Jauns Sporta centrs ar baseinu, sakārtota infrastruktūra, mūsdienīgs izglītības piedāvājums, aizraujošas brīvā laika pavadīšanas iespējas un sapnis par rekonstruētu Kultūras centru. Viņš un viņa komanda ir atbildīgi arī par to, kāda Sigulda būs pēc desmit un divdesmit gadiem.
Intervijā ar Uģi Mitrevicu skaidrojām, kas ir veiksmes atslēga veiksmīgai novada izaugsmei.
– Novada svētkus sākat ar akciju, kas norisinājās arī pirms pieciem gadiem, – sniedzat iespēju novada iedzīvotājiem saņemt jaunās identifikācijas kartes "Es esmu siguldietis".
– Tiešām, Siguldas novadā deklarēto iedzīvotāju karšu projektu uzsākām 2011. gadā. Bijām un joprojām esam vienīgā pašvaldība, kas Latvijā spējusi radīt šādu projektu, un to, ka tas iedzīvotājiem nozīmīgs, apliecina paši iedzīvotāji – ID karti ir saņēmuši vairāk nekā 80% mūsu novadnieku.
Nozīmīgi, ka šis projekts ir ieguvums ikvienam. Siguldas novadā dzīvojošajiem tā ir iespēja saņemt 200 dažādu pakalpojumu ar atlaidēm, cilvēkiem vairs nav jānēsā maciņā pārdesmit atlaižu kartes – turpat visu novada uzņēmēju atlaižu programmas ir ietvertas vienā kartē. Pašvaldībai ID kartes ir ļoti nozīmīgs lokālpatriotisma stiprināšanas jautājums, tāpat arī iedzīvotājiem, kuri nereti ar lepnumu rāda savu karti un saka, ka tā apliecina piederību Siguldas novadam.
Un, protams, pašvaldībai ir būtiski, ka iedzīvotāji, lai saņemtu ID karti, neaizmirst piedeklarēties, attiecīgi viņu maksātie nodokļi ir iespēja pašvaldībai uzlabot infrastruktūru, investēt izglītībā, kultūrā, sportā, atbalstīt tos līdzcilvēkus, kuriem iet grūti. Savukārt mūsu uzņēmējiem ID karšu sistēma ir liels mārketinga atbalsts un tiek veicināts vietējo preču un pakalpojumu noiets. Šobrīd mēs plānojam izsniegt jaunās ID kartes ar jaunām iespējām un ikkatra iedzīvotāja foto uz tās.
– Siguldas novada svētkus jau vairākus gadus svin ne tikai siguldieši, bet arī morēnieši un allažnieki.
– Siguldas novada pirmsākumi bija jau pirms 13 gadiem, kad Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts apvienojās. Tajā laikā bijām ļoti dažādi, bet laika gaitā esam iemācījušies strādāt un dzīvot tā, lai darbotos kopā, sadarbotos un meklētu labākos risinājumus. Domāju, ka apvienošanās un tas, ka mums pievienojies arī Allažu pagasts, ir labs risinājums un piemērs, kā darboties vienai pašvaldībai Latvijā, kā pieņemt kopīgus lēmumus sabiedrības interesēs, kā apvienojoties strādāt ekonomiskāk, efektīvāk.
– Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, ko Siguldas novadā pēdējo gadu laikā ir izdevies paveikt?
– Domāju, ka svarīgākais ir paveiktais darbs, par prioritāti izvirzot cilvēku vajadzības no piedzimšanas brīža visa mūža garumā.
