela daļa aiziet uz tvertnēm, bet arī tur tās tiek savāktas ogļu filtros.
Pašlaik gan uzņēmuma darbība ir apturēta, jo Latvijas likumdošana paredz, ka tajā brīdī, kad uzņēmums ir saņēmis paplašināto B kategorijas atļauju un tā 30 dienu laikā tiek apstrīdēta (bet to var izdarīt jebkurš mūsu valsts iedzīvotājs), darbība uz izmeklēšanas laiku tiek apturēta.
Naftas bāzēm ir metodes, kā novērst smaku noplūdes, bet, lai to varētu izdarīt, jābūt labai sadarbībai ar iedzīvotājiem, jāzina, kurā brīdī smird, no kurienes nāk smakas. Teritorijā ir uzstādīts vēja virziena rādītājs, lai būtu skaidrs, kurā brīdī pie kāda vēja virziena un gaisa spiediena smakas rodas un nonāk pie iedzīvotājiem. Mēs esam gatavi pie skaidriem nosacījumiem darbību pārtraukt, neraugoties uz zaudējumiem, kas mums varētu rasties. Tā ir normāla prakse, bet, ja sūdzības ir jau par to vien, ka kaut kur noklaudz vagons, atliek tikai minēt, kur ir patiesība," teic A. Jamsena.
Rūpnieciskā zona nekad nebūs ideāls kaimiņš
"Skaidrs, ka vietējie iedzīvotāji vēlas, lai tuvākajā apkārtnē valda klusums, naktī nav dzirdama vagonu pārvietošanās un gaisā nav jūtamas nekādas smakas. Šajā ziņā ideālu vidi rūpniecības zonā mēs nodrošināt nevaram, bet iespējamo smaku fonu varam tikai samazināt. Taču jāsaprot, ka mēs neesam atnākuši nevienu noindēt. Turklāt naftas produkti nav indīgi. Tie satur tikai vienu indīgu komponenti – benzolu, kas ir dzīvībai bīstams, jo, uzkrājoties organismā, izraisa vēzi. Mūsu produktā benzola nav.
Smaku emisijas ir visos naftas produktu termināļos, bet tās ir ātri gaistošas un neuzkrājas nedz augsnē, nedz dzīvos organismos. Tieši tāpēc mēs esam saņēmuši B kategorijas atļauju, kas vistiešākajā veidā attiecas uz vides aizsardzību," teic A. Jamsena, atzīstot, ka viņai tomēr nav skaidrs, kā smaku noplūdes no "Vangažu naftas" var sasniegt Griķu ciemu, kas atrodas starp Vangažu dzelzceļa staciju tuvāk Rīgas–Siguldas šosejai. Turklāt starp "Vangažu naftu" un Griķiem ir arī uzņēmuma "Binders" ražošanas bāze.
Par piemēru minot Igauniju un Nīderlandi, kur darbojas daudz vairāk mazu rūpnīcu nekā Latvijā, A. Jamsena bilst: "Mums ir iespēja staigāt gluži kā Dziesmu svētkos un neko neražot. Mūsu gadījumā Inčukalna novada domes priekšsēdētājs saprot, ka šeit ražošana ir nepieciešama, jo nes naudu, taču ir izveidojusies situācija, ka no vienas puses esam mēs, no otras – iedzīvotāji. Protams, ka mēs varam sadzīvot, bet katram tomēr jāapzinās sava vieta. "Vangažu nafta" ienāca rūpnieciskajā zonā, bet cilvēkiem, kuri šeit, piemēram, Meža mierā, ir iegādājušies dzīvokli vai uzcēluši māju pie dzelzceļa vai naftas bāzes žoga, ar to jārēķinās.
Piemēram, Feierabenda kungs uz jautājumu, kāpēc viņš savulaik apzināti iegādājās zemi tieši blakus naftas bāzei, tā arī atklāti mums darīja zināmu: es gribu fondu vecumdienām, tāpēc maksājiet man īri 15 000 eiro uzreiz un tūkstoti ik mēnesi. Uz jautājumu, kāpēc "Vangažu naftai" viņam kaut kas būtu jāmaksā, sekoja atbilde: jūs lietojat manu zemi. Taču mums viņa zeme nav vajadzīga, un to mēs esam parādījuši gan domes priekšsēdētājam A. Nalivaiko, gan M. Jaunupam un citiem kungiem.
Uz pavisam neliela viņa zemes gabaliņa atrodas sliedes, kuras pieder "Latvijas dzelzceļam". Ja Feierabenda kungs uzskata, ka viņam ir taisnība, viņš var vērsties tiesā ar civilprasību, bet to nedara. Tāpēc mēs to naudu labāk atdodam Vangažu bērniem, bet Feierabenda kungs saka: "Īrējiet, vai būs smaka!" Esam brīdinājuši policiju par šantāžu.
Savukārt "Markšu" mājas atrodas rūpnieciskās zonas aizsargjoslā, un tas uzliek aizliegumu kaut ko būvēt. Mēs, protams, esam gatavi kaut ko mainīt, bet pat darba grupas darbs tiek paralizēts, jo Borneo kundze un Feierabenda kungs paralēli komisijas darbam aicina televīziju un nopludina darba grupas lēmumus."
Kā dzīvot turpmāk?
A. Jamsena uzskata, ka pirmām kārtām novada domei ir skaidri jādara zināmi nosacījumi iedzīvotājiem, kuri ir apmetušies vai iegādājas īpašumus blakus rūpnieciskajai zonai – dzelzceļam un naftas bāzei –, ka tie nav luksusa zemes gabali.
"Piemēram, Somijā iedzīvotājiem, kuri mitinās rūpniecisko zonu tiešā tuvumā, ir dažādi nodokļu atvieglojumi. Latvijā par to neviens nerunā, bet šādās vietās nekustamā īpašuma nodoklis varētu būt zemāks, jo arī mājas tādās vietās var iegādāties par zemāku cenu nekā citur. Tas būtu saprātīgāk nekā iestāties par rūpnieciskās zonas slēgšanu. Turklāt arī mūsu interesēs nav, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, darīt pāri tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem.
Esam informējuši domi, ka esam uzsākuši sadarbību ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem, lai modernizētu un padarītu videi nekaitīgākus ražošanas procesus, bet vides sanācijā jau esam ieguldījuši trīs miljonus eiro, lai likvidētu to piesārņojumu, kas te krājies kopš 1961. gada," teic uzņēmēja.
Iepriekš:
Nenotveramā naftas smaka terorizē Meža miera iedzīvotājus
Lūgs apturēt Vangažu naftas darbībuLūgs apturēt Vangažu naftas darbību
Vangažu nafta sola novērst smaku noplūdes
Vangažu nafta sadarbosies ar RTU zinātniekiem tehnoloģisko procesu pilnveidošanā vides jomā
