Sakopto teritoriju ar katru gadu kļūst arvien vairāk
Kā stāsta Baldones novada lauku attīstības konsultante Inese Lagzdiņa, sacensības rezultāti tiks paziņoti 25. jūlijā, kad kopā sanāks konkursa vērtēšanas komisija, aplūkojot saimniecību un māju fotogrāfijas, izvērtējot plusus un mīnusus. Šobrīd konkursa vērtēšanas komisija ir apskatījusi visus konkursa nolikuma prasībām atbilstošās sētas.
Komisijas sastāvā ir gan pilsētas daiļdārznieks, zemes ierīkotāja, tūrisma nodaļas darbinieki un būvvaldes vadītājs, gan pilsētas attīstības nodaļas vadītājs un pat domes sociālā dienesta pārstāvji. Konkursā tiek vērtētas gan dzīvojamās mājas pilsētā, gan jaunbūves, gan lauku saimniecības, gan dažādi dārzi.
I. Lagzdiņa norāda, ka pēc aicinājuma ievietošanas vietējā avīzē konkursam pieteikušies tikai trīs māju īpašnieki. Zinot, ka skaistu īpašumu teritorijā ir daudz vairāk, Lauku attīstības komisijas pārstāvji paši sēdušies auto un devušies ekspedīcijā pa Baldones novadu. Lagzdiņas kundze uzsver, ka baldoniešiem ir ar ko lepoties, jo novadā lielākā daļa īpašumu un saimniecību ir sakoptas, turklāt ar katru gadu statistika uzlabojas. Izņēmums bija krīzes gadi, kad cilvēkiem bijis mazāk rocības teritoriju labiekārtošanai.
Lauku attīstības konsultante atklāj, ka iedzīvotāji esot pretimnākoši, "neviens mājas īpašnieks, pie kura durvīm esam klauvējuši, mūs nav atraidījis, drīzāk priecājies par izrādīto uzmanību un īpašuma sakopšanā ieguldītā darba novērtēšanu". Turklāt, pēc I. Lagzdiņas teiktā, mainoties arī sētu sakopšanas kvalitāte, tiek ieguldīti gan lielāki līdzekļi, gan lielākas pūles, lai īpašumus un tiem piegulošās teritorijas uzturētu labā stāvoklī, saglabājot to vizuālo pievilcību.
Arī īpašumu uzturēšanā savas modes tendences
Lauku attīstības komisija novērojusi, ka saimniecībās sakopšanas darbi tiekot veikti kvalitatīvāk, piedomājot par dažādām detaļām, niansēm, tiek atrasts kas īpašs, konkrētajai mājai raksturīgs.
Inese Lagzdiņa stāsta, ka arī pagalmu un dārzu iekārtošanā tāpat kā citās jomās vērojamas noteiktas "modes tendences". Piemēram – agrāk pagalmos vairāk bijušas redzamas neskaitāmas puķudobes, piesātinātība ar augiem, tagad dominējot plašuma sajūta, kopti zālieni bez neskaitāmām ziedu rindām. Cilvēki pat apzināti meklē zemes gabalus pļavās vai blīvi neapdzīvotās vietās, lai nezaudētu plašuma un brīvības izjūtu.
Tāpat pēdējos gados vairāk vērojama arī tendence pagalmu sadalīt zonās, kur paredzētas atsevišķas vietas atpūtai, bērnu rotaļām, augiem, saimnieciskajai darbībai. Jaunās mājas tiek būvētas, jau paredzot vietu konkrētiem mērķiem. Piemēram, šogad konkursa vērtēšanas gaitā komisija pamanījusi teritoriju, kurā vēl tikai tiek būvēti mājas pamati, bet topošās būves priekšā jau ierīkots brīnišķīgs dārzs. Mājas saimnieki norādījuši, ka brīdī, kad ēka būs pabeigta, tās iemītniekus priecēs skaisti augļu koki, apstādījumi un zālājs.
Tas, pēc Lagzdiņas kundzes teiktā, priecējot, jo šādos īpašumos parādās teritoriju plānošana, lai tās izmantotu racionāli un pārdomāti, piemēram, paslēpjot svešiem skatieniem kūtis vai citas saimnieciskas būves.
Lauki nenozīmē, ka cilvēki dzīvo dubļos!
Baldones novada Lauku attīstības konsultante Inese Legzdiņa stāsta, ka nesen konkursa ietvaros pabijusi kādā sētā, kur kūts vizuāli atgādinājusi māju vai saimniecības ēku, iekļaujoties kopējā pagalma ainavā un radot sakoptības sajūtu. Tas īpaši svarīgi esot jaunām ģimenēm ar bērniem, kuras norāda – tas, ka dzīvojam laukos, nenozīmē, ka dzīvojam dubļos!
Konkursā vērtētas vairākas sētas, kurās norit ražošana, piemēram, tiek audzētas un slauktas govis, bet šie pagalmi ne par mata tiesu neatpaliekot no sakoptajām pilsētas ēkām, jo saimnieciskā darbība norit atsevišķā teritorijā. Arī tā tiekot lauzti mīti par laukiem, parādot, ka ikviena rokās ir sava īpašuma sakopšana un uzturēšana kārtībā.
Inese Lagdziņa atklāj, ka konkursa noslēgumā dalībniekiem būs iespēja doties kopīgā izbraucienā un aplūkot sētas, kas ieguvušas augstāko vērtējumu. "Tā ir iespēja pabūt kopā, satikt līdzīgi domājošos un iedvesmoties vienam no otra."