Kā portālu "Apriņķis.lv" informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, šā gada februārī izveidotā darba grupa pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu darbības analīzei ir secinājusi, ka uzlabojumi ir iespējami, saprātīgi un ar respektu pret vārda brīvību un mediju daudzveidības nodrošināšanu, piemērojot esošo tiesisko regulējumu, kā arī veicot izmaiņas pašvaldību darbu regulējošajos tiesību aktos un precizējot mediju reģistrācijas kārtību Mediju likumā, kuru paredzēts sākt izstrādāt šoruden.
Darba grupa vienojās, ka pašvaldību informatīvajiem izdevumiem nav vēlams piedalīties komerciālās reklāmas tirgū, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus (sociālā uzņēmējdarbība un kampaņas u.c.). Līdz ar to būtu nepieciešami likuma "Par pašvaldībām" grozījumi, paredzot, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā nav pieļaujama trešo pušu komerciālu paziņojumu – reklāmu un sludinājumu – publicēšana.
Piedāvātie pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanas principi izstrādāti, lai saglabātu Latvijas mediju vides daudzveidību – privātos reģionālos izdevumus, kuru galvenais ieņēmumu avots ir komercreklāmu publicēšana.
KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis komentē: "Lai nodrošinātu viedokļu daudzveidību ir ļoti svarīgi, lai Latvijas pilsētās un novados pastāvētu ne tikai pašvaldības informatīvais izdevums ar tās darbinieku veidotu saturu, bet arī no pašvaldības ietekmes neatkarīgs laikraksts ar žurnālistikas publikācijām. Pašvaldību informatīvos izdevumus finansē no publiskajiem līdzekļiem, tādējādi, tiem piedaloties reklāmas tirgū, tiek traucēta konkurence un tam ir negatīva ietekme uz vietējiem medijiem. Piemēram, no šā gada 1. jūlija vairs neiznāks privātais reģionālais laikraksts "Novadnieks" Preiļos".
Uz nepieciešamību risināt šo situāciju ir norādījusi arī Konkurences padome. Tā ir paudusi, ka pašvaldību iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu tirgū būtu vērtējama kā apdraudējums mediju ienākumu gūšanas iespējām un to ilgtspējai, jo finansējums no pašvaldības budžeta tos nostāda izdevīgākā stāvoklī nekā privātos. Konkurences padome ir norādījusi uz viedokļu daudzveidības samazināšanās riskiem vietējā un reģionālā līmenī. Šāda attīstība nav vēlama valsts demokrātiskās iekārtas nodrošināšanai, jo īpaši situācijā, kad valstī ieplūst pārrobežu manipulatīva informācija.
Darba grupas uzdevums bija izvērtēt situāciju saistībā ar pašvaldību un citu publisko personu finansēto vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esošo izdevumu un citu komunikācijas kanālu darbību komerciālās reklāmas tirgū un sagatavot risinājuma priekšlikumus. Tāpat darba grupai bija uzdots izvērtēt situāciju saistībā ar pašvaldību un citu publisko personu pienākumu informēt sabiedrību, tā būtību, izpratni un izpildi un sagatavot risinājuma priekšlikumus.
Darba grupas sastāvā bija pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Konkurences padomes, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, kā arī KM.
LPS 2015. gada oktobrī ar valdes lēmumu tika uzdots LPS administrācijai sadarbībā ar pašvaldību speciālistu darba grupu izstrādāt "Labās prakses vadlīnijas pašvaldību izdevumu veidošanai". Ņemot vērā, ka šādas vadlīnijas vēl nav izveidotas, KM piedāvā darba grupas gala ziņojumu, kas ir viegli pielāgojams vadlīniju formātam. Šajā ziņojumā ir apkopoti darba grupas rosinātie pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanas principi, kurus pašvaldības tiek aicinātas ņemt vērā, izstrādājot pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanas vadlīnijas.