– Ķekavas novads ir viens no tiem, par kuru informācija publiskajā telpā izskan visai bieži. Tie ir gan pozitīvi stāsti, gan politiskas intrigas, par kurām uzzinām gan no vēstulēm e-pastā, gan pa telefonu.
– Pieņemu, ka tā ir, proti, ka esam populāri gan ar labām, gan ne tik labām lietām. Vai par to tiek īpaši domāts? Drīzāk, nē. Taču jāņem vērā, ka novads ir bagāts, te dzīvo daudz turīgu cilvēku, un viņiem ir dažādas intereses. Tā rezultātā domē deputāti pārstāv astoņus sarakstus, tādēļ nav brīnums, ka viņu starpā gadās arī domstarpības.
– Skaļākie notikumi pēdējā pusgada laikā ir bijusi Pļavniekkalna skolas projekta apspriešana, kā arī Lapenieku ciema kanalizācijas jautājums ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iejaukšanos. Vai oponentu solītā cīņa par Pļavniekkalna skolas nākotni vēl nav galā?
– Stāstam par Pļavniekkalna skolu ir senāka vēsture. Kad pērn jūlijā stājos amatā, es "Rīgas un Apriņķa Avīzei" teicu, ka domei ir jāstrādā precīzi kā Šveices pulkstenim. Bet tā gluži nebija.
Tā laika valdošā koalīcija domāja, ka es klausīšu visam, ko viņi man teiks. Vieni cerēja, ka es vienā no novada komunālajām saimniecībām atcelšu visas tiesvedības pret bijušajiem darboņiem, citi vēlējās, lai darbā tiktu atjaunota pašvaldības juriste, kurai bija domstarpības ar domes darbiniekiem. Es to nedarīju, un sākās "Damlica jautājumu" stopēšana. Pirmais bija lēmums neatbalstīt ozolu stādīšanu Likteņdārzā, lai gan es to jau biju izdarījis, tāpēc kopā ar vienu domubiedru par to samaksājām no savas kabatas.
Kad vēlēšanos aiziet no Iepirkumu komisijas izteica kāds tās loceklis, virzīju uz brīvo vietu sev pazīstamu cilvēku, un tas atkal daudziem nepatika. Un tā līdz Pļavniekkalna skolas projektam, pie kura strādāju jau kopš savas pirmās darba dienas.
Tā bija mana ideja, ka jārīko metu konkurss, un viss gāja labi. Tas tika atbalstīts pat domes Attīstības komitejā, kuru tolaik vadīja Juris Jerums, un citās komitejās. Bet tā tas bija tikai līdz domes balsojumam. Tad janvārī sekoja kārtējais "apvērsums" un pārmaiņas koalīcijā. Te gan jāteic – ja pārmaiņas būtu notikušas agrāk, novadā padarīto darbu būtu vairāk.
Nekavēšos ar stāstiem, kā tika vāktas balsis pret Pļavniekkalna skolas projektu, bet sabiedriskās apspriešanas rezultāts faktiski bija neizšķirts.
Skola Pļavniekkalnā pastāv jau 147 gadus, bet pašreizējais skolas nams, kas celts 1909. gadā, projektēts atbilstoši tā laika standartiem. Mums ir ekspertu atzinums par šīs sabiedriskās ēkas nolietojuma pakāpi. Taču nav jābūt speciālistam, lai, tikai no ārpuses vien paskatoties, redzētu, ka tā neatbilst priekšstatiem par mūsdienīgu izglītības iestādi.
Ne jau velti dome, pirms vēl es kļuvu par priekšsēdētāju, lēma par skolas rekonstrukciju. Un ne jau mana ideja bija tā, ka trīs no metu konkursa dalībniekiem paredzēja vecās ēkas, atskaitot sporta zāli, nojaukšanu. Tā paliks turpat arī turpmāk. Žūrijas komisijā, kas apstiprināja skolas attīstības metu, bija skolas direktore, kurai ideja patika, lai gan tagad viņa savu viedokli ir mainījusi. Klāt bija arī novada būvvaldes darbinieki un pat pasaulē labi pazīstamais arhitekts Andris Kronbergs. Viss ir noticis pilnīgi atklāti, tikai opozīcijas deputātiem tas nepatīk, jo tas atkal ir Damlica virzīts projekts.
– Tagad par Lapenieku kanalizāciju...
– Lai gan pašlaik ļoti politizēts, tomēr tas ir praktiski risināms jautājums. Situāciju saasināja gan Lapenieku iedzīvotāju biedrība, gan kādreizējais kanalizācijas būvnieks Inārs Beļinskis, bet punktu uz "i" uzlika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Kad vasaras beigās bijām pie ministra, stundu runājām, kā jautājumu atrisināt, bet sarunas beigās viņš iznāca televīzijas kameru priekšā un sacīja, ka, ja mēneša laikā jautājums netiks atrisināts, sekos amatpersonu atlaišana.
Neviens atlaists nav, taču kopš tā brīža esam vienojušies, ka līdz oktobra beigām SIA "Zeltenieki" kopā ar Baložu komunālo saimniecību apsaimniekos Lapenieku kanalizācijas tīklus. Otrs lēmums par kanalizācijas tīklu atpirkšanu tik ātri uz priekšu neiet. Pašreizējais tīklu īpašnieks SIA "Burtiņš", kura īpašnieks dzīvo Izraēlā, par tiem prasa piektdaļu miljona, lai gan jaunus izbūvēt nebūtu lētāk.
