2003. gada 27. oktobra rītā Rīgu bija pārklājusi pat 39 centimetrus dziļa sniega kārta, kas izveidojās vienas nakts laikā un nokusa divās diennaktīs. Stiprā snigšana skāra vienīgi Rīgu.
Ļoti stipra snigšana Rīgā gandrīz vienmēr saistīta ar jūras līča ietekmi. Aukstam gaisam plūstot pāri Rīgas jūras līcim, veidojas sniega mākoņi, ko vējš nes uz sauszemi. Turklāt stiprākā snigšana Rīgā ir tad, kad mākoņu augstumā stabili pūš ziemeļrietumu vējš, bet piezemes slānī vējš ir lēns vai tā vispār nav.
Arī šoreiz sakrituši visi nepieciešamie faktori, lai rastos spēcīga snigšana nelielā teritorijā, – no ziemeļiem ienākošs auksts gaiss, samērā silts ūdens Rīgas jūras līcī, mērens ziemeļrietumu vējš mākoņos un lēns mainīga virziena vējš uz zemes.
Naktī uz sestdienu vējš mākoņu augstumā vājināsies, sestdienas rītā tas mainīs virzienu, līdz ar to galvaspilsētu vairs neskars no jūras nākoši sniega mākoņi. Snigšanas mazināšanās gaidāma jau piektdien dienas gaitā.
Sinoptiķi vairākas dienas iepriekš paredzēja, ka piektdien Rīgā iespējama stipra snigšana, taču neviens nebija gaidījis tik intensīvus nokrišņus.
Uzsnigušais sniegs Rīgā saglabāsies ilgstoši, svētdien un nākamnedēļ sniega krājumi papildināsies, vienlaicīgi sniegs lēnām kusīs, jo zeme nav sasalusi un gaisa temperatūra brīžiem pakāpsies nedaudz virs nulles, prognozē sinoptiķi.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumiem piektdien līdz plkst. 8 Rīgas centrā bija izveidojusies 20 centimetru dziļa sniega sega. Centrs prognozē, ka dienā sniega kārtas augstums Rīgā var sasnigt 30 centimetru.