– Apmēram pirms gada tika nodibināta Pierīgas pašvaldību apvienība, bet Stopiņu novads palika neitrāls. Cik, jūsuprāt, vienotas pašlaik ir Pierīgas pašvaldības?
– Stopiņi joprojām nav iekļāvušies Pierīgas pašvaldību apvienībā, bet tas nenozīmē, ka pašvaldību vadītāji ir sašķēlušies. Uzskatu, ka mūsu spēks ir tikai vienotībā. Nesen par šo jautājumu diskutēju ar Carnikavas novada domes priekšsēdētāju Daigu Jurēvicu. Uzskatu, ka bijušajām Rīgas rajona pašvaldībām būtu jādarbojas kopā, par instrumentu izmantojot Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldi, savstarpēji vienojoties par konkrētu mērķu sasniegšanu.
– Cik interesanta no jūsu kā pašvaldības vadītāja skatpunkta ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda novadu sadarbības teritoriju vīzija? Cik aktuāli tas ir Pierīgai, ieskaitot Stopiņus?
– Ministra vēlme kaut ko darīt, lai visa Latvijas teritorija būtu ekonomiski attīstīta, ir pozitīva. Atcerēsimies, ka pēc 2009. gada teritoriālās reformas no 522 vietējām pašvaldībām izveidojās 110 novadi un deviņas republikas pilsētas. Mērķis bija izveidot ekonomiski attīstītas, spēcīgas pašvaldības ar kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Tomēr vēl līdz šim nekas nav dzirdēts par šīs reformas rezultātu analīzi, lai gan ir skaidrs, ka mazajās pašvaldībās ekonomiskā situācija ir visai problemātiska.
Piemēram, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda cipari liecina, ka no 119 pašvaldībām fondā līdzekļus pārskaita tikai 15 pašvaldības, no kurām trīs (uzsveru – tikai trīs!) ir lielās pilsētas: Rīga, Jūrmala, Ventspils. Pārējās pārsvarā ir Pierīgas pašvaldības. Interesanti ir salīdzināt Saulkrastus un Liepāju. Jā, jūras mala abās pilsētās ir sakopta, bet, kamēr Saulkrasti veic iemaksas fondā, Liepāja saņem no fonda 15 reižu vairāk nekā iemaksā. Arī par deviņu lielo pilsētu un 21 reģionālās nozīmes attīstības centru statistika klusē.
Pašvaldību sadarbības teritorijas nevar radīt mākslīgi, sazīmējot kartē teritorijas. Tās veidojas pēc reāliem vietējiem apstākļiem. Manis pieminētā Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvalde ir sadarbība starp 11 pašvaldībām jomās, kas norādītas pārvaldes nosaukumā. Uzņēmējiem tā var būt cita teritorija. Piemēram, mūsu novada uzņēmēji sadarbojas ar Salaspili, Rīgu un Ropažiem. Tūrisma jomā esam kopā ar vēl piecām Pierīgas pašvaldībām, veidojot Daugavas lejteces tūrisma reģionu.
Mums ir jāsadarbojas ar tām pašvaldībām, kur visvairāk spējam un visvairāk varam būt noderīgi kā sadarbības partneri, lai iedzīvotāji justu dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanos, bet uzņēmējiem būtu pēc iespējas labvēlīgāka vide biznesa uzsākšanai un attīstībai.
– Kā Rīgas domes gada sākumā izvirzītā prasība deklarēties sev piederošajos īpašumos ir atsaukusies uz Stopiņiem, un kā, jūsuprāt, turpināsies novadu cīņa par iedzīvotāju piesaistīšanu?
– Pašvaldības ir ieinteresētas radīt labvēlīgu vidi iedzīvotājiem, un valsts mērogā tas ir apsveicami, jo tad cilvēkiem nevajadzēs braukt prom no Latvijas.
Runājot par Stopiņiem, šeit iedzīvotāju skaits pieaug. Ir cilvēki, kas izdeklarējas, bet ir tādi, kas deklarē savu dzīvesvietu pie mums. Skaitļi ir šādi: 2014. gadā novadā bija 10 484 iedzīvotāji, 2015. gadā – 10 545 iedzīvotāji, bet šā gada novembra beigās – 10 647 iedzīvotāji. Veidojam iedzīvotājiem labvēlīgu dzīves telpu kopumā – gan izglītības ieguvei, gan atpūtai un sportam, gan sociālajai aizsardzībai, gan pakalpojumu sasniedzamībai, gan labai infrastruktūrai. Iedzīvotāju vēlmi deklarēties mūsu novadā nosaka daudzu apstākļu kopums, ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi.
– Novadam iedzīvotājus piesaista arī bērnudārzi un skolas, kas nesen pārdzīvoja pedagogu algu reformu.
– Reformu rezultātā mums novadā skolotāju algas nesamazinājās. Protams, algu svārstības atkarībā no pedagogu slodzes bija.
Šajās dienās nosvinējām Ulbrokas vidusskolas 25 gadu jubileju. Tolaik, kad skola tika dibināta, tajā mācījās tikai mazliet vairāk par 100 skolēniem, bet pašlaik ir 784 audzēkņu. Lai arī skolai ir uzbūvēts ceturtais stāvs, telpu vienalga jau ir par maz. Tāpēc parādās priekšlikumi, ka varbūt mums šeit nevajag pieņemt skolēnus no Rīgas, Salaspils un Ropažu novada.
