Patlaban noteikts, ka vēlēšanu dienā iecirkņi vēlētājiem ir atvērti no plkst. 7 līdz 22. Likuma grozījumi tika rosināti, ņemot vērā, ka pēdējās divās balsošanas stundās vēlētāju aktivitāte līdz šim ir bijusi ļoti zema, aģentūru BNS iepriekš informēja Saeimas preses dienestā.
Tāpat būtiski, ka, saīsinot darba laiku, vēlēšanu komisija būtu varējusi ātrāk uzsākt balsu skaitīšanu un noteikt vēlēšanu rezultātu. Tas arī mazinātu kļūdīšanās risku rezultātu apkopošanā, iepriekš skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Noraidītie grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā būtu nodrošinājuši, ka arī pašvaldību vēlēšanas, tāpat kā Saeimas vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, norisināsies no plkst. 7 līdz plkst. 20, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat deputāti nenodeva izskatīšanai komisijās priekšlikumu, kas paredzēja nodrošināt iespēju pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuri ir apcietināti un atrodas ieslodzījuma vietā. Bija plānots, ka vēlēšanas šīm personām organizēs ieslodzījuma vietas administrācija, un šie balsstiesīgie varēs vēlēt tās pašvaldības domi, kuras teritorijā tiem deklarēta dzīvesvieta.
Taču Saeima šodien izskatīšanai komisijās nodeva grozījumus pašvaldību vēlēšanu komisiju likumā, kas nosaka, ka Ministru kabineta noteikumus atlīdzības apmēra noteikšanai vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem valdība pārskata reizi četros gados iepriekšējā kalendāra gadā pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot atlīdzības apmēra pārskatīšanas rezultātu proporcionāli Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas pieaugumam pārskata periodā.
Tas ļautu katrās vēlēšanās un tautas nobalsošanā paredzēt vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem pienācīgu darba samaksu un ievērojami mazinātu risku, ka komisijas netiek izveidotas likumā noteiktajā skaitliskajā sastāvā, teikts likumprojekta anotācijā.