Saeimas komisija atbalstīja, ka piecu tūkstošu eiro iemaksa jāveic tikai tiem, kas uzturēšanās atļauju pieprasīs nākotnē, kopš likuma spēkā stāšanās, nevis uzturēšanās atļauju jau saņēmušajiem. Komisija arī lēma, ka uzturēšanās atļauju turētāji, kas to saņēmuši saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi līdz šim, pirmo reizi pagarinot atļauju, nebūs jāveic 5000 eiro iemaksa.
Tāpat komisija lēma, ka uzturēšanās atļauju turētājiem, kuri atļauju saņēmuši dēļ ieguldījumiem bankās, 5000 eiro iemaksa būs jāveic uzturēšanās atļauju pagarinot tikai otro reizi - pēc 10 gadiem kopš pirmās uzturēšanās atļaujas saņemšanas. Savukārt tiem, kas ieguldījuši kapitālsabiedrībās jeb uzņēmumos, pagarinot atļauju, nodeva nebūs jāmaksā.
Pilsonības un migrācijas pārvaldes pārstāve sēdē pastāstīja, ka, pieņemot pārejas noteikumus, kas jauno nodevu attiecinātu tikai uz nākotnē uzturēšanas atļaujas pieprasītājiem, nodevas maksa nebūtu attiecināma uz aptuveni 5500 uzturēšanās atļaujas turētāju. Savukārt uz aptuveni 280 cilvēkiem, kuri uzturēšanās atļauju saņēmuši pēc 2014. gada, atbilstu jaunā norma - viņiem, pagarinot atļauju, būtu jāveic 5000 eiro iemaksa tuvāko gadu laikā.
Deputāts Edvīns Šņore (NA) jautāja, vai tiešām valstij nevajag 25 miljonus eiro, ko būtu iespējams iekasēt, maksu par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu attiecinot uz visiem 5500 atļaujas turētāju?. Deputāts Veiko Spolītis ("Vienotība") skaļā balsī viņam atbildēja, ka "tiesiskās paļāvības princips ir svarīgāks".
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve uzreiz uzsvēra, ka šajā gadījumā nevar runāt par tiesiskās paļāvības principu, jo valsts "neko nav uzturēšanās atļaujas turētājiem apsolījusi". "Valsts ir piedāvājusi 5 gadu uzturēšanās atļauju par noteiktiem noteikumiem, par tālāk notiekošo nav nekas nav noteikts," pauda biroja pārstāve.
Aleksejs Loskutovs ("Vienotība") norādīja, ka daudzi no uzturēšanās atļaujas turētājiem nevarēs atļauties veikt papildu 5000 eiro iemaksu, viņa viedoklim piekrita Jānis Ādamsons ("Saskaņa"), sakot, ka šis gadījums ir salīdzināms ar nāvessodu – ja valsts ieviestu nāvessodu, tad nāvessodu jebkurā gadījumā nepiemērotu iepriekšējiem likumpārkāpējiem, pat ja viņi atbilstu visiem kritērijiem.
Plānots, ka Saeimas sēdē likuma izmaiņas skatīs 9. jūnijā.
Jau ziņots, ka deputāti otrdien atkārtoti diskutēja par Imigrācijas likuma grozījumiem, kurus otrreizējai caurlūkošanai atpakaļ nodevis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Iepriekšējā komisijas sēdē deputāti vienojās, ka, pagarinot uzturēšanās atļauju, 5000 eiro maksa tiks piemērota, taču vēl bija jāvienojas par pārejas noteikumiem, kam būs jāmaksā šī nodeva, visiem vai tikai tiem, kas no grozījumu spēkā stāšanās brīža pirmo reizi prasīs uzturēšanās atļauju. Tāpat komisijai bija jādiskutē uz kura veida ieguldījumiem, pieprasot uzturēšanās atļauju kura norma attiektos.