Taču līdztekus domājam arī par skolas attīstību. Ja mūsu bērni spēj iestāties Rīgas ģimnāzijās, tas norāda, ka skolas līmenis ir pietiekami labs. Bet mēs gribam stimulēt skolotājus vairāk nodarboties ar spējīgākajiem skolēniem gan dabaszinību, gan humanitāro priekšmetu jomā. Skaidrs, ka tas ir papildu darbs, un jau šopavasar redzēsim tā augļus. Turklāt pie tāda skolēnu skaita, kāds ir mūsu vidusskolā, jau ir iespēja atrast tiešām labākos, kā tas ir sportā, piemēram, peldēšanā vai florbolā.
– Latvijas Biznesa savienība Stopiņu novadu atzinusi par vienu no investīcijām draudzīgākajām pašvaldībām. Kā tas panākts?
– Tas ir vairāku nosacījumu kopums – gan novada ģeogrāfiskais izvietojums, gan infrastruktūra un tās attīstība, gan cilvēciskās attiecības, jo daudzas lietas sākas ar katra speciālista attieksmi pret uzņēmēju, vēlmi viņam palīdzēt un sadarboties. Pie šiem jautājumiem pašvaldībā strādājam un ceram, ka uzņēmēji to novērtē.
Viens no investīciju piesaistošajiem faktoriem novadā ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kas jaunajiem uzņēmējiem ir 50 % apmērā pirmos trīs gadus, bet no 2017. gada 1. janvāra ir noteikta samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei, proti, 1,25 % no zemes kadastrālās vērtības. Agrāk tā bija 1,5%. Šī norma attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Stopiņu novadā.
– Kā jūsu pārstāvētajam sarakstam – "Reģionu aliansei" – veicies ar priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu?
– Te gan jāpiebilst, ka es pats neesmu "Reģionu alianses" biedrs, tikai atbalstītājs, taču novadā saraksta solījumi ir gandrīz izpildīti. Daži punkti ir pat pārpildīti. Tas, protams, bija iespējams, rūpīgi izvērtējot budžeta iespējas un pateicoties visu novada domes deputātu atbalstam. Kā jau teicu, pašvaldībām ir jārisina saimnieciskie, nevis politiskie jautājumi. Un šeit partijām nav nozīmes.
Daudz esam izdarījuši iekšpagalmu sakārtošanā Upeslejās un Sauriešos. Protams, visas iedzīvotāju vēlmes pašvaldība nevar izpildīt, piemēram, 60 dzīvokļu mājas priekšā izbūvēt tādu stāvlaukumu, lai katram dzīvoklim būtu sava auto stāvvieta. Ja tā ir privāta zeme, tad iedzīvotāji to var darīt par saviem līdzekļiem.
Pēdējos gados ir noasfaltēta Garā iela, līdz ar to likvidētas domstarpības ar "Rīgas satiksmi", un tagad satiksmes autobuss iebrauc arī Saulīšu ciemā.
Savu solījumu ir pildījusi arī VAS "Latvijas valsts ceļi". Sadarbojoties ir uzbūvēts apgaismots gājēju celiņš no Ulbrokas robežas līdz Ulbrokas vidusskolai, un iedzīvotāji to labprāt izmanto. Pašlaik top projekts, kas paredz ielas sakārtošanu un gājēju un velosipēdistu celiņa izbūvi no jaunā apļa, kur krustojas Ērgļu ceļš ar Kokneses šoseju, cauri visai Ulbrokai. Cerams, nākamgad darbi varēs sākties. Protams, nākotnē jārisina jautājums par smagā tranzīta plūsmu cauri Ulbrokai.
Solījumos nebija paredzētas brīvpusdienas visiem mūsu skolēniem, bet deputāti atrada iespēju to izdarīt. Tā ir priekšrocība, ka mēs pārstāvam dažādus politiskos spēkus, bet domē, lai arī lēmumi ne vienmēr tiek pieņemti lielā vienprātībā, nav izteiktas pozīcijas un opozīcijas, it īpaši, risinot saimnieciskos jautājumus.
– Vai pats piedalīsieties nākamajās pašvaldību vēlēšanās, un ar ko, jūsuprāt, tās atšķirsies no iepriekšējām?
– Pirms katrām vēlēšanām iedzīvotāji kļūst ļoti aktīvi, bet pēc tam to darbība nav tik jūtama. Tas viss, protams, aktualizē vēlēšanu nozīmīgumu. Galvenais ir katram iedzīvotājam pašam izlemt, vai tas, ko sola kandidāti, ir tukši vārdi, vai pēc tam būs arī reāls pienesums darbos. Novadā jau var redzēt, ko katrs ir paveicis. Taču arī es skatīšos un vērtēšu iedzīvotāju uzticību sev. Ja man būs skaidrs, ka vēlētāju atbalstu saņemšu, vēlēšanās piedalīšos, jo tikai tāpat vien iet kādā sarakstā neredzu iemeslu. Tātad – lai paveiktie darbi runā par uzticību!