Vēl divi jaunie speciālisti šogad ieguvuši arī mēbeļu galdnieka kvalifikāciju.
Citur reģionā tādas skolas nav
Otrdienas pēcpusdienā Mālpils profesionālās vidusskolas pagalmā pulcējas saposušies jauni cilvēki un viņu tuvinieki ar ziediem rokās un veidojas tāda patīkama pirmsizlaiduma burzma. Viesu vidū – arī Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Kā iepriekš sarunāts, dažas minūtes laika „Rīgas un Apriņķa Avīzei" atvēl profesionālās vidusskolas direktore Frančeska Ģēvele.
Viņa teic, ka gandrīz 70 gadu laikā, kopš pastāvējusi Mālpils profesionālā vidusskola, ir bijis daudz izlaidumu. Šogad skolu beidz 14 audzēkņi – deviņi programmā „Ēdināšanas pakalpojumi" ar specialitāti ēdināšanas pakalpojumu speciālists un pieci programmā „Interjeradizains" ar kvalifikāciju interjera noformētājs. Astoņi ēdināšanas pakalpojumu speciālisti ieguva arī pavāra kvalifikāciju," stāsta direktore.
Frančeska Ģēvele uzsver, ka Mālpils profesionālā vidusskola ir vienīgā tāda skola reģionā, kas atrodas laukos, tāpēc šeit pārsvarā mācās lauku jaunieši. „No vienas puses, lai arī profesijas, kurās diplomu saņem mūsu skolas beidzēji, darba tirgū ir ļoti pieprasītas un tiem, kuri dara šos darbus, atalgojums ir konkurētspējīgs, absolventu varētu būt vairāk. Taču situācija, kāda ir Latvijas laukos, atspoguļojas arī skolā. Lai gan audzēkņi saņem stipendiju, bez vecāku palīdzības samaksāt izdevumus par transportu un ēdināšanu tomēr īsti nav iespējams. Tāpēc, līdzko jaunietis, kurš pie mums ir pamācījies, saņem darba piedāvājumu ar iespēju nopelnīt vairāk, viņš parasti šādu iespēju izmanto. Jaunam cilvēkam taču ir tik daudz vilinājumu – labāks tālrunis un apģērbs, mašīna, un vecāki vien šajā ziņā ne vienmēr var palīdzēt.
Audzēkņu kopējais atbirums gan nav liels – tas svārstās 11–12 procentu robežās, bet tas galvenokārt saistīts ar sociālām problēmām. Pilsētā šiem skaitļiem nebūtu gandrīz nekādas nozīmes, bet Mālpilī ir," skaidro F. Ģēvele, piebilstot, ka pedagogi pastāvīgi strādā gan ar bērniem, gan viņu vecākiem, un tad audzēkņi cenšas turēties pie skolas un iegūt izglītību – pēc pamatskolas, četros gados iegūstot arodu un vidējo izglītību, vai profesionālo kvalifikāciju, mācoties divus gadus pēc vidusskolas.
Jautāta par nākotnes iecerēm, F. Ģēvele atgādina, ka ikviens jaunietis, kurš pēc 9. klases beigšanas grib apgūt inženierkomunikāciju tehniķa, ēku būvtehniķa, ēdināšanas pakalpojumu speciālista, mēbeļu galdnieka vai interjera noformētāja specialitāti, Mālpils profesionālajā vidusskolā dokumentus var iesniegt jau tagad. „Prasmīgu darba darītāju nekad nebūs par daudz," saka direktore un atgādina, ka līdzīgas programmas ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu izveidotas arī tiem, kuri pabeiguši vidusskolu, turklāt mācību laikā audzēkņiem ir iespēja redzēt pasauli, dodoties mācību braucienos uz Spāniju, Itāliju, Portugāli, arī Vāciju un citām valstīm.
Četri lietderīgi pavadīti gadi
Pamanāmākais Mālpils profesionālās vidusskolas šā gada absolvents ir Jēkabs Rumpe. Mācīties uz Mālpili viņš atnācis pēc pamatskolas beigšanas Ķegumā. Sākumā gan domājis, ka mācīsies par inženierkomunikāciju tehniķi, jo tā šķitusi tāda kā īstu vīru profesija, bet pietrūcisaudzēkņu, lai šādu grupu nokomplektētu. Tad nācis piedāvājums apgūt viesmīļa un pavāra mākslu. Tā kā tas šķitis noderīgi, Jēkabs piekritis, turklāt mācības jau no paša sākuma iepatikušās, lai gan šķitis, ka informācijas ir par daudz. Praksē bijis arī Itālijā un redzējis, kā cilvēki strādā tur. Jēkabs jau tagad strādā par bārmeni-viesmīli nelielā uzņēmumā turpat savā dzimtajā Ķegumā, bet jau mācību laikā paspējis piedalīties valsts līmeņa viesmīļu konkursā un uzvarējis pusfinālā Vidzemē. „Varbūt lielākās iestādēs darba devējs skatās uz izglītības dokumentiem, bet pārsvarā jau visu nosaka darbinieka pieredze. Tāpēc Mālpils lielākā priekšrocība ir tā, ka, iegūstot vidējo izglītību, tiek uzkrāta praktiskā pieredze gan uz vietas skolā, gan braucot uz mācību praksēm,"stāsta Jēkabs, atzinīgi novērtējot četrus Mālpilī pavadītos gadus.
Rīdzinieks Eduards Šteinerts, kurš dzīvo Jūdažos, jau izlaiduma dienā sociālajos tīklos ar lepnumu ielicis Mālpils profesionālajā vidusskolā iegūtā diploma foto. Jau nākot mācīties uz Mālpili, viņš esot zinājis, ka mācīsies par pavāru, jo kādu laiku bijis viesmīlis Siguldas „Bucefalā", bet arvien bijis interesanti redzēt, kā strādā pavāri. Latvijā, viņaprāt, līdz augstas klases pavāra titulam izsisties nav viegli, jo konkurence ir liela, tāpēc jābūt gatavam daudz un smagi strādāt. Šajā ziņā lūzuma punkts bijis brauciens uz Austriju, kur viņš iemācījies ne tikai pagatavot tradicionālo vietējo ēdienu – strūdeli –, bet redzējis, ka tur cilvēki strādā daudz vairāk nekā Latvijā. Eduards plāno Austrijā atgriezties atkal. Par Mālpils profesionālās vidusskolas priekšrocību viņš uzskata iespēju iegūt profesiju kopā arvidējo izglītību. „Žēl, ka visi, ar ko reizē sākām, neizturēja līdz galam. Kāds atrada darbu, kāds paņēma akadēmisko atvaļinājumu un pēc gada vairs neatgriezās, bet pasaule jau tā iekārtota, ka izdzīvo stiprākie," spriež Eduards.
Savukārt programmā „Interjera dizains" pirms četriem gadiem sāka mācīties 14 audzēkņi, bet līdz diplomam tikušas piecas meitenes. Viena no viņām – cēsniece Liene Karuzina – stāsta, ka Mālpili izvēlējusies tāpēc, ka tā bijusi mājām tuvākā vieta, kur apgūt izvēlēto profesiju. Liene gan atzīst, ka darbavieta vēl jāatrod, tad jāiekrāj nauda un jāmācās tālāk. Taču jau mācību laikā viņa ir veidojusi projektu Mālpils Dienas centra iekštelpu dizainam, kas tagad gaida realizāciju. Mācības profesionālajā vidusskolā viņa uzskata par ļoti vērtīgām un ne vienubrīdi nenožēlo šeit pavadītos gadus.