Vēl viena problēma – tīkli iet pāri privātīpašumiem. Pašlaik ir noslēgts līgums ar SIA "Eiroeksperts", kas veiks būves tehnisko un finansiālo novērtējumu, un tad lūkosim tikt līdz skaidrībai īpašuma tiesībās. Ja līdz 1. novembrim neizdosies kanalizācijas tīklus atpirkt, pagarināsim līgumu ar "Zelteniekiem" un skatīsimies, ko darīt tālāk.
– Kā uz Ķekavas novadu atsaucies Rīgas domes lēmums par iedzīvotāju deklarēšanos savos nekustamajos īpašumos?
– Neesam speciāli pētījuši, vai šis process kaut kādā veidā ir ietekmējis dzīvi novadā. Ja ir, tad pavisam nebūtiski. Protams, mums ir bijusi doma pārskatīt novada saistošos noteikumus, paredzot iedzīvotajiem atsevišķas nodokļu atlaides.
Cita lieta, ka pie mums ir simtiem jaunbūvju, kuras, iespējams, tiek apdzīvotas, bet netiek nodotas ekspluatācijā. Tur gan izvirzās cits jautājums, proti, kā atrast augsti kvalificētu būvinspektoru. Tas mums ir liels izaicinājums aizpildīt šo vakanci, jo ir cilvēki ar pieredzi saimnieciskajā darbā, bet ne būvinspektora amatā. Paskatīties uz būvi ar kontroliera acīm – tas ir pavisam kas cits, nekā sekot līdzi pasūtījuma izpildei.
– Vai Ķekavas novads, esot Pierīgas pašvaldību apvienībā, guvis jūtamus uzlabojumus dialogā ar valsti un Rīgu?
– Skaidrs, ka Pierīgas novadi atšķiras no pārējām valsts pašvaldībām kaut vai tāpēc, ka šeit pieaug iedzīvotāju skaits. Te pārsvarā ienāk jauni cilvēki ar bērniem, kuri pērk vai ceļ ģimenes mājas. Taču tas rada arī problēmas pašvaldībām, jo nepieciešami bērnudārzi un skolas. Ja kādreiz mums bija pienākums nodrošināt vietu pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem no trīs gadu vecuma, tad tagad tas jādara jau no pusotra gada vecuma. Pēc savas iniciatīvas izveidojām sertificētu aukļu sarakstu, bet tagad jau tā ir ar likumu apstiprināta norma, kas jāfinansē pašvaldībām.
Ar kolēģiem kopā esam bijuši dažādās ministrijās, tikušies ar nozaru ministriem un valdības vadītāju. Vai tas kaut ko ir devis? Man noteikti, jo sastopu citus Pierīgas novadu pašvaldību vadītājus, un mani gan interesē, gan noder viņu pieredze.
Ja runa ir par sadarbību ar Rīgu, saskares punktu ir daudz: transports, kanalizācija, kapi Katlakalnā, veloceliņi, Daugava. Tajā pašā laikā redzams, ka samaksa, piemēram, par Rīgas kanalizācijas tīklu un autobusu izmantošanu nav taisnīga.
– Vai Ķekavas novada pedagogu nupat saņemtās jaunās algas ataino Izglītības un zinātnes ministrijas reformu mērķi? Vai skolotāji algu ziņā ir ieguvēji vai zaudētāji?
– Šogad mūsu novada skolās 1. septembrī mācības uzsāka 1987 skolēni. Tajā pašā laikā mūsu skolotājiem jaunās algas ir tās pašas vecās. Atšķirība ir tikai tā, ka, lai nodrošinātu jau sasniegto līmeni, mums šogad papildus nācās atrast budžetā 80 tūkstošus eiro un nākamgad, izskatās, vajadzēs trīs reizes vairāk. Tad nu deputātiem ir izvēle, ko darīt – atpirkt kanalizācijas tīklus Lapeniekos vai maksāt skolotājiem atbilstošas algas.
– Līdz nākamajām vēlēšanām atlikuši astoņi mēneši. Kā pildījušies jūsu pārstāvētās "Reģionu alianses" priekšvēlēšanu solījumi?
– Neko lielu jau solījis neesmu, jo programmā uzskaitījām darāmos darbus. Tur bija jautājumi par skolām un ielu asfaltēšanu. Tas nu arī iespēju robežās ir darīts. Tik daudz asfalta tonnu kā šosezon uz mūsu ceļiem un ielām šajā desmitgadē nekad nav uzklāts, paredzot ceļu darbiem papildus 400 tūkstošus eiro.
Vēl tiek īstenota Ķekavas sākumskolas būvniecības trešā kārta, sācies jau pieminētais Pļavniekkalna skolas rekonstrukcijas projekts, tiek risināts Baložu vidusskolas paplašināšanas jautājums. Līdz valsts svētkiem būs gatava Baložu bērnudārza "Avotiņš" piebūve 96 bērniem.
– Vai startēsiet nākamajās vēlēšanās?
– Teikšu – laiks rādīs, lai gan drīzāk būtu jāsaka, ka startēšu.
– Ko jaunu, jūsuprāt, nesīs nākamās pašvaldību vēlēšanas?
– Baidos, ka neko jaunu, atskaitot dažas jaunas sejas domē, tāpēc tik piesardzīgi atbildēju uz iepriekšējo jautājumu. Ir cilvēki, kuri par manu darbību pašlaik raksta feļetonus. Tos lasot, saprotu, ka lielas sajēgas par to, kā darbojas pašvaldība, viņiem nav, bet ir skaidrs, ka viņi piedalīsies cīņā par vietu novada domē. Redzu, ka vēlēšanās piedalīsies krietni vairāk nekā desmit sarakstu, no kuriem vismaz pieci varētu pretendēt uz ievēlēšanu.