Kundze, kurai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības "Ķīšupe-2" teritorijā jau vairākus gadu desmitus ir dārzs un māja, atklāj, ka kādreiz tik labās sēņu un ogu vietas tagad ir pazudušas zem izcirsto koku nozāģētajiem zariem. "Paiet pa mežu vairs nav iespējams. Arī grāvītis, kuru aizsprostojuši zari, gandrīz kļuvis par purvu. Tā taču nevar atstāt!" sašutusi ir Ķīšupes iedzīvotāja. Viņa baiļojas, ka kādam sēņotājam vai ogotājam pārvietošanās pa vietējo mežu var beigties ar traumām, jo, pēc kundzes teiktā, īsti pat nevar saprast, kas zem zariem ir apakšā.
Pēc vietas apskates kopā ar Ķīšupes iedzīvotāju par šo mežu apgabala atbildīgais uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" (LVM) pārstāvis atzīst – problēmas šajā vietā ir, un iespēju robežās tā tiks novērsta.
"Šajā konkrētajā vietā koku ciršana notika ziemas beigās, tādēļ mums nebija iespēja zarus sakraut čupās, lai tos izžāvētu. Šajā gadījumā pēc tam tos pārstrādā šķeldā," stāsta Vilmārs Katkovskis, LVM Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors, mežizstrādes iecirkņa vadītājs. Viņš skaidro – zarus vajadzēja atstāt arī tāpēc, lai mežizstrādes tehnikai būtu vieglāk pārvietoties pa teritoriju.
"Es saprotu, ka kundzei nepatīk, kā vieta tagad izskatās. Taču, ja zari nebūtu likti ceļos, tad tur būtu risas cilvēka augumā," tā LVM atbildīgais speciālists, piebilstot, ka tagad zemē iemīcītie zari pēc diviem vai trim gadiem būs jau satrūdējuši.
Savukārt, atbildot uz kundzes sūdzībām par to, ka mazās pamežu eglītes ir nozāģētas un atstātas, V. Katkovskis skaidro – lai gan pašlaik tas neizskatās skaisti, jāatceras, ka koks ir dabas materiāls, kas pēc noteikta laika pats sadalīsies.
Bet ko darīt ar grāvīti, kas pamazām pārvēršas par purvu? "Tas tiks iztīrīts jau tuvākajā laikā," sola par teritoriju atbildīgais LVM speciālists.
Sarunā ar portālu "Apriņkis.lv" viņš norāda, ka jau jūlija sākumā tiks domāts, kā labāk rīkoties ar cirsmām ap dārziņiem Saulkrastu apkārtnē. Viens no variantiem būtu šo mežu izzāģēt ar zāģiem, nevis ar īpaši šim mērķim paredzēto tehniku. V. Katkovskis sola, ka tiks meklēts abām pusēm vislabākais risinājums, lai meža izciršana varētu turpināties, bet tajā pašā laikā tas pēc iespējas mazāk traucētu vietējiem iedzīvotājiem sēņot un ogot.