LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka neviens no iepriekš darba grupā panāktajiem kompromisiem starp pašvaldībām un ministrijām nav iekļauts skatāmajos dokumentos. Viņš sacīja, ka pašvaldības neiebilst pret to, ka reklāmas apjoms tiek būtiski samazināts, jo finansiāls ieguvums no reklāmām esot mazs, taču LPS uztraucas par iespējamo cenzūras radīšanu. Pūķis piebilda, ka, veidojot ierobežojumus, pašvaldībām varētu būt nepieciešams pirkt informācijas laukumus, lai informētu sabiedrību vai paustu savus viedokļus.
Arī Latvijas Lielo Pilsētu Asociācijas (LLPA) priekšsēdētājs Viktors Valainis norādīja, ka LLPA piekrīt tam, ka reklāma tiek aizliegta, taču norādīja, ka nepieciešams pašvaldībām reģionālos medijos saglabāt iespēju bez maksas informēt par svarīgām lietām, piemēram, satiksmes izmaiņām pilsētā vai kultūras pasākumiem.
Pirmdienas MKK sēdē atkārtoti notika diskusijas par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam. Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis pastāstīja, ka ministrija mediju politikas pamatnostādņu dokumentos nākusi klajā ar priekšlikumu pašvaldībām atteikties no reklāmas satura pašvaldību izdotajos vai kontrolētajos medijos. Tāpat nepieciešams arī pilnveidot normatīvo regulējumu saistībā ar sabiedrisko attiecību izmantošanu šajos izdevumos. Esot nepieciešams precizēt pašvaldības pienākumu informēt sabiedrību.
Diskusijā izskanēja, ka būtiska pašlaik esot ir pašregulācijas sistēma - pašvaldībām vajadzētu sekot līdzi un pašām noteikt to, kāds ir atbilstošs saturs. Pēc Putņa teiktā, nereti tā vai nu nenotiek, vai notiek nepietiekamā līmenī.
"20 gadus problēmu nebija līdz brīdim kad aptuveni deviņas pašvaldības sāka "interferenci" šajos medijos, kas aizsāka diskusiju par to, kam šie mediji ir domāti. Viena puse saka, ka jānodarbojas ar žurnālistiku, otra - ar to, ka jānodarbojas ar informēšanu," sacīja viens no reģionālo mediju pārstāvjiem.
Tāpat diskusijā tika uzsvērts, ka pašvaldību izdevumos nav novērojams viedokļu plurālisms, pat domes opozīcijas viedokļi, kas rada problēmu un neatbilst demokrātijas principiem.
KM sagatavotajā prezentācijā tika norādīts, ka prese reģionālā līmenī draud izzust tuvāko gadu laikā, pakļaujot ārējo ietekmju riskiem vietējās auditorijas. Tas jau notiekot, jo no 2016. gada 1. jūlija vairs neiznākot "Novadnieks" Preiļos, savukārt "Kursas Laiks" un "Zemgales Ziņas" samazinājuši iznākšanas biežumu.
Lēmumus valdība pirmdien nepieņēma, taču tika uzsvērts, ka tā pamatnostādnes plāno apstiprināt līdz šī gada septembrim.
Mediju politikas pamatnostādnēs pausts, ka to mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus mediju vides attīstībai, nodrošinot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.