„Attīstāmies un rūpējamies, lai preču zīme „Latvijas labumi" arvien vairāk nostiprinātos Latvijas tirgū," „Rīgas un Apriņķa Avīzei" teic tā īpašniece Agija Dudko.
Ja iet labi,jāsper solis tālāk
Uz jautājumu, kāpēc uzņēmumam, kuram labi klājies arī strauji augošajā Pierīgas novadā – Ādažos, daļu ražošanas vajadzēja pārcelt uz Rumbulu, SIA „Latvijas Pārtikas ražotājs" īpašnieceA. Dudko stāsta: „Tā kā gadu pirms pārmaiņām – 2014. gadā – firmas finanšu rādītāji bija labi, banka bija pretimnākoša, tādēļ pērn varējām iegādāties mūsu ražošanas vajadzībām atbilstošu ēku Rumbulā. Tas savukārt uzņēmumam ļauj apsvērt jaunu produktu klāsta veidošanu. Te, piemēram, ir pankūku cepšanas līnija. Līdz ar to vairumā varam cept gan kartupeļu pankūkas, gan pankūkas ar sāļu vai saldu pildījumu. Līdz ar to rodas jauns izaicinājums mūsu pārdošanas nodaļas cilvēkiem – ievadīt tirgū un nostiprināt tur jaunus produktus, piemēram, pankūkas, arī salātus un sviestmaizes, lai šie mūsu piedāvātā „Latvijas labumu" zīmola ražojumi iekaro vietu veikalos un pircēju sirdīs.
Uzņēmuma atrašanās Stopiņu novadā ir izdevīga arī no loģistikas un darbaspēka piesaistīšanas viedokļa," skaidro Agija Dudko, turklāt, pamazām uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, veikalos ik mēnesi aug pieprasījums pēc „Latvijas labumu" ražojumiem – rasoliem, pankūkām, sviestmaizēm, bet ir vajadzīgas darba rokas, kas šo pieprasījumu var izpildīt, tātad jauni strādnieki.
„Kad pārcēlāmies uz Rumbulu," stāsta uzņēmēja, „saviem darbiniekiem piedāvājām pārnākt no Ādažiem uz šejieni un turpināt darbu, viņiem ik dienu nodrošinot nokļūšanu uz darbu un uz mājām. Tagad Ādažu ražotnē palikuši 11 darbinieki, bet šeit – Rumbulā –, ieskaitot administrācijas un klientu servisa pārstāvjus, strādā 63 cilvēki gan no Rīgas, gan Stopiņu novada, gan Salaspils – tātad pārsvarā vietējie.
Atbilstoši Eiropas Komisijas regulu kritērijiem, klasificējamies kā mazs uzņēmums, lai gan pēc ražošanas rādītājiem tā nav. Turklāt mēs veiksmīgi sadarbojamies gan ar lielveikalu tīkliem „Rimi", „Prisma", „Elvi", „Stockmann", gan arī tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, „Narvesen". Lai tajos tiktu iekšā, ir jāiegulda liels darbs. Tāpēc ejam uz lielveikaliem, runājam ar to pārstāvjiem, stāstām un rādām labāko, kas mums ir. Tas, ar ko cenšamies klientus pārliecināt vispirms, ir mūsu produkcijas kvalitāte un Latvijas ēdienu tradicionālā garša. Ja veikalā līdzīga produkcija jau ir, jārada interese, lai pārdevējs vēlētos ievietot veikalā vēl vienu jaunu produktu," stāsta A. Dudko, piebilstot, ka šobrīd tiek domāts arī par eksporta tirgiem, vispirms Skandināvijas virzienu, kur varētu eksportēt gaļas izstrādājumus. „Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs pašlaik strādājam pie ISO standartu ieviešanas. Tas apliecina produktu kvalitātes atbilstību starptautiskajām prasībām. Tur ir jāiegulda gan darbs, gan līdzekļi, bet tas noteikti ir to vērts, jo paver jaunas noieta tirgus durvis."
Latvijas ražojumi no vietējiem produktiem
Kā teic A. Dudko, liekot uzņēmuma pamatakmeni, tā dibinātāji pirms vairākiem gadiem gribējuši, lai firma veidotos kā Latvijas pārtikas ražotāja, kas patērētājiem piedāvā kvalitatīvus produktus, to radīšanā dodot priekšroku izejvielām, kas nākušas no Latvijas ražotājiem un zemniekiem. Šajā ziņā laika gaitā nekas nav mainījies. „Pērkam dārzeņus un kartupeļus no „Lejnieki Food" Jelgavas pusē, maizi no „Roga-Agro" Salaspilī, gaļas izstrādājumus un kūpinājumus, ko izmantojam savās sviestmaizēs, no „Rīgas miesnieka" un Rēzeknes gaļas kombināta, sierus no „Latvijas piena", kefīru un biezpienu no „Tukuma piena", majonēzes un sinepes no „Spilvas", ievārījumus, ko pildām pankūkās, no Pūres, miltus un makaronus no „Dobeles dzirnavnieka". Tiesa, ne visi produkcijas veidi, ko iepērkam, Latvijā tiek ražoti. Tā tas ir ar lasi vai tā saukto polārmaizi," skaidro uzņēmēja, atgādinot, ka jāņem vērā arī tas, ka Latvijas produkti ne vienmēr ir lētāki par importētajiem.
Jāmodernizē tradicionālās latviešu ēdienu garšas
A. Dudko teic, ka uzņēmuma darbības filozofija balstās uz latviešu ēšanas tradīciju saglabāšanu, kas nāk pat no slavenajām Kaucmindes saimniecēm, taču visu laiku ir jāseko līdzi ikdienas pārtikas tirgus tendencēm. Nekur nav pazudusi ierastā rupjmaize un siļķe, bet jāsaprot, ka mūsdienu cilvēki labprāt ēd arī lasi. „Piemēram, šobrīd ļoti populāras ir tā sauktās polārmaizes – Skandināvijā cepta baltmaize, kurai virsū uzliek lasi vai vistu. Polārmaizes īpaši iecienījušas sievietes, jo uzskata, ka tās nav tik barojošas kā parastā Latvijas baltmaize.„Esam mēģinājuši noskaidrot, kāpēc tieši tagad ir audzis pieprasījums pēc mūsu produkcijas. Visticamākais skaidrojums ir, ka cilvēki to izvēlas aizņemtības un ikdienas steigas dēļ.
Patiesībā jau arī mājās mēs varam pagatavot, piemēram, tādas pašas maizītes: ņemam divas maizes šķēles, uzsmērējam sviestu, ieliekam iekšā šķiņķa, laša vai vistas gaļas šķēli, tomāta ripiņu, salātlapu. Tikai citreiz tam vienkārši neatliek laika vai pa rokai nav vajadzīgo produktu. Šeit būtībā top tas pats –zīmola „Latvijas labumi" produkcija ir roku darbs un svaigas, kvalitatīvas izejvielas. Un, ja ikdienas skrējienā tik vien laika atliek kā ieskriet veikalā, tad labi vien ir, ka mūsu ražojumi ir rokas stiepiena attālumā."
