Ministrijas pārstāvji solīja izskatīt iedzīvotāju priekšlikumus, kas paredz iekārtot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru (AĀIC) kādā no trim viņu piedāvātajām vietām ārpus Muceniekiem un arī turpmāk uzturēt savstarpēju dialogu.
Kopā ar tautu bija arī politiķi
Uz ceturtdienas tikšanos ar iekšlietu ministru bija ieradušies biedrības Mucenieku iedzīvotāja Marina Heniņa, biedrības "Attīstības centrs "Muceneki" pārstāvis Normunds Vagalis, Lijas sporta kluba vadītāja Lija Lidija Batarevska, Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus, un viņiem pievienojās arī biedrības "Ropažu novada kaimiņu sadarbība" pārstāve Kristīne Ozoliņa no Silakroga.
Ropažnieku pusē pie galda sēdēja arī četri Saeimas deputāti – Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa"), Edvīns Šņore ("Visu Latvijai! "TB"/LNNK) un "No sirds Latvijai!" pārstāvji – Gunārs Kūtris un Aivars Meija, viņiem pretī – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Līdz šim sarunas neuzticības gaisotni nav kliedējušas
Lai arī dialogs starp Iekšlietu ministriju un Ropažu novada Mucenieku ciemata aktīvākajiem iedzīvotājiem pastāv jau ilgāku laiku, samierināšanās no Mucenieku iedzīvotāju puses ar to, ka Muceniekos bez Pilsonības un migrācijas dienesta pakļautībā esošā patvēruma meklētāju izmitināšanas centra būs arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs, ko vietējie sauc par cietumu, nav. Viņi drīzāk ir pārliecināti, ka divu šādu centru pastāvēšana vienā apdzīvotā vietā būs apdraudējums vietējiem iedzīvotājiem.
"Mēs esam situācijas ķīlnieki," tikšanās laikā nepārtraukti atkārtoja Mucenieku iedzīvotāju priekšstāvji, uzsverot, ka iecerētājā aizturēto ārzemnieku uzturēšanās centrā – vietā, ko apjozīs trīs metrus augsts žogs – labi cilvēki neuzturas. Šādā ziņā viņiem ceturtdien pilnīgi piekrita arī saskaņietis S. Dolgopolovs. Tā arī netika sadzirdēti ministra R. Kozlovska vārdi, ka laikā kopš AĀIC atrodas Daugavpilī, nekādi apdraudējumi vietējiem iedzīvotājiem uz robežas aizturēto personu dēļ tur nav radušies.
Un vēl Muceniekos valda neziņa, kas notiks tad, ja brīvā režīmā dzīvojošo patvēruma meklētāju skaits pieaugs. Kā sacīja L. Batarevska, jau pēdējos sporta svētkos iznācis saskarties ar pavisam nepieņemamu uzvedību no patvēruma meklētāju puses. "Kurš būs tas, kurš viņiem pateiks, kā pie mums ir jāuzvedas, ja šeit grib dzīvot?" viņa vaicāja, piebilstot, ka pastāv arī komunikāciju grūtības.
Iesaka būvēt "cietumu" mežā, nevis Muceniekos
Kā viens no problēmas risinājumiem ir biedrības "Ropažu novada kaimiņu sadarbība" priekšlikums, kas paredz, ka AĀIC varētu tikt celts ārpus Muceniekiem. Iesniegumā iekšlietu ministram ir paredzēti trīs apbūves vietas – zemes vienības "Purvīši", "Palmas" un "Uzkalni". "Purvīši" un "Uzkalni" ir vietas, kur galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība un katra no tām aizņem divus hektārus, savukārt nepilnus 0,8 hektārus lielais zemes gabals "Palmas" ir neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme, kuru pašlaik nomā kāda sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Ministrs šos priekšlikumus aicināja iesniegt izskatīšanai, taču piebilda, ka par Mucenieku AĀIC izveidi nelemj viņš viens pats, bet valdība. Turklāt, kā varēja noprast no I. Pētersones-Godmanes teiktā, jau apmēram 100 tūkstoši eiro ir izlietoti centra projekta izstrādē, bet jaunu zemes gabalu iegāde un jaunu projektu izstrāde prasīs vēl papildu līdzekļus.
Ja nauda būs, tad ne no Eiropas
Tajā pašā laikā zināms, ka Ropažu novada dome, atsaucoties solījumam atbalstīt pašvaldību robežsardzes vajadzībām topošā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra dēļ, no valdības prasīs vismaz 369 tūkstošus eiro Mucenieku infrastruktūras attīstībai. Turklāt jau tagad ir panāktas izmaiņas 16. autobusa maršrutā, zināms, ka "Bundulīšu" ēkā, kas tiks piemērota patvēruma meklētājiem, ar atsevišķu ieeju būs vieta arī Mucenieku multifunkcionālajam centram.
Kad Ropažu novada aktīvistus pavadošie Saeimas deputāti interesējās, vai tad, ja Latvija prasītu finansiālu palīdzību bēgļu problēmu risināšanai no Eiropas Savienības, uz tādu būtu iespējams cerēt, R. Kozlovskis paskaidroja, ka pērn, piemēram, Zviedrijai, kurā salīdzinoši īsā laikā uzņēma 160 tūkstošus patvēruma meklētāju, tika atteikts, tad Latvija, kura pagaidām ir uzņēmusi tikai 23 šādas personas, šādai palīdzībai visticamākais kvalificēties nevarēs.
