19.08.2016 07:43

Svētkos Carnikavā nēģu pietikšot visiem

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Svētkos Carnikavā nēģu pietikšot visiem arhīvs un Carnikavas novada pašvaldība

Nedēļas nogalē Carnikavā jau 15. reizi tiks svinēti Nēģu svētki. Pērn pirms svētkiem "Apriņķis.lv" apciemoja dažus no pazīstamākajiem Carnikavas nēģu cepējiem – Jāni Kartupeli un Māra Miglāna ģimeni. Vasaras otrajā pusē Gaujā ūdens bija nokrities, nēģi dzīvojās pa jūru un upē nenāca.

Sestdien Carnikavā 15. reizi svinēs Nēģu svētkus

"Gan jau uz svētkiem ko uzcept būs, bet tik maz nēģu kā šoreiz nekad nav bijis," toreiz sprieda nēģu cepēji.

Nekas lētāks nepaliek

Šogad aprunājāmies ar SIA "Krupis" īpašnieci Zigrīdu Skavenecu. Carnikavieši Zigrīda un Eduards Skaveneci ar nēģu apstrādi nodarbojas jau kopš 1993. gada, bet plašāku atpazīstamību ieguva, kad uz oglēm izcepa Gaujas nēģus Rīgas 800. gadadienas svinēšanas laikā. Jau nākamajā – 2002. gadā – pirmie Nēģu svētki ar nēģu cepšanu un ēšanu notika Carnikavā. Ar laiku tie gājuši tikai plašumā.

"Jau pērn Gaujā nēģu bija maz, šogad to ir vēl mazāk. It kā vajadzētu būt vairāk, jo visu laiku līst lietus un upē ūdens turas pietiekami augsts, arī vējš ir pareizais, bet nēģu maz," saka Zigrīdas kundze. Tiesa, viņa piebilst, ka ar zivīm zvejniekiem esot tāpat kā ar naudu – vienmēr tā kā par maz.

Vēl viņa teic, ka parasti nēģu cepēji, lai pietiktu visiem, uz svētkiem iet ar 50 kilogramiem nēģu. Zināms taču, ka uz svētkiem no Rīgas un citām vietām sabrauc aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Z. Skaveneca nesola, ka SIA "Krupis" šogad būšot redzams pilsētas parkā starp citiem nēģu cepējiem. Viņu ģimenes uzņēmums esot pietiekami labi atpazīstams, lai Carnikavas iedzīvotāji un pat tālāki viesi zinātu, kur viņus atrast. Piemēram, pagājušajos Nēģu svētkos pie viņiem viesojušies ne tikai rīdzinieki, bet arī ļaudis no Grieķijas, un Skavenecu pagalmā iegriezusies arī kāda motociklistu kluba delegācija.

Ja kādus svētkus svin jau 15. reizi, tad skaidrs, ka tā ir tradīcija, bet Zigrīda atzīst, ka svētki arvien vairāk komercializējas. Ja sākumā svētku tirdziņā bijuši vietējie amatnieki, piemēram, grozu pinēji, kāds rotkalis ar saviem darinājumiem, tad tagad pārdodot visu, kas tiek saražots, ieskaitot gatavos apģērbus.

"Ēdinātāji svētku viesiem piedāvā desiņas, kāpostus un frī kartupeļus, kurus tie ēd, klausoties pārsvarā no citurienes atbraukušus dziedātājus. Arī paši nēģi patiesībā paliek tādā kā otrajā plānā, jo to cenas ar gadiem zemākas nekļūst. Tāpēc ar cenām jāuzmanās – vienu dienu var iznākt tā, ka cilvēki nēģiem pagriezīs muguru un paliks tikai svētki bez ceptiem Carnikavas nēģiem," uzsver Zigrīdas kundze.

Svētkos nēģu pietiks visiem

Viens no Carnikavas pieredzējušākajiem nēģu zvejniekiem ir Aldonis Lūkins, kurš par sevi teic, ka ir zvejnieks trešajā paaudzē, lai gan oficiāli zvejot sācis tikai 1992. gadā, kad beidzis dienestu armijā.

Jautāts, vai uz Nēģu svētkiem nēģu pietiks, viņš atteic, ka pietikšot. Esot gan viens, bet... Gaujā ūdens līmenis esot labs, un esot arī pareizais ziemeļrietumu vējš, taču nēģi kustoties tikai tumsā, un tuvojoties pilnmēness laiks. Nēģi to jūtot pat tad, ja debesis esot apmākušās.

Kā jau parasti, nēģu zvejas sezonas sākumā lomi ir mazāki, un tas ietekmē cenas. A. Lūkins nedz apstiprina, nedz noliedz "Apriņķis.lv" novērojumus, ka svaigu nēģu cena pašlaik ir no 18 līdz 20 eiro kilogramā, tātad apstrādātiem – vēl augstāka. Zvejnieks vienīgi piekrīt tam, ka visu nosaka tirgus, un, ja kāds ir gatavs maksāt šādu cenu, atliek tikai izmantot iespēju. Vēlāk, kad tirgu piepilda arī nēģi no Igaunijas un Lietuvas, cenas krītas vairākkārt.

 

Uz jautājumu – kā noteikt, kurš ir Carnikavas vai Gaujas nēģis, kurš uz tirgu atvests no citurienes – A. Lūkins atbild, ka nēģi uz ziemeļiem no Gaujas līdz pat Igaunijai esot sīkāki par Gaujas nēģiem, reizēm tie esot pilni ar smiltīm. Savukārt nēģi uz dienvidiem no Gaujas, piemēram, Ventspils un Pāvilostas apkaimes, esot lielāki.

"Taču ar "Carnikavas nēģiem" tirgū ir tāpat kā ar "Ķekavas vistām". Vienkārši ir zīmoli, zem kuriem mēdz paslēpties pavisam citas izcelsmes gan nēģi, gan vistas, jo īsto preci pazīst tikai zinātājs, tāpēc reizēm gadās tirgū redzēt Carnikavas nēģus arī tad, ja Gaujā pavisam nav bijis nozvejas," viņš piebilst.

Kas ir mainījies, kopš arī Briseles ierēdņi ir atzinuši, ka nēģis ir latviešu nacionālais ēdiens?

"Ir augusi interese par nēģiem. Šie ūdens iemītnieki ir bez asakām, nav jātīra zvīņas un ir pavisam vienkārši grilējami. Tagad to ir atklājuši cilvēki, kam agrāk nēģi nemaz neinteresēja, taču tas nav iemesls, lai Nēģu svētki paietu bez nēģiem. Gan jau pietiks visiem, kas vēlēsies pagaršot ceptu Carnikavas nēģi," teic A. Lūkins.