Siguldas novadā ir notikušas būtiskas pozitīvas pārmaiņas, tajā skaitā iedzīvotāju labākai dzīvei, uzņēmējdarbībā un infrastruktūras sakārtošanā. Pēdējos gados ir radīti vairāki vērienīgi objekti, kas ir būtiski visam reģionam, ne tikai Siguldas novadam, esam sākuši būtiskus infrastruktūras uzlabošanas darbus – ielu un ceļu sakārtošanai šogad plānojam investēt vairāk nekā trīs miljonus eiro, esam pēdējo gadu laikā atklājuši divus jaunus bērnudārzus un filiāli bērnudārzam "Pasaciņa", dodot iespēju vēl pieciem simtiem mazo novadnieku apmeklēt pašvaldības bērnudārzu.
Tikko esam pieņēmuši lēmumu palīdzēt jaunajām ģimenēm, ne tikai sniedzot līdzfinansējumu, ja bērni apmeklē privāto bērnudārzu, bet arī finansējot aukļu pakalpojumus gadījumos, ja mazajam novadniekam pusotra gada vecumā vēl nav vietas kādā no mūsu bērnudārziem. Strādājam, lai uzlabotu izglītības satura piedāvājumu un infrastruktūru, veicot remontdarbus izglītības iestādēs un būvējot jaunas ēkas.
Mums rūp iedzīvotāju veselība, esam par aktīvu dzīvesveidu, tādēļ esam izveidojuši vērienīgu aktīvā dzīvesveida infrastruktūru – Sporta un aktīvās atpūtas centru Laurenčos, sporta laukumus pie Siguldas 1. pamatskolas un Allažu pamatskolas, āra trenažieru laukumus visā novadā. Spāru svētkus tikko nosvinēja topošais Siguldas Sporta centrs ar peldbaseinu.
Šovasar nodrošinām bezmaksas sporta nodarbības Siguldā, bet jau nākamajā gadā šādas aktivitātes tiks organizētas arī pagastu centros. Organizējam un arī atbalstām ļoti daudzus dažādus sporta pasākumus, ik gadu papildinām izglītības iestāžu sporta inventāru, lai arī mūsu jaunieši būtu aktīvi. Finansiālu atbalstu sniedzam arī Siguldas slimnīcas attīstībai, šogad izbūvēsim tik sengaidīto liftu poliklīnikā un investēsim slimnīcas aprīkojumā.
Protams, viens no stūrakmeņiem ir arī kvalitatīvs kultūras piedāvājums. Šā brīža izaicinājums ir rekonstruēt Siguldas novada Kultūras centru – pilsētas Kultūras namu, kā arī veikt remontdarbus Siguldas pagasta Kultūras namā. Ir labi kultūras jomā būt kopā, plecu pie pleca ar Turaidas muzejrezervātu – Latvijas vēstures un tūrisma pērli.
– Kā vērtējat, kas ir jūsu veiksmes atslēga, veidojot stipru vietējo kopienu? Kas, jūsuprāt, ir pamats, lai Latvijā pašvaldības pastāvētu un attīstītos?
– Uzskatu, ka, lai viena pašvaldība – kopiena vai, vēl precīzāk, komūna – pastāvētu un attīstītos, ir nepieciešamas četras lietas: pirmkārt, noteikts iedzīvotāju skaits; otrkārt, aktīvi, domājoši, uzņēmīgi cilvēki; treškārt, cilvēka dzīvei nepieciešamā infrastruktūra gan formā, gan saturā; ceturtkārt, lokālpatriotisms. Un Siguldas novads, mūsu izaugsme ir pierādījums šo četru lietu nepieciešamībai.
Siguldas novads ir ar rītdienu – pēc pirmās no četrām formulas pazīmēm, proti, iedzīvotāju skaita, mūsu kļūst vairāk. To apliecina arī portāla "NeoGeo.lv" pētījums, kas liecina, ka Sigulda ir vienīgā no 20 iedzīvotāju skaita ziņā lielākajām Latvijas pilsētām, kur kopš 1990. gada, lai arī neliels, bet ir iedzīvotāju pieaugums – pēdējo 25 gadu laikā gandrīz visās 20 lielākajās Latvijas pilsētās iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 16%, bet Latvijā – par 21%. Arī pagājušajā gadā mūsu novada iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Mēs piedzimstam vairāk un arī gribam par savu mājvietu izvēlēties Siguldu.
Otrkārt, ikkatrai kopienai ir nepieciešami aktīvi, domājoši, uzņēmīgi cilvēki, kas strādā paši un rada darbavietas citiem. Ir tikai pašsaprotami, ka šādi cilvēki nodrošina un stimulē komūnas attīstību caur iespēju cilvēkiem dzīvot, dzīvot labāk, par savu darbu saņemot atlīdzību. Šo otro formulas kritēriju, protams, ietekmē vairāki visiem zināmie faktori – izglītība, radošums, birokrātiski netraucējoša valsts administrācija un daudz kas cits, tai skaitā pirmais formulas kritērijs – pēc varbūtības teorijas: jo vairāk cilvēku, jo vairāk uzņēmīgu cilvēku.
Trešais būtiskais rādītājs ir kvalitatīva infrastruktūra, kas ietver gan ielas un ceļus, gan izglītības, kultūras, veselības, sociālo un sporta infrastruktūru, gan kvalitatīvus procesus un pakalpojumus visās iepriekš uzskaitītajās būvēs un nozarēs. Te es saku, ka pastāv jau iepriekš uzskaitītais "standarts", kas kvalitatīvai cilvēka dzīvei nepieciešams, un "bonusi", ko nu katra komūna spēj izdomāt, radīt un piedāvāt: kāds peld, kāds slēpo, kāds lieto lokālas nozīmes ID karti, kāds dzied operu, kāds sporto mūsdienīgā sporta kompleksā, bet kāds cits pārdod vienkārši svaigu gaisu.
Pēdējā, bet ne mazāk svarīgā lieta spēcīgai kopienai ir lokālpatriotisms. Un te es apgalvošu, ka ir pierādāms, ka terminētā laikā šī var būt pati svarīgākā lieta pastāvēšanai un attīstībai. Ar lokālpatriotismu – ar ticību savai zemei, valstij, komūnai, kopienai, ģimenei – var uzvarēt kaujās, trasēs un pat iegūt valstisku neatkarību. Tas tiešām ir pierādīts, ka mazas tautas, komūnas, kopienas var iegūt un noturēt savu neatkarību nevis ar procentiem aizsardzības budžetā vai pašsaprotamu labklājību, bet ar lokālpatriotismu.
– Dzirdot teikto un zinot, ka Latvija taču sastāv no pašvaldībām, sanāk, ka tie ir arī Latvijas pastāvēšanas un izaugsmes pamatprincipi?
– Jā, jautājums ir, vai mazām komūnām, pašvaldībām un pat valstīm šajā simtgadē ir rītdiena. Domāju, ka ir, ja spēki un resursi netiek tērēti nepareizajā virzienā vai pareizajā virzienā, ejot pa garāku ceļu. Svarīgi ir fokusēties uz minētajām četrām lietām, pamatprincipiem, kas nodrošina vienas komūnas pastāvēšanu un attīstību, bez kurām visam citam nav jēgas.
Katrā laikā – tūkstošgadē, simtgadē – cilvēcei, arī mūsu tautai, ir bijuši savi izaicinājumi – reiz apgūt šo zemi, cīnīties par to, tad – no kalpiem kļūt par saimniekiem savā zemē, tad izturēt kārtējo okupāciju. Tagad – savi izaicinājumi.
Es neesmu neizbēgamā pasaules globalizācijas un tautu kā ekonomisko attīstību kavējoša faktora izzušanas piekritējs. Šobrīd arī sāpīgie pierādījumi pasaules dažādās attīstītajās valstīs ar šķeltu sabiedrību ir apliecinājums tam, ka šajā simtgadē mūsu tautas izaicinājums saglabāt savu kopienu, savu komūnu, savu valsti vēl būs ļoti svarīgs.