Pašlaik spēkā ir noteikumi, kuros noteikts, ka sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem līdz 2016. gada 1. jūlijam jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Taču komitejas sēdē pirmdien tika pausts - ienākušas ziņas, ka sabiedrībā ir cilvēki, kas nevar atļauties 15 eiro maksājumu par suņu čipošanu, līdz ar to būtu nepieciešams izstrādāt atbalsta mehānismu. Tāpēc pastāvot iespēja, ka noteikumos noteiktā prasība reģistrēt suni varētu netikt pildīta, kā arī palielināsies pamesto dzīvnieku skaits. Uz to gan tika atbildēts, ka suns ir ekskluzīva lieta un ja vienreiz par tā čipošanu nevar atļauties veikt 15 eiro samaksu, kā gan iespējams dzīvnieku uzturēt.
Tomēr, lai atvieglotu finansiālo slogu suņu īpašniekiem, kuru finansiālās iespējas ir ierobežotas, MKK atbalstīja sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kas termiņu obligātajai suņu apzīmēšanai ar mikroshēmu un reģistrācijai datu centra datubāzē pagarina par pusgadu.
Tāpat MKK lēma paplašināt to personu loku, kurām atļauta suņu apzīmēšana un reģistrācija, un samazinātu ar suņu apzīmēšanu un reģistrāciju saistītās izmaksas, tiks izdarīti grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, nosakot, ka Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori vai pilnvaroti veterinārārsti, kā arī apmācītas personas, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, varēs nodarboties ar suņu apzīmēšanu un reģistrāciju datu centra datubāzē.
Šos noteikumu punktus gan neatbalsta Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB), kura norāda, ka suņu mikročipēšanu jāveic tikai profesionāļiem, kā arī tā iebilst pret vēlmi par pusgadu atlikt suņu obligātās reģistrācijas termiņu.
LVB norāda, ka mikročipotāju loka paplašināšana pasliktinās pakalpojuma pieejamību un palielinās suņu īpašnieku izdevumus, nevis samazinās cenu un uzlabos kvalitāti. Līdzīga situācija ir jau piedzīvota zirgu apzīmēšanā un reģistrācijā. Par spīti profesionāļu iebildumiem Zemkopības ministrija esot panākusi, ka zirgu miročipošanu var veikt ne tikai sertificēti veterinārārsti, bet arī citas apmācītas personas. Šādu personu skaits gan ir neliels, līdz ar to valsts budžeta līdzekļi sistēmas maiņai ir tērēti dažu personu dēļ.
Tāpat LVB uzskata, ka nav nekāda pamata šobrīd par pusgadu atlikt suņu reģistrācijas termiņu. Sagaidāms, ka mikročipoto suņu skaits Latvijā varētu būt ap 80 tūkstošiem. Jau šobrīd aptuveni puse visu Latvijas suņu ir mikročipoti un reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā, reģistrācija aktīvi turpinās, tāpēc nav pamata mainīt valstī pastāvošo sistēmu un atlikt obligātās suņu reģistrācijas termiņu par pusgadu.