Lēdurga – viena no trim Krimuldas novada pērlēm
"Tāpat kā Latviju simbolizē trīs zvaigznes, tā Krimuldas novadu veido trīs pērles – Krimulda, Turaida un Lēdurga, kas mirdz ar savām senajām tradīcijām un rosīgo kultūras dzīvi," portālam "Apriņķis.lv" teic Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Juris Salmiņš.
Viņš stāsta, ka Lēdurgā svētki tiks svinēti ar godu, tāpēc tiek uzposts pagasta centrs, taču arī ikdienā darbs tiek ieguldīts pagasta infrastruktūras uzturēšanā. "Pērn sakārtojām bērnudārza apkārtni un nosiltinājām ēkas fasādi, šogad notiek iekštelpu remonts. Kad darbi būs galā, varēsim sacīt, ka šis objekts atbilst mūsdienu prasībām. Remontdarbi norit arī vietējās ambulances telpās. Nesen tika pabeigts arī vietējās sabiedriskās organizācijas "Sirdsdegsme" telpu remonts," stāsta J. Salmiņš.
Viens no Lēdurgas magnētiem ir vietējais dendroloģiskais parks. "Mēs savu uzdevumu esam paveikuši – parks ir saglabāts, un tagad izstrādāts tā attīstības plāns. Taču, lai peldētu dziļākos ūdeņos, parka uzturēšanai par labu nāktu sadarbība ar VAS "Latvijas valsts meži"," uzskata domes priekšsēdētājs.
Vēl viņš piebilst, ka savulaik Lēdurga bijusi Rīgas apriņķa daļa, tad iekļauta Siguldas rajonā, bet, kad padomju laikā izveidojās 26 rajoni, Lēdurga tika pakļauta Limbažiem. Kopš 2009. gada, kad notika administratīvi teritoriālā reforma, Lēdurga, apvienojoties ar Krimuldas pagastu, veido Krimuldas novadu.
"Lai arī katrs pagasts dzīvo savu dzīvi un tā iedzīvotāji ir sava pagasta patrioti, tomēr visi kopā mēs piepildām Krimuldas novada ikdienu," teic J. Salmiņš.
Svētkos dziedās paši savu himnu
Kultūras nama direktore Ilze Runce teic, ka tad, ja cilvēkiem nebūtu palikusi labā atmiņā Lēdurgas 800. gadskārta, viņi neieguldītu darbu arī 805. jubilejas rīkošanā.
"Lēdurgā laiku skaita puķudobe," teic pagasta kultūras nama vadītāja Ilze Runce. Jau uz Lēdurgas 800. gadadienu pensionāru biedrība "Kamolītis" pagasta centrā izveidoja puķudobi, lai katrs, kurš pārbrauc pāri Aģes upes tiltam no Rīgas puses, redzētu, cik senai vietai tuvojas. Kopš tā laika trešais cipars puķudobē ik gadu mainās, un nu tas ir "805".
Vēl I. Runce teic, ka pensionāri, kā jau aktīvākā Lēdurgas iedzīvotāju daļa, uz svētkiem apņēmušies sagādāt ziedus biedrībai "Pīlādzīts". Savukārt šajā biedrībā apvienojušās pagasta darbīgākās sievietes, kuras no pensionāru sarūpētajiem ziediem veidos noformējumu svētkiem.
Svētki sāksies jau piektdienas pēcpusdienā ar gleznotāja Ināra Helmūta darbu izstādes atklāšanu kultūras namā, tad paredzēts svētbrīdis Lēdurgas luterāņu baznīcā un Krimuldas mūzikas un mākslas skolas un Limbažu mūzikas skolas simfoniskā orķestra koncerts, bet vēlāk arī Krimuldas amatieru teātra izrāde "Čārlija krustmāte".
Pasākumiem tikpat piesātināta būs arī sestdiena – netrūks nedz vietējo izstrādājumu tirdziņa, nedz sporta pasākumu lieliem un maziem dalībniekiem un svētku koncerta "Lēdurga līksmo!", kurā uzstāsies Krimuldas tautas nama un Lēdurgas kultūras nama amatiermākslas kolektīvi. Pēc tam, protams, zaļumballe ar "Vēja runu" līdz rīta gaismai.
Lēdurgas pagasta pārvaldnieks Juris Liepa par estrādi, kurā notiks lielais svētku koncerts, stāsta: kādreiz šeit bijusi skaista koka estrāde, kurā reiz uzņemta filma par cirku, un ne reizi vien notikušas arī profesionālo teātru izrādes, kuras vēlāk rādītas televīzijā. Taču kādu sestdienas vakaru tā aizdegusies. Vainīgie, kā teic Liepas kungs, vēl šodien nav atrasti, bet vecās vietā 2010. gadā par tā saukto "burkānu naudu" jeb līdzekļiem, kas pagastam piešķirti novadu veidošanās laikā, uzcelta jauna, uz kuras ir vieta 500 amatieru mākslas kolektīvu dalībniekiem.
Ne katrs Latvijas pagasts var lepoties ar savu himnu, bet Lēdurgai tāda ir. Jau otro gadu desmitu lēdurdzieši dzied Maritas Mazurevičas-Mottes komponētu himnu ar skolotājas Ritas Bērziņas vārdiem. Vietējie ļaudis to iemācījušies jau skolas laikā, bet svētku reizēs līdzi dziedot arī ciemiņi